Iestājoties siltam laikam, bērni brīvo laiku arvien vairāk pavada aktīvi atpūšoties. Mediķi vērš sabiedrības uzmanību, ka līdz ar bērnu un jauniešu aktivitātēm diemžēl pieaug arī negadījumu skaits. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) dati liecina, ka 2013. gada ziemas periodā pēc palīdzības ik dienu vērsās 50 līdz 70 pacienti, savukārt šobrīd šis skaitlis ir teju divkāršojies, sastādot vidēji pat 130 traumatisma gadījumus katru dienu.
Lai atgādinātu bērniem un viņu vecākiem par drošības aspektu aktīvās atpūtas laikā, no 16.maija LNT kanālā tiek demonstrēts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, BKUS un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgi veidotais sociālās reklāmas rullītis. Vienlaikus vecāki tiek aicināti īpaši parūpēties par bērnu drošību, mazināt iespējamo traumu un negadījumu riskus aktīvās atpūtas laikā, kopā ar bērnu pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar drošību, un ar savu rīcību, piemēram, izmantojot aizsargķiveri riteņbraukšanas laikā, sniegt bērniem pozitīvu piemēru.
„Esmu redzējis daudzus mīlošus vecākus, kuriem rūp, lai bērnam būtu pietiekama fiziskā aktivitāte, tādēļ viņi nopērk atvasei velosipēdu vai skrituļslidas. Bet daudz mazāk esmu redzējis vecākus, kuri patiešām mīl savu bērnu un vienlaikus rūpējas par viņa veselību, tādēļ ir iegādājušies arī ķiveri un locītavu sargus,” aizdomāties aicina BKUS bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.
„Jau vairākus gadus mēs rīkojam dažādas informatīvas akcijas un stāstām gan bērniem, gan vecākiem par nepieciešamību lietot drošības līdzekļus aktīvās atpūtas laikā. Pirms pāris gadiem inspekcijas veiktajā aptaujā bērni godīgi atbildēja – gandrīz 65% respondentu ikdienā nelieto ķiveres vai ceļsargus, savukārt nepilni 30% tos lieto reizēm un neregulāri. Viņuprāt, pats efektīvākais veids, kā panākt drošības līdzekļu lietošanu, būtu naudas sodi. Mēs tomēr ceram, ka mūsu sabiedrība ir gudrāka un nonāks līdz sapratnei par veloķiveri vai locītavu sargu lietošanu kā pašsaprotamu ikdienas nepieciešamību pati – bez drakoniskiem sodiem. Un te vislielākā nozīme būs tieši vecāku piemēram,” uzsver Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta – Riekstiņa.
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi norāda – pieaugušajiem jāatceras, ka bērni mācās nevis no teorijas grāmatām, bet no saviem tuviniekiem! Tāpēc vienmēr ar savu rīcību pats rādiet pareizu piemēru un bērns daudz veiksmīgāk apgūs drošības ābeci – viņš zinās, kā pareizi rīkoties un parūpēties par savu drošību, braucot ar riteni, skrituļojot vai citādi aktīvi atpūšoties.
Salīdzinoši vieglas traumas, ko bērni gūst braucot ar riteni, skrituļslidām vai citādi aktīvi atpūšoties, ir puni, zilumi, nelielas brūces un nobrāzumi, ar ko veiksmīgi var tikt galā mājas apstākļos, konsultējoties pie ģimenes ārsta. Taču nereti bērni gūst ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā un ilgāku atlabšanu – dažādus lūzumus, galvas traumas, dziļas brūces, locītavu mežģījumus u.c. Tādēļ mediķi vēlreiz uzsver vecāku lomu drošības izvērtēšanā, ļaujot bērnam doties aktīvā atpūtā.
Mediķu un speciālistu padomi par bērnu drošību vasarā aktīvi atpūšoties:
Ja ir noticis negadījums, bērnam braucot ar riteni, lēkājot batutā, šūpojoties šūpolēs, braucot ar skrituļiem vai kā citādi aktīvi atpūšoties, nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība, ja:
– Bijusi galvas trauma, samaņas zudums.
– Ir reibonis, sāpes, slikta dūša un/vai vemšana.
– Elpas trūkums, sāpes krūtīs.
– Līdzsvara problēmas.
– Asiņošana no deguna un ausīm (vienlaicīgi).
– Bērns nespēj pakustināt galvu, ir sāpes kaklā, sprandā, pakausī, mugurkaula augšējā daļā.
– Nav iespējams apturēt asiņošanu no brūces ar pārsēja un plākstera palīdzību. Brūce ir dziļa, to nepieciešams sašūt.
– Sāpes un nespēja pakustināt rokas, kājas, to locītavas, ierobežota kustību amplitūda.
– Asiņošana no dzimumorgāniem.
Ātro palīdzību jāizsauc, zvanot pa tālruni 113:
– Ja bērns pēc negadījuma nespēj piecelties, iespējams, ka ir gūta mugurkaula, kakla vai galvas trauma. Šādā gadījumā nekustiniet cietušo un nekavējoties izsauciet ātro palīdzību. Palieciet pie bērna, sasedziet viņu un gaidiet mediķu ierašanos.
– Ja negadījums noticis pieaugušajiem klāt neesot, jāatceras, ka bērns notikušo var slēpt un nesaprast, ka kritienam no velosipēda iespējamas nopietnas sekas.
– Ja, piemēram, galvas trauma laikus nav pamanīta un nav saņemta nepieciešamā palīdzība, tā var radīt nopietnas veselības problēmas vēlākā laikā.
Tādēļ vecākiem, jācenšas noskaidrot, kas ir noticis un vai bērnu nav nepieciešams nogādāt pie ārsta.
Ja bērns ir uztraucies un raud,viņam vieglāk uz jautājumiem ir atbildēt ar „jā” vai „nē”.
Tādēļ, iztaujājot bērnu, jautājumus jāuzdod šādā formā:
– Kas notika – vai Tu nokriti no riteņa?
– Vai Tu nokriti uz asfalta? Tu nokriti zālē?
– Vai Tu sasiti galvu? Parādi, kuru vietu?
– Parādi, kur vēl Tu sasiti?
– Vai Tev sāp? Kur Tev sāp?
– Vai Tu atceries, kā nokriti? Ko Tu darīji pirms nokriti? (šie jautājumi palīdzēs noskaidrot, vai bērns pēc kritiena nav zaudējis samaņu).
– Vai Tu vari paelpot, vai krūtīs nekas nesāp?
Tāpat nepieciešams:
– Izkustināt bērnam visas locītavas, lai redzētu, vai tās var pakustināt.
– Apskatīt, vai nav brūces un asiņošana.
– Vērot bērna uzvedību – vai neparādās neierasta uzvedība un rīcība, miegainība, atmiņas zudums u.c.
Velo drošība
Iegādājoties velosipēdu, skrituļslidas vai skrituļdēli, nodrošiniet bērnu arī ar ķiveri, ceļu un roku aizsargiem un pārliecinieties, ka tie atbilst drošības standartiem.
Braucot ar velosipēdu, vienmēr bērnam lietojiet ķiveri un citus aizsargus, neatkarīgi no tā, cik tālu no mājas atrodaties. Kā rāda pieredze, mazi bērni velo traumas nereti gūst tieši savas mājas pagalmā. Vienmēr lietojiet aizsardzības līdzekļus, jo tādā veidā bērnam izveidosiet pieradumu tos lietot un tā būs garantija, ka nākotnē bērns pats jau rūpēsies par savu drošību.
Padariet ķiveres lietošanu par likumu – katru reizi, kad bērns brauc ar riteni, skrituļo u.c., viņam ir jāvalkā drošības ķivere. Ieteikums – ļaujiet bērnam izvēlēties tādu ķiveri, ko viņš pats gribētu valkāt (krāsa, zīmējumi uz tās).
Mazu bērnu velosipēdiem papildus drošībai jālieto speciāli karodziņi, kas paceļas krietni virs paša velosipēda un neaizvietojami situācijās, ja ir kādi šķēršļi, kas aizsedz bērna zemo velosipēdu (citas priekšā braucošas automašīnas, uz gājēju pārējām, braucot pret kalnu, kur pārredzamība ir ierobežota u.c.).
Velosipēda atbilstoša apkopšana un uzturēšana labā tehniskā kārtībā arī ir ļoti nozīmīga traumu profilaksei – vienmēr pirms braukšanas pārliecinieties, ka gaismas atstarotāji uz bērna riteņa ir stingri piestiprināti, bremzes darbojas labi, stūre grozās viegli un riteņa riepas ir stingri piestiprinātas pie rāmja un labi piepumpētas.
Neatstājiet bērnu braucam vienu ar divriteni, skrituļslidām u.c. Ņemiet vērā bērna koordinācijas un reaģēšanas spējas, ja priekšā gadītos kāds šķērslis vai negaidīta situācija, kad jāizvairās no sadursmes vai kritiena.
Skrituļošanas drošība
Skrituļojot vienmēr jālieto arī plaukstu aizsargi – krītot bērns instinktīvi mēģina atbalstīties uz rokām, un tas var beigties pat ar delnas locītavas lūzumu.
Skrituļotāju no ierindas var izsist sīkākais akmentiņš vai gramba uz ceļa, jo ne ar skrituļdēli, ne skrituļslidām nav iespējams ātri apstāties. Bīstamas vietas ir krustojumi ar ielu – pietiek ar nelielu ietves slīpumu, lai bērns nespētu apstāties un izbrauktu uz ielas. Ietves vietā labāk izvēlēties skeitparku, sporta trasi, parku vai iekšējo pagalmu, kurā nebrauc automašīnas.
Bērna apģērbs un redzamība
Bērnu ieteicams ģērbt košās drēbēs – lai viņš būtu pamanāms gan autobraucējiem, gan kājāmgājējiem.
Bērniem nevajadzētu braukt ar riteni tumsā, krēslā, miglā, sliktos laika apstākļos, kad ir slikta redzamība. Ja tomēr ir nepieciešams braukt vakara krēslā, vienmēr lietojiet riteņa spuldzīti un pārliecinieties, ka tā ir pietiekami spoža. Velciet bērnam virsdrēbes, kas atstaro gaismu, tādējādi padarot viņu maksimāli redzamu.
Bērns kā pasažieris uz pieaugušo riteņa
Vedot mazus bērnus uz pieaugušo velosipēda aizmugurējā bagāžnieka, jālieto speciālais bērnu velosēdeklītis, lai novērstu nopietnas traumas, bērna kājiņai iekļūstot riteņa spieķos.
Batuti un šūpoles
Iegādājoties batutu, nedrīkst aizmirst par drošības tīklu, lai bērns nevarētu izkrist no batuta, atsisties pret tā metāla konstrukcijām vai lēkātāja kāja neieslīdētu starp atsperēm.
Mazi bērni jāšūpo šūpolēs, kurām ir muguras un sānu drošības balsti, kas nepieļauj mazuļa izkrišanu no šūpolēm. Ja šūpolēs kāds jau šūpojas, ir jāatrodas pietiekamā attālumā no tām, lai negūtu traumas mazi bērni un arī pusaudži.
Pieaugušajiem jāatceras – bērni mācās nevis no teorijas grāmatām, bet no saviem tuviniekiem! Vienmēr ar savu rīcību pats rādiet pareizu piemēru un tādā veidā māciet bērnam, kā pareizi uzvesties un parūpēties par drošību, braucot ar riteni, skrituļojot vai citādi aktīvi atpūšoties.
