Ejot sēņot, daudzdzīvokļu mājas pagalmā, mežmalā bedrē, kur aug daži bērzi, parasti uzaug dažādas interesantas sēnes; reiz te bija vilnīšu kolonija, šogad daudz bērzlapju, bet starp bērzlapēm – maktenas bekas skaistām olīvkrāsas cepurītēm, resniem ar tīklu klātiem kātiņiem. Tā kā ievācu labi pazīstamas sēnes, no šīm atsakos, taču bekas ir tik skaistas, ka gribot negribot jāiemūžina fotogrāfijā. Un tāpēc arī rodas interese internetā sameklēt, kas šī ir par beku.
Izlasu par velna beku. Izrādās, ka tā ir indīga! Sēnes apraksts ļoti līdzīgs nofotografētajai bekai. Taču ļoti līdzīgs sēnes apraksts ar tīklojumu uz resnā kāta ir arī raganu bekai, kas esot lietojama tikai pēc novārīšanas. Turklāt teikts, ka raganu beku esot viegli sajaukt ar velna beku. Tad laimējas uzšķirt Latvijā pazīstamā biologa Edgara Vimbas komentāru, kurā teikts, ka velna bekas līdz šim neesot Latvijā atrastas. Biologam par velna bekām vairākkārt esot atnestas raganu bekas. Velna bekas augot gan Lietuvā, gan Igaunijā un tās iespējams atrast arī Latvijā, bet, ja kādam tas izdotos, tas būtu liels retums. Arī raganu bekas nav sastopamas pārāk bieži, tāpēc tās saudzējamas.
