Bedres uz Latvijas ceļiem var pievarēt arī bez zaudējumiem

Strauji tuvojas pavasaris, kad Latvijas ceļu segums “kusīs” vienlaikus ar ledu grāvmalās. Šogad Latvijas ceļu stāvoklis jau daudziem autovadītājiem ir sagādājis ne mazums raizes – pārsistas riepas, salocīti riteņu diski un sabojāta automašīnas balstiekārta. Drošas Braukšanas Skolas (DNB) speciālisti ir pārliecināti, ka, pareizi reaģējot un pareizi šķērsojot bedres, ir iespējams pilnībā vai daļēji izvairīties no ievērojamiem bojājumiem.

Apdrošināšanas sabiedrības «Balta» statistika liecina, ka 2013. gada pirmajos trijos mēnešos jau 126 klienti ir saskārušies ar apdrošināšanas gadījumiem, kurus izraisījis sliktais ceļu un ielu stāvoklis. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir vērojams ievērojams šādu negadījumu skaita pieaugums. Apdrošināšanas eksperti lēš, ka līdz ar pavasara iestāšanos, šādu apdrošināšanas gadījumu skaits augs daudz straujāk.

“Ceļi ir katastrofālā stāvoklī, taču, vērojot autovadītāju rīcību, izvairoties no šķēršļiem vai iebraucot bedrē, nākas atzīt, ka ļoti daudzi cilvēki ir aizmirsuši vai pat nezina elementārus noteikumus, kas ļauj būtiski samazināt bedru radītos bojājumus vai pat pilnībā no tiem izvairīties,” atzīst DBS apmācību direktors Artūrs Priednieks, kurš ir gatavs atgādināt dažas pamatlietas.

Laikus novērtē!

Spēja laikus novērtēt ceļa seguma stāvokli un tuvojošās bedres ir pats labākais “instruments”, lai izvairītos no iebraukšanas kādā bedrē. Ja ievērojat, ka priekšā braucošās automašīnas bremzē, strauji izmaina braukšanas virzienu vai pat palecas, sāciet laicīgi samazināt ātrumu, jo visticamāk priekšā ir bedres. Arī, ja redzat, ka tālumā krasi mainās ceļa seguma nokrāsa un faktūra, gatavojaties, ka varat sastapties ar bedrēm.

Izvairies, ja iespējams!

Vislabākā metode kā samazināt bedru radītos zaudējumus ir izvairīties no iebraukšanas bedrēs, taču pirms izvairīšanās no bedres, pārliecinieties, ka nav iespējama sadursme ar blakus vai pretī braucošu transportlīdzekli. Ass manevrs, jo sevišķi lietainā laikā, var būtiski samazināt riepu saķeri ar ceļa segumu un var izsaukt sānslīdi, kam var būt smagākas sekas kā iebraukšanai bedrē. Arī esot jau bedrē, jebkurš manevrs vai strauja virziena maiņa var izraisīt daudz smagākas sekas.

Bedrē nebremzē!

Ja nav iespējams izvairīties, dziļu bedri vēlams izbraukt ar mazāko iespējamo ātrumu, taču ir būtiski atcerēties, ka bremzēt drīkst tikai pirms iebraukšanas bedrē. Pie iebraukšanas bedrē bremžu pedālim ir jābūt atlaistam, jo tikai tā ir iespējams pasargāt automašīnu no daudz lielākiem bojājumiem. Der arī atcerēties, ka pirms katras bedres Latvijā nobremzēt nav iespējams, tāpēc maza izmēra bedres, kurās automašīnas ritenis nevar iekrist pilnībā, ātrumu vēlams pat nesamazināt.

Padomā par riepām!

Vienu no smagākajiem uzdevumiem šādos ceļos pilda automašīnas riepas. Lai tās paliktu veselas, bez drošas braukšanas pamatprincipiem ir jāievēro daži riepu ražotāju zelta likumi. Tos neslēpj «Goodyear» pārstāvis Gints Jegurs: “Riepu izvēlē un ekspluatācijā ir divi ļoti nozīmīgi likumi – jāizvēlas riepas atbilstoši konkrētās automašīnas ražotāja uzrādītajai specifikācijai – atbilstoša izmēra, atbilstošas slodzes un ātruma indeksam. Otra būtiskā lieta ir riepu spiediens – tam arī ir jābūt tieši tādam, kādu to ir norādījis auto ražotājs. Ja šie noteikumi tiek ievēroti, tad riepas kalpos ilgāk un nemainīs automašīnas vadāmību un slodzi uz automašīnas balstiekārtu.”

“Šis ir būtiskākās lietas, kas jāatceras. Protams, ir arī īpaši braukšanas manevri, ar kuru palīdzību automašīnu burtiski iespējams izcelt no bedres, taču to ir iespējams iemācīties tikai praktiskās nodarbībās. Šie paši noteikumi attiecas arī uz citu šķēršļu, tādu kā sliežu, kanalizācijas aku un citu, pārvarēšanu. Galvenais ir nepieļaut abu vienas ass riteņu vienlaicīgu saskaršanos ar šķērsli, jo tas rada vislielāko triecienu automašīnas balstiekārtai. Tāpēc, piemēram, dzelzceļa sliedes vēlams šķērsot ieslīpi,” skaidro Artūrs Priednieks.