Barrozu sveic Baltijas valstis ar pievienošanos Šengenas zonai

Baltijas reģionam ir liela perspektīva un nākotne, piektdien, sveicot Baltijas valstu pilsoņus ar pievienošanos Šengenas līguma zonai, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu.

Baltijas reģionam ir liela perspektīva un nākotne, piektdien, sveicot Baltijas valstu pilsoņus ar pievienošanos Šengenas līguma zonai, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu.

EK prezidents norādīja, ka jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pievienošanās Šengenas zonai ir gan simboliska, gan arī praktiska. "Simboliska, jo Eiropā vairs nepastāv tā sauktais "dzelzs priekškars", taču praktiski dzīve Eiropas pilsoņiem ir padarīta vieglāka, atvieglojot ceļošanu Eiropas iekšienē," sacīja Barrozu.

Igaunijas prezidents Tomass Henrikss Ilvess atzīmēja, ka pirms 15 gadiem, lai igauņi nokļūtu Somijā, viņiem bija jāstāv garā rindā, vēlāk Somijā varēja nokļūt bez vīzas, bet ar stingrām pārbaudēm, taču šodien uz robežas netiek pārbaudītas pat pases.

Ilvess uzsvēra, ka Šengenas zonas paplašināšanās parāda savstarpējo uzticību starp Eiropas valstīm. "Mēs ticam atvērtai un drošai Eiropai. Mūsu ticība ir ES stūrakmens," sacīja Igaunijas prezidents, taču norādīja, ka līdz ar ticību jāuzņemas arī atbildība.

Piektdien Tallinas ostā, sākot svinēt Šengenas zonas paplašināšanos, Somijas premjers Mati Vanhanens ieradās ar ātrgaitas prāmi "Tallink" bez jebkādām pārbaudēm. "Prieks, ka Baltijas valstis un pārējās ir pievienojušās Šengenai," sacīja Vanhanens, norādot, ka ceļošana ir padarīta daudz vienkāršāka.

Šengenas līguma telpas paplašināšanās pasākumā Tallinas piedalījās arī jaunais Latvijas premjerministrs Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš pauda aizkustinājumu par valsts pievienošanos līguma zonai. Godmanis sacīja, ka atceras 90.gadu sākumu, kas krasi atšķiras no šodienas, kad Eiropā vairs nepastāv sadalījums. "Svarīgi, lai šī sajūta no sirds tiktu arī izjusta," sacīja Godmanis, piebilstot, ka mēs varam droši teikt, ka esam Eiropā.

Premjers pauda pārliecību, ka Latvija ir pilnībā spējīga uzņemties atbildību, ko tai uzliek pievienošanās Šengenas zonai, apsargājot zonas ārējās robežas.

Lai svinētu deviņu jauno ES dalībvalstu – Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas – pievienošanos Šengenas zonai, EK un ES prezidējošā valsts Portugāle 21.decembrī un 22.decembrī nolēma apmeklēt četras dažādas Eiropas vietas, kurās tiks atcelta robežkontrole.

Svinību sērija, svinot iekšējo robežu atcelšanu, sākās 21.decembrī uz Vācijas, Polijas un Čehijas robežas. Tālāk delegācija devās uz Igauniju, bet 22.decembrī delegācija turpinās ceļu uz Bratislavu, kur notiks pasākums uz Austrijas, Slovākijas un Ungārijas robežas. Pēdējās svinības vēlāk šajā pašā dienā notiks uz robežas starp Itāliju un Slovēniju.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *