Zemnieku saimniecība «Celmiņi» konkursam «Sējējs 2008» izvirzīta dabas saimniecību grupā. Tā atrodas Abavas ielejā, skaistā vietā Kandavas pievārtē. Šeit saimnieko Ieva un Kaspars Sūniņi. Viņi nodarbojas ar vīnkopību, un «Celmiņos» pašlaik ir lielākais vīna dārzs Baltijā. Pēc pāris gadiem, kad sāks ražot iestādītās vīnogu plantācijas, iecerēts uzbūvēt vīna darītavu. Šeit nodarbojas arī ar `Šarole` šķirnes gaļas lopu audzēšanu, bet Abavas ielejā ierīkoti aploki savvaļas zirgiem un tauriem, kas gādā par to, lai neaizaugtu Abavas ielejas dabiskās pļavas.
Kaspars pašlaik vairāk strādā Rīgā, arī dēls Markuss mācās galvaspilsētas skolas 5. klasē, bet vasaras un nedēļas nogales pavada laukos pie dabas. Tāpēc visa saimniekošana galvenokārt ir Ievas rokās.
Vīnkoki rūpīgi jākopj
Vīnogu dārzs ir iestādīts piecu hektāru platībā. Ražojoša ir 0,4 ha liela platība.
Viens vīnkoks dod līdz četriem, pieciem kilogramiem ogu. Tā ir laba raža. Protams, daži tūdaļ apstrīdēs, ka pie mājas sienas, dienvidu pusē vīnkoks devis vairākkārt lielāku ražu… Vīnogu plantācijas prasa rūpīgu kopšanu. Tas nav tā, kā redzam, piemēram, Vācijā, kad cilvēks ar krūmgriezi no visām pusēm mehanizēti ātri apgriež vīnogulāju rindu. Tā kā saulītes Latvijā mazāk nekā dienvidos, tai jātiek pie visām ogām. Lai tām būtu vajadzīgais saldums, nepieciešams veidot katru krūmu – jāizgriež atzari, jāīsina dzinumi. Šo darbiņu vasarās veic skolēni, kas iesaistījušies nodarbinātības projektā un atbilstoši apmācīti. Ar vienu vien kopšanu vasarā neiztikt. Vīnogulāji ir ātraudzīgi, un labos apstākļos diennaktī izaug pat 10 cm gari dzinumi. Tātad – darbs jāveic regulāri. Ar Eiropas savienības projektu naudas palīdzību iegādāta vīnogu dārza kopšanas tehnika. Bažas saimniekiem par vīna dārziem rada salnas. Un… arī lapsas, kas rudeņos nāk mieloties ar vīnogām. Saimniecībā ir dažādu šķirņu vīnogu kolekcija, no kurām tiek pārbaudītas un atlasītas labākās. Iecerēts veikt pētījumus vairākām šķirnēm.
Gaļas lopi uztur saimniecību
Pirms trim gadiem saimniecībā uzsāka gaļas liellopu audzēšanu. Baltie, rāmie 'Šarole' tīršķirnes lopi ir labi Abavas palieņu pļavu apsaimniekotāji. Pavisam aplokos to ir 70. Šķirnes dzīvnieki vesti no ārzemēm. Realizēti tiek šķirnes jaunlopi tālākai audzēšanai, gaļas lopi realizēti salīdzinoši maz. Pirmajā gadā gaļas lopus realizēja Vācijā, kur piedāvāja ļoti labu cenu. Lai realizētu gaļas lopus Latvijā un piedāvātu tos kā bioloģiskās lauksaimniecības produktu, cena ir daudz zemāka, turklāt bioloģiski audzētajiem lopiņiem kautuve ir Cēsu rajonā, tādējādi iznāk tāli, dārgi pārbraucieni. Gaļas lopu audzēšana «Celmiņus» pagaidām uzturot, jo vīna dārzi un iecerētā ražotne prasa ieguldījumus. Lopus visu ziemu netur ārā, kā tas dzirdēts dažviet citur. Sākot ar janvāri līdz pat aprīlim govīm dzimst teliņi, un pie mums tad ir visnepatīkamākais laiks, ko jaundzimušais var arī neizturēt. Tie tad ir zaudējumi. Tāpēc lopi pašā ziemas viducī ir kūtī. Govis no ganāmpulka nošķir pēc atnešanās. Atnešanās blokos ir uzstādītas novērošanas kameras, un visu laiku ir redzams, kas kūtī notiek.
Tikai tie lopi regulāri izbradā apkārtējo kaimiņu dārzus……
ierunājās kaimiņu latvietība
Ai, kā aizķēra taisnība
Izvilkums no teksta –
"Protams, daži tūdaļ apstrīdēs, ka pie mājas sienas, dienvidu pusē vīnkoks devis vairākkārt lielāku ražu… "
Tā ir gan, jo šeit minētie tie "daži" zina gan, ko un kā audzēt, tādēļ arī ir atbilstoša raža.
No Zilgas jau ananāsus nevar izspiest pie labākās gribas, to vajadzēja zināt, bet, ja vīnkopība tiek veidota vienīgi ES naudiņas saņemšanai, un cilvēki ir tik kūtri, lai painteresētos par vīnogu audzēšanu, tad pareizi vien ir, ka jāpievēršas lopiņiem.