Pagājušajā nedēļā masu medijos izskanēja intriga – lietuviešu gaļas pārstrādātāji – «Biovela group», grasās Latvijā iegādāties uzņēmumu. Kurš no uzņēmumiem tas būs, joprojām netiek atklāts. Izmantojām izdevību un devāmies uz Lietuvu, kur Latvijas žurnālistiem tika organizēta īpaša ekskursija un preses konference.
Uzreiz jāatzīst, ka brauciens bija visnotaļ lietderīga pieredze, kas ļauj ieskatīties, kā saimnieko kaimiņos, un salīdzināt ar pašu mājās redzēto. To nu sapratām pavisam noteikti – ka lietuvieši ļoti lepojas ar saviem nacionālajiem uzņēmumiem un nekādā ziņā negrasās tos pārdot ārzemniekiem.
Utenā ražo delikateses
Nedaudz vairāk kā pussimts kilometru no Viļņas atrodas Utena – pilsēta, kurā ražo labi pazīstamo Utenas alu, kuru labi pazīst arī autotirgotāji un kur atrodas «Biovela group» uzņēmuma «Utenos mesa» kautuve un ražo žāvētās desas un vītināto gaļu. Tie ir produkti, ar kuriem uzņēmums lepojas. Turklāt žāvētās desas tiek ražotas no strausa, mežacūkas, brieža un arī stirnas gaļas. Uzņēmums pārstrādei pieņem arī bioloģiski audzētu lopu gaļu.
Žurnālistus pie uzņēmuma vārtiem sagaida viens no tā īpašniekiem, «Biovela group» ģenerāldirektors Virginijs Kantausks. Viņam ir augstākā veterinārārsta izglītība, kādreiz vadījis lielsaimniecību. Kad laiki mainījušies, kopā ar sievu Birutu 1994. gadā izveidojis nelielu gaļas pārstrādes uzņēmumu Viļņas nomalē. Nu Biruta Kantauskiene ir koncerna uzņēmuma «Biovela»
ģenerāldirektore. Pamazām uzņēmums attīstījās un tika iegādāts un attīstīts otrs gaļas pārstrādes uzņēmums turpat, Utenā. Koncerns ir ģimenes uzņēmums, tā vadībā ir iesaistījies arī abu īpašnieku dēls, māsas un citi tuvinieki. Sestdienās parasti notiekot īpašnieku tikšanās, kurās tiekot izspriesti pilnīgi visi jautājumi, kas saistās ar uzņēmumu, un tādējādi kopīgi izveidota attīstības stratēģija.
Utenas ražotni «Biovelas grupa» iegādājās 2003. gadā, un tā šajos gados ir piedzīvojusi ievērojamas pārvērtības. Uzņēmums platības un jaudas ziņā kļuvis par lielāko gaļas pārstrādātāju Baltijā.
Jāatzīst, ka redzētais pārsteidza ļoti. Moderna, Eiropas savienības (ES) prasībām atbilstoša kautuve, atkaulošanas un gaļas sagatavošanas cehs. Visi darbinieki cehā baltos halātos un garajās bikses, baltos zābakos, gaišos gumijas priekšautos, cimdos, arī mutei priekšā pārsējs – maska – tā kā operāciju zālē. Uzņēmumā cenšas mazināt roku darbu un ir iegādātas fasējamās līnijas. Tā, piemēram, agrāk divdesmit tonnu šašliku gatavoja 60 cilvēki, tagad pie tikko iegādātās automatizētās līnijas strādās trīs, četri cilvēki. Kā stāstīja V. Kantauskas, tiekot darīts viss, lai pēc iespējas mazāk cilvēks saskartos gaļu. Arī fasēšana datorizēta, automatizēta, lai to pēc iespējas mazāk ietekmētu cilvēka faktors, nebūtu kļūdu fasētās produkcijas svaram.
Katra cilvēka veikums tiek uzskaitīts, un par to arī maksāta alga. Kā atzīst V. Kantausks, arī Lietuvā bijis neadekvāto algu bums, kad celtniecībā maksātas nesamērīgi augstas algas un uzņēmumam nācies šo laiku pārdzīvot.
Utenas ražotne vairs tikai vienā cehā no ļoti daudzajiem, kurus izstaigājām, palikusi vecā grīda, sienas, darbgaldi, bet jau tuvākajā laikā arī tie tikšot mainīti. Tad iekšpuse būšot sakārtota un ķeršoties pie ražotnes ēku ārpuses.
Kvalitāti apliecina sertifikāti
Uzņēmumam ir trīs sertifikāti, kas apliecina produkcijas kvalitāti: augstākā līmeņa ISF (International Food Standard), kas ļauj eksportēt produkciju uz Eiropas Savienības (ES) valstīm. «MC Donalds» sertifikāts, kas dod tiesības piedalīties starptautiskajos konkursos, atzīst liellopu gaļas augsto kvalitāti un dod tiesības piegādāt liellopu gaļu «MC Donalds» uzņēmumiem. («Biovela group» piegādā gaļu Krievijas «MC Donalds».) Ir arī Eko Agros sertifikāts, kas ļauj pārdot ekoloģiski tīru pārtiku. V. Kantausks gan saka, ka gaļas pārstrādātāju aprindās valdot uzskats, ka Latvijā un Lietuvā faktiski visa gaļa ir ekoloģiski tīrs produkts. Taču prasības ir prasības, un tās jāievēro.
Mums tiek izrādītas arī vītinātas gaļas ražotnes, žāvēto desu ražotne, kur speciālās telpās, ar noteiktu temperatūru un ventilācijas iekārtām nodrošinot gaisa apmaiņu, desām ir jāatdod 30% no svara, tas ir – jāizžūst ūdenim. Vītinātā gaļa, cieti žāvētās desas un «Kaukāza šašliks» ir ekskluzīvas preces – uzņēmuma lepnums. Žurnālisti, protams, vēlējās zināt, cik dārga ir produkcija. Uz to gan tiešu atbildi nesaņēma, bet V. Kantausks atbildēja, ka tiekot noturēta nemainīga kvalitāte. Pat tad, kad bijusi Krievijas krīze, cietuši zaudējumus, bet kvalitāti noturējuši. Vēlāk tas atmaksājies. Arī tagad, kad ir krīze, lietuvieši braucot iepirkties uz Poliju, sevišķi tie, kas dzīvo aiz Kauņas. Tas esot jūtams arī gaļas tirgū.
Sākums – ēdnīca Viļņas pievārtē
Otra ražotne, ko ekskursijas laikā apskatījām, atrodas Viļņas pievārtē. Tajā ražo vārītas desas, cīsiņus, sardeles. Šis cehs izveidots 1994. gadā un bija sākums visiem «Biovela group» uzņēmumiem. Kantausku ģimene šeit nopirka ēdnīcu, kurā ierīkoja bioloģisko produktu ražotni, ko nosauca par «Biovelu«, kas tulkojumā esot labi dabas, labi bioloģiskie produkti. Taču bioloģiskajiem produktiem nebija pietiekami liels noiets, tāpēc sāka gaļas produktu ražošanu.
Latvijas žurnālistu īpašo interesi izraisīja «Doktordesa». Jāatzīst, ka kaitina mūsu, Latvijas gaļenieku, ražotās doktordesas no sojas un dievs vien zina, no kā vēl, kas tiek nosauktas agrāk zināmās un iecienītās produkcijas vārdā. Turklāt – pērc lētu vai dārgu, rezultāts tas pats. Arī «Biovelas» ražotā doktordesa nebija gluži tāda, kādu to agrāk pazinām, arī Lietuvā neesot noteiktu viena nosaukuma produktu standarta, taču desa bija ļoti tuvu tai kādreizējai un labi zināmajai. Par to pārliecinājāmies degustācijā.
Runājot par kvalitāti, V. Kantausks norādīja, ka «Biovelas» kā ražotāja zīme tiek likta tikai uz kvalitatīviem produktiem, ko uzņēmums ražo. Taču veikalu ķēdes mēdzot pasūtīt īpaši lētu produkciju. Protams, lēta produkcija ir lēta produkcija un šādai tiek likts virsū pasūtītāja logo, vien maziem burtiņiem rakstīts, ka produkts ražots kādā no Biovelas uzņēmumiem. Garāmejot, mēs pamanījām kastēs produkciju, kuru bija pasūtījusi «Optima līnija». V. Kantauska pārliecība ir, ka konkurētspējīgu produkciju var saražot tikai lielos uzņēmumos. Lietuva esot vēl viens liels gaļas pārstrādes uzņēmums, pārējie ļoti mazi cehi, kas piegādā preci maziem veikaliņiem vietējā tirgū. Uz jautājumu, vai gaļas pārstrādes koncentrēšanas lielā uzņēmumā neradīs iespēju, ka tiks diktētas cenas zemniekiem, kuri audzē lopus, V. Kantausks atbildēja – tā kā robežas ir atvērtas, gaļas iepircēju netrūks, tādējādi būšot nodrošināta arī vajadzīgā konkurence.
«Biovelas group» interese Latvijā
Pašlaik «Biovelas group» produkcija aizņem 3 līdz 4 % Latvijas gaļas produkcijas tirgus. Apgrozījums Latvijā ir ap sešiem miljoniem latu. Uzņēmumam ir iecere palielināt tirgu Latvijā līdz 10%, bet, iegādājoties kādu vietējo gaļas pārstrādes uzņēmumu, vēl līdz 25%. «Biovelas group» izstrādājumi Latvijā gan pagājušajā gadā, gan šogad ir guvuši «Gada preces» titulu Latvijas tirgotāju asociācijas rīkotajā konkursā. Tomēr tas, kuru uzņēmumu varētu «Biovela graup» iegādāties, netiek atklāts. Vien tiek norādīts, ka starptautiskie eksperti atzinuši, ka tam, kurš vēlas iegādāties uzņēmumu, uzmanība pievēršama AS «Ruks Cēsu gaļas kombināts», AS «Jelgavas gaļas kombināts», SIA «Triāls», AS «Talsu gaļa», SIA «Tukuma gaļas kombināts LAT», SIA «M.V.A.», SIA «Forevers». Jautāts, uz kuru uzņēmumu skatās, V. Kantausks atrunājās, ka kombināta pirkšana nav uzreiz izlemjama, ka ir nepieciešamas sarunas, izvērtēšana, ka viņu interesējot uzņēmums Rīgas tuvumā.
Nav noslēpums, ka Latvijā gaļas pārstrāde saistīta arī ar kriminālām aprindām, par ko liecina divu gaļas pārstrādē iesaistītu personu slepkavības, tāpēc pajautājām, kā šajā jomā ir Lietuvā, cik droši jūtas šāda liela koncerna vadītājs. Uz to V. Kantausks atbildēja, ka it visur ejot bez apsargiem un šādas briesmas, atskaitot laikus, kad darbojās rekets, neesot izjutis. Galvenais esot pašam neiesaistīties nelikumīgos darījumos, iespējams, Latvijā kāds kaut ko neesot sadalījis. Viņš arī piebilda, ka esot ticies ar abu Latvijas bojā gājušo uzņēmēju atraitnēm…
Ar cerību par pašmāju ražotājiem
No neoficiāliem avotiem mums bija informācija, ka sarunas par pirkšanu un pārdošanu notikušas ar SIA «Tukuma gaļas kombināts LAT» un SIA «Triāls», ko gan pats V. Kantausks neapstiprināja. Mēs interesējāmies Tukuma gaļas pārstrādes uzņēmumā pie direktora Jura Kruglova, vai tiešām šādas sarunas ir notikušas? Kruglova kungs atbildēja, ka ne ar vienu viņš nav ticies, ka Tukuma gaļas pārstrādes uzņēmums attīstoties, paplašinot ražošanu un neesot bijusi pat doma to pārdod. Viņš ir arī nesaprašanā, kur šādas ziņas ņēmis laikraksts «Dienas Bizness» un teicās prasīt šīm ziņām atsaukumu. J. Kruglovs ir noskaņots darbu turpināt, vien noteica – lai uzņēmumu pārdotu, tad solītai naudai ir jābūt ļoti, ļoti, ļoti lielai.
Jāatzīst, ka vismaz emociju līmenī, J. Kruglova atbilde iepriecināja. Lai arī cik patiesa ir mūsu apbrīna un cieņa par to, ko lietuvieši paveikuši. Taču cerība, mirstot pēdējā. Varbūt patiešam, arī Latvijā nākotnē būs savi ievērojami nacionāli uzņēmumi?
***
Redzētais, dzirdētais mudināja arī uz pārdomām par to, kāpēc gan Latvijas uzņēmumos ļoti bieži runā par ražošanas noslēpumiem? Kāpēc šeit gandrīz vai netaktiski ir uzdot jautājumu par to, kam īpašums pieder. Lietuvieši bija salīdzinoši atklāti, kaut vai tādēļ, ka ir lepni par saviem un savu tautiešu panākumiem…
varat lūdzu man paskaidrot ka gatavo vītinatu un kūpinātu gaļu???to recepti..