Šodien, 15. jūnijā, krāšņā ziedu mēneša pašā viducī sava mūža simts gadu slieksni sasniegusi kandavniece Emīlija Lūkase. Viņas dzimtā puse ir Matkule , kur skolā aizvadīta lielākā daļa darba gadu, dodot zināšanas ne vienai vien matkulnieku paaudzei. Paralēli skolotājas darbam, Emīlijas kundze vadījusi arī Matkules amatierteātri. Tālab skaistās jubilejas reizē sirmo kundzi bija ieradušies sveikt pulciņš pašreizējā Matkules amatierteātra dalībnieku un viņu vadītāja Ilze Oliņa.
Ritinot atmiņu kamolu, atklājās, ka daudzus no viņiem skolas zinībās savulaik ievadījusi tieši viņa, skolotāja Lūkase. Viņi atzīst, ka skolotāja bija stingra un prasīga, jo nošpikot vai kādu nerātnību stundā pastrādāt bija pavisam neiespējami. Bet ārpusstundām brīvajā laikā skolotāja Lūkase centās un prata matkulniekus aizraut ar teātra spēlēšanu. Gadiem bagātajā mūžā piedzīvots gana patiesa prieka, gan smeldzes pilnu brīžu. Kopā ar dzīvesbiedru Jāni izaudzināti trīs dēli, kuru gan vairs nav šai saulē, bet nu viņi uz savu sirmo māmulīti noraugās no kādas mākoņa maliņas. Pirms vairāk kā desmit gadiem, Emīlija un Jānis Lūkasi no Matkules pārcēlās uz dzīvi Kandavā, nelielā ziedošu ceriņu un jasmīnu ieskautā privātmājā Raiņa ielā. Mūžībā aizvadīts arī vīrs Jānis. Tagad Emīlijas kundzes prieks un bagātība ir viņas mazmeitas Lita, Inta, Evita un mazmazbērni Viesturs, Valts, Ieva, Dainis un Tīna. Ikdienas rūpēs kopā ar sirmo kundzi ir vedeklas Aldona un Mirdza, kā arī Aldonas mamma Franciska.
Nozīmīgās gadu nastas dēļ pašsaprotami pasliktinājusies Emīlijas kundzes redze, bet viņas raitā valoda un atmiņu stāsti raisījās ik mīļu brīdi gan ar viesiem, gan saviem vistuvākajiem un mīļākajiem cilvēkiem. Veselības, saules un mīļuma pilnu mūža ritumu Emīlijas kundzei vēlam arī turpmāk, pirmā gadu simteņa slieksnim pārkāpjot!
