Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, kopējais 2012. gadā notikušo CSNg skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, bija 28 682. Lai gan kopējā tirgus situācija uzrāda CSNg skaita samazinājumu, uz saskaņotā paziņojuma pamata reģistrēto negadījumu skaits salīdzinājumā ar 2011. gadu palicis nemainīgs. Tomēr, kā liecina iepriekšējo gadu statistika, saskaņoto paziņojumu no gada uz gadu izmanto arvien vairāk. Ja 2007. gadā tie bija 54%, tad 2012. gadā no visiem apdrošināšanas gadījumiem jau 67% tika reģistrēti izmantojot tieši saskaņoto paziņojumu. LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics informē, ka autovadītāji novērtē saskaņotā paziņojuma sniegtās priekšrocības, jo izmantojot šādu CSNg noformēšanas veidu, apdrošināšanas atlīdzību var saņemt krietni ātrāk.
Šī gada aprīlī LTAB veica respondentu aptauju par autovadītāju braukšanas paradumiem un to informētību par OCTA. Aptaujas mērķis bija padziļināti noskaidrot autovadītāju un autoīpašnieku informētību par OCTA, kā arī faktorus, kuri ietekmē autovadītāju rīcību iegādāties apdrošināšanas polisi. Vienlaikus ar aptaujas starpniecību tika analizēta autovadītāju rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Kā liecina aptaujas rezultāti, lai fiksētu CSNg apstākļus, 60% respondentu izvēlas izmantot Saskaņoto paziņojumu. Savukārt 35% no tiem, ne tikai izvēlas šādu negadījuma apstākļu reģistrēšanas veidu, bet fiksē transportlīdzekļu novietojumu, kā arī CSNg rezultātā nodarītos zaudējumus, izmantojot tālruņos iebūvētās foto un video kameras, lai uzņemtos materiālus, kā lietiskos pierādījumus pievienotu apdrošināšanas atlīdzības pieteikumam.
„Autovadītāju vēlme izmantot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas iezīmē ļoti pozitīvu tendenci. Jo vairāk apdrošinātājiem būs materiāli, kuri ir izmantojami CSNg apstākļu noskaidrošanai, jo labāk. Cits jautājums, ka tie nevar kalpot kā vienīgie lietiskie pierādījumi, tāpēc nevar vieglprātīgi attiekties pret saskaņotā paziņojuma aizpildīšanu, ierakstot nepilnīgu vai kļūdainu informāciju. Lai gan saskaņotā paziņojuma otrā pusē ir aizpildīšanas instrukcija, kā arī daudzkārtīgi esam informējuši par būtiskākajiem faktoriem, kuri jāņem vērā aizpildot šo dokumentu, vēl joprojām ikdienā nākas saskarties ar situācijām, kuras varētu nodēvēt jau par autovadītāju klasiskām kļūdām”, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Apkopojot informāciju par būtiskākajām kļūdām, aizpildot saskaņoto paziņojumu, LTAB secinājis, ka visbiežāk transportlīdzekļu novietojums netiek norādīts CSNg brīdī, bet jau pēc tā, vai CSNg dalībnieki nav vienojušies par CSNg apstākļiem, bet neraugoties uz to, tāpat izmanto saskaņoto paziņojumu. Tas tiek aizpildīts arī gadījumos, kad to nedrīkst darīt, piemēram, ir cietušas personas vai transportlīdzeklis gūto bojājumu dēļ nevar turpināt piedalīties satiksmē un tam nepieciešama auto evakuatora palīdzība. Nekorekti vai nemaz netiek aizpildīti negadījuma apstākļi, negadījuma skice neatbilst negadījuma aprakstam, piemēram, bieži vien nepareizi tiek norādīti transportlīdzekļu kustības virzieni, kā arī CSNg iesaistīto transportlīdzekļu reģistrācijas numura zīmes tiek norādītas neprecīzi.
