Publisks izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem. Šādu publiskā izpildījuma definīciju paredz Saeimas ceturtdien, 18.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Autortiesību likumā.
Saskaņā ar šo likuma redakciju maksa par autoru darbu atskaņošanu nebūs jāmaksā nedz nelielu biroju darbiniekiem, ja tas notiks personīgajām vajadzībām, nedz arī autobusu šoferiem, ja tas netiks pārraidīts sabiedriskā transporta skaļrunī, norāda likumprojekta autori.
Lai noteiktu taisnīgu atlīdzību autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību administrēšanā, atlīdzības noteikšanai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām būs jāņem vērā noteikti kritēriji ― tiešais komerciālais labums, kuru gūst darba vai blakustiesību objekta izmantotājs, darba vai blakustiesību objekta izmantošanas mērķis, apjoms un nozīmība atkarībā no izmantošanas veida saimnieciskās vai citas darbības ietvaros, kā arī darba vai blakustiesību objekta radīšanā vai izveidē ieguldītie finanšu līdzekļi un citi atlīdzības ekonomisko pamatotību raksturojoši lielumi.
Grozījumi paredz, ka taisnīgu atlīdzību varēs noteikt arī, balstoties uz citiem neminētiem, objektīviem, tai skaitā netieša komerciāla vai nemantiska labuma, kritērijiem, kuri ir pietiekami skaidri un kuru piemērošana nav saistīta ar nesamērīgiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem.
Visiem vienas un tās pašas kategorijas izmantotājiem un izmantotāju apvienībām konkrētā autortiesību un blakustiesību izmantošanas veidā būs nosakāms vienāds atlīdzības lielums un tā piemērošanas pamatnosacījumi. Paredzēts, ka grozījumi, kas regulē atlīdzības noteikšanu, stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.
Jaunā Autortiesību likuma redakcija arī precizē mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumus. Turpmāk tām būs pienākums ievietot savā interneta mājaslapā informāciju par tās statūtiem, pārstāvības līgumiem, kurus organizācija noslēgusi ar citu valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, iekasētās atlīdzības sadales noteikumiem, gada pārskatiem un mantisko tiesību administrēšanas atlīdzības apmēriem. Šī informācija būs jāatjauno ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc grozījumu izdarīšanas un jāievieto savā interneta mājaslapā ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1. jūnijam.
Tāpat grozījumi paredz, ka Kultūras ministrija (KM), īstenojot mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzību, būs tiesīga pieprasīt, lai tās sniedz informāciju par savu darbību, kā arī uzrāda jebkādu to dokumentāciju, ieskaitot noslēgtos līgumus, tiesību subjektiem sniegtās atskaites, sarakstes dokumentāciju, biedru sapulču un valdes sēžu protokolus.
Savukārt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai būs pienākums sniegt KM pieprasīto informāciju nekavējoties, ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, un vismaz septiņas dienas iepriekš informēt par organizācijas biedru sapulces vai valdes sēdes norises datumu un laiku.
Vienlaikus mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija būs tiesīga nesniegt KM pieprasīto informāciju vai neļaut KM pārstāvim piedalīties valdes sēdē to jautājumu izskatīšanā, kuri tieši attiecas uz iespējamo vai uzsākto tiesvedību vai līgumu slēgšanu ar KM vai tās padotības iestādi.
Likumprojekts arī paredz noteikt, ka par līguma starp mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju un autortiesību vai blakustiesību subjektu izbeigšanu būs jāpaziņo vismaz sešus mēnešus iepriekš, ja noslēgtajā līgumā nav noteikts īsāks paziņošanas termiņš.
