Laikam ritot, mainās ne tikai mūsu ikdiena un dzīves ritms, bet mainās arī dārza loma cilvēku dzīvēs. Tas kļūst par vietu, kur smelties labo enerģiju, gūt mieru un aizmirst par steigu un ikdienas drudžainumu, tādēļ arī cilvēki vairs nevēlas ieguldīt visu brīvo laiku dārza kopšanai. Tiek meklēti risinājumi, lai ar minimālām pūlēm gūtu maksimālu rezultātu, un viena no šādām iespējām ir izdaiļot savu zaļo zonu ar dienziedēm, sauktām arī par dienlilijām, kas ir koša un efektīga dārza rota, taču tās ir arī viegli kopjamas un mazprasīgas.
Dienziežu latīniskais nosaukums Hemerocallis ir radies no grieķu valodas vārda hemerokallis, kas nozīmē „skaists tikai vienu dienu” (hemera – diena, kallos – skaistums). Dienziežu jeb dienliliju dzimtene ir Ķīnas, Japānas, Korejas, Austrumsibīrijas un Indijas mērenās zonas. Sākotnēji savā dzimtenē dienlilijas tika uztvertas nevis kā košumaugs, bet gan kā ikdienā plaši pielietojams sakņaugs, ko var gan ēst, gan izmantot saimniecībā. Pirmo reizi šis augs pieminēts kādā dzejolī, kas radies 500 gadus pirms Kristus, bet pirmie dienliliju attēli ir saglabājušies no 1059. gada pēc Kristus. Turpretī Eiropā pirmās liecības par dienlilijām parādās samērā vēlu, tikai 1576. gadā. Taču sistemātiska audzēšana aizsākās Anglijā, Itālijā un it īpaši ASV tikai sākot no 1900. gada. 1946. gadā tika dibināta AHS – Amerikas Hemerocallis savienība, kas ir atbildīga par jaunu dienliliju šķirņu selekciju visā pasaulē. Katru gadu šī savienība reģistrē aptuveni 2000 jaunas šķirnes.
Dienlilijas ir daudzgadīgs lakstaugs ar gaļīgām, zvaigžņveidīgām saknēm, kas sekli stiepjas augsnes virskārtā. Šo augu lapas atgādina sīpollokus vai puravus, ir paralēlas viena otrai, lineāras. Parasti dienziedes nav mūžzaļas, taču ir selekcionētas jaunas šķirnes, kas siltākā klimatā no savām lapām nešķiras visu gadu vai arī ir daļēji mūžzaļas. Apaļā dienziežu kāta garums variē augstumā no 30-180 cm, dārgākajām šķirnēm kāta augšējā daļā tas sazarojas, lai spētu noturēt lielāku ziedu skaitu: 10 līdz 20, 30 un pat līdz 60 ziediem! Katrs atsevišķs dienlilijas zieds zied tikai vienu dienu, visbiežāk no rīta līdz vakaram, apmēram no 8.00 līdz 22.00, taču ir arī citas dienziežu šķirnes, kas uzzied naktī, sākot no plkst. 22.00, un zied līdz nākošās dienas vakaram.
Savus pumpurus dienziedes sāk raisīt maija beigās un zied līdz pat pirmajām salnām, taču viskrāšņākās tās ir jūlijā. Savvaļas dienziedes ir dzeltenas un dzeltenoranžas, dažādās nokrāsās, kā arī sarkanbrūnas. No šīm krāsām, sākot ar 1900. gadu, tika selekcionēti neskaitāmi hibrīdi, kuru krāsu variācijas sniedzas no krēmīgi baltas, dzeltenas, oranžas, sarkanas līdz gandrīz melnai, purpursarkanai, violetai, rozā ar visiem iespējamajiem starptoņiem un nokrāsām. Pagaidām selekcijas rezultātā vēl nav iegūta zila krāsā, kā arī spilgti balta un tīri melna dienziede nav vēl radīta.
Dienziežu ziedu izmērs ir no 5 līdz 16 cm, bet zirnekļveida ziedi sasniedz 30 cm diametru. Arī ziedu formas ir ļoti dažādas – no zvaigžņveida līdz apaļām, kā arī zirnekļveida.
Dārzā vai apstādījumos dienziedes vislabāk jutīsies saulainā vietā, arī daļēji noēnota vieta tiek akceptēta, tomēr tad jārēķinās, ka samazināsies ziedu skaits. Piemērota būs ūdenscaurlaidīga, smaga, piemēram, mālaina, ar humusu bagātināta dārza augsne. Kaut arī dienlilijas labi pacieš sausumu, tomēr augšanas laikā jāraugās, lai augam pietiktu mitrums. To nodrošina dobes mulčēšana. Labi dienlilijas jutīsies arī mitrās un pārpurvotās vietās, piemēram, dīķu malās.
Dienliliju pavairošana notiek sadalot sakņu ceru, jo no sēklām nav iespējams iegūt tās pašas šķirnes dēstu, bet gan rodas jauni jaukteņi. Piemērotākais dienliliju dēstīšanas periods ir no marta līdz oktobra sākumam, attālumam starp augiem jābūt 60 – 80 cm, jo augot cers izplešas pat 1 kvadrātmetra platumā.
Šos augus apdraud tikai divi ienaidnieki – Hemerocallis muša un sakņu kakliņa puve. Mušas sadēj dienliliju pumpuros oliņas, no kurām attīstās kāpuri, kas no iekšpuses izēd pumpuru. Bojātie pumpuri noteikti jānogriež un jāiznīcina sadedzinot, tos nedrīkst mest kompostā. Ar sakņu kakliņa puvi slimos augus var izrakt, kārtīgi nomazgāt un izlikt saulē kārtīgi nožūt, tad pārstādīt citā vietā. Taču var gadīties, ka bojātais dēsts tomēr būs jāiznīcina.
Vai jūs zinājāt, ka:
Dienliliju savvaļas formas sastopamas tikai Āzijā. Tur tās ir apmēram 20 veidu. Parasti tās ir dzeltenā vai oranžā krāsā.
Austrumāzijā dienlilijas izmanto kā ārstniecības augu, kā arī no tām pagatavo ikdienā nepieciešamas lietas, piemēram, no lapām pin sandales un kurpes.
Tādas dienliliju šķirnes kā „Kwanzo“ un „Flore Pleno“ Āzijā tiek audzētas kā pārtikas produkts, turklāt tiek izmantots viss augs.
