Jūlijs – vasaras vidus, kad pieejama ļoti liela ogu un dārzeņu bagātība, kad iespējams papildināt tējas krājumus – gan ārstnieciskiem nolūkiem, gan vienkārši tāpat baudīšanai ziemas vakaros.
Ķirši
Šogad ir liela ķiršu pārbagātība, un to joprojām varam vēl izmantot, lai stiprinātu savu imunitāti. Ķirši ir labi palīgi sirds muskuļa un vārstuļu darbības uzlabošanai, tāpat arī tie sekmē sarkano asinsķermenīšu veidošanos. Ķiršus pat ieteicams ēst arī vēl pēc vakariņām.
Zirņi
Zirņi ir viens no senākajiem kultūraugiem. Tie ir ieteicami nierakmeņu slimniekiem, tiem, kuriem veidojas akmeņi urīnpūslī. Zirņi ir diurētisks līdzeklis, B grupas vitamīnu avots un veicina aknu darbību un žults izdalīšanos. Sezonas laikā ir jāapēd līdz 200 gramiem zirņu dienā, bet tad, kad dārzā zirņu nav, ēdienkartē jāiekļauj zaļie zirnīši un vārīti zirņi.
Tomāti
Tomātu ražā mazdārziņos sākas mēneša beigās. Tad nu arī jāpievēršas šim dārzenim, lai uzlabotu savu vielmaiņu. Sezonas laikā katram jāapēd vismaz viens vidējs tomāts dienā. Tomātus iesaka pēc ķīmijterapijas, jo tie veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, tāpat arī tie veicina aizkuņģa dziedzera darbību.
Meža avene
Meža avene ir izcils dakteris. Pašlaik ir ievācami gan aveņu jaunie stublāji, gan ogas, bet ziedus vajadzēja ievākt nedaudz agrāk. Žāvēšanu veic ēnā. Avenes ir sviedrējošs līdzeklis, kas pazemina temperatūru, drogas der pret caureju, savukārt svaigas ogas lieto imunitātes nostiprināšanai un smadzeņu šūnu barošanai, tāpēc tās īpaši jālieto garīga darba darītājiem. Saaukstēšanās gadījumos izcils līdzeklis ir meža aveņu ievārījums ar kumelīšu tēju.
Aveņu ogas var arī izžāvēt un lietot tējai, bet aveņu ziedu novārījums derēs kompresēm konjuktivīta ārstēšanai.
Upenes
Upenes ir izcils vitamīnu avots. Izmanto augļus, lapas, pumpurus. Ogas lieto svaigas, bet ārstnieciskiem nolūkiem – sažāvē. Tās ir lielisks vitamīnu avots. No upenēm var pagatavot sviedrēšanas līdzekli: uz glāzi vāroša ūdens ņem vienu ēdamkaroti sausu lapu vai žāvētu ogu un lieto pa glāzei 2-4 reizes dienā. Drogas lieto arī smaganu ārstēšanai, garam klepum, aizsmakuma ārstēšanai, mazasinības ārstēšanai, ēstgribas uzlabošanai, pret caureju, žults un aknu darbības uzlabošanai, pret reimatismu un diatēzes ārstēšanai lieto zariņu novārījumu.
Dilles
Dillēm lieto gan lakstus, gan augļus, sēklas. Tās lieto uzlējumiem: viena tējkarotei sasmalcinātu sēklu uzlej glāzi ūdens, ļauj, lai 10 minūtes ievelkas, un dzer pirms ēšanas pa pusglāzei trīs reizes dienā. Tas uzlabo gremošanu, palīdz pret gāzēm. Dilles pazemina arteriālo asinsspiedienu, paplašina asinsvadus, palielina dažādu dziedzeru sekrēciju. Iedarbojas nomierinoši, palīdz pie elpceļu iekaisumiem, klepus, hroniskiem vēdera aizcietējumiem.
Šaurlapu ugunspuķe
Tas ir daudzgadīgs lakstaugs, ko diezgan bieži var sameklēt izcirtumos, sausos mežos, vietās, kur mežs kādreiz izdedzis. Ugunspuķes lapām ir sāpes remdinoša, pretiekaisumu iedarbība, to lieto pret krampjiem, pret asiņošanu, kā miega līdzekli, pret kuņģa čūlu, gastrītiem, galvas sāpēm, kā asins tīrītāju izsitumu gadījumos, kā miega līdzekli, ja ir kuņģa čūla, lieto mutes dobuma skalošanai, ja ir gļotādas iekaisums. Lapas un lapu pulveri var likt uz brūcēm.
Vīgriezes
Pļavās sastopama lielziedu vīgrieze un parastā vīgrieze. Tautas medicīnā lieto abas, iedarbība abām līdzīga. Ziedus ievāc pilnziedā, saišķus izžāvē, bet lielziedu vīgriezēm sakneņus izrok rudenī. Tos nomazgā un izžāvē. Vīgriezes ir pretiekaisuma līdzeklis, labvēlīgi ietekmē sirds darbību, drudža, saaukstēšanās un gripas gadījumā, pret kaulu laušanu, klepu, iesnām, caureju, dizentēriju, aizdusu, sirdssāpēm, galvassāpēm, bezmiegu, nervu darbības traucējumiem. Literatūra vēsta, ka vīgriezes der arī pret zarnu parazītiem, audzējiem, tās lieto ārīgi suņa naglu, brūču un tūsku ārstēšanai, pat pret čūsku kodumu, bet sausās ēdes gadījumā slimajai vietai uzliek svaigus ziedus.
Vīgriezes veicina kuplāku matu augšanu. Agrāk lauku mājās vīgriezes kaisīja uz grīdas, jo patīkama ir to smarža, kas ir rūgtena, līdzīga mandelēm.