Audzē dārzeņus ievērojamās platībās

Šķiet, Latvijā nav iespējams atrast nevienu lauku, kur gurķu platības aizsniegtu astoņus hektārus. Pašlaik šādā platībā gurķus sēj Salas pagastā, norvēģu firmas SIA «Stranda Baltic» laukos, Lielupes krastā.

Gurķi astoņos hektāros

Šī ir divu firmu sadarbība. Viena piederot tiem pašiem norvēģiem, savukārt otra nomājot zemes no «Stranda Baltic». Šāds riņķadancis esot noorganizēts tāpēc, ka Norvēģijas valdība piecus gadus maksājot atbalstu tiem, kas attīsta uzņēmējdarbību ārpus valsts. No viena puses ir zeme, tehnika, strādnieki, savukārt otrs uzņēmums gādā sēklas, mēslošanas līdzekļus, plēvi, minerālmēslus. Tehnoloģiju uzrauga un darbus organizē agronoms – pārvaldnieks Guntars Ķirķis, kurš strādā abās firmās. "Esmu ļoti apmierināts, ka esmu atgriezies vecajās vietās, kur kādreiz strādāju par agronomu kolhozu laikā. Cilvēki mani šeit apzīst un atceras no tiem laikiem, savukārt arī es šajā pusē pazīstu laukus, labi zinu vietējos apstākļus. Tas palīdz darbam", saka Guntars Ķirķis.

Gurķu lauks atrodas līdzās noliktavām un dārzeņu apstrādes ceham.

Guntars gurķu audzēšanai izmanto Polijā noskatītu tehnoloģiju. Uz lauka tiek veidotas 1,6 m platas dobes, kuras ar traktora un speciāla klājēja palīdzību tiek apklātas ar melnu agroplēvi, kura ir 50 mikronus bieza un laiž cauri mitrumu. Tā atvesta no Vācijas, jo tirgotāji lielākos daudzumos Latvijā šādu plēvi neiepērk. Plēve kalpojot četrus gadus. Kad gurķus novāks, plēvi ar speciālu tinēju atkal saritinās, lai to varētu izmantot nākamajā gadā. Kad dobe ar plēvi apklāta, tajā ik pēc 30 – 35 cm izveido krustenisku iegriezumu un pēc tam katrā iegriezumā ieliek divas gurķu sēkliņas. Vienas dobes garums aizsniedz 500 metrus. Tādējādi vienā hektārā izaug ap 30000 gurķiem. Sēklas iegādājas firmās «Agrimatco» un «Kurzemes sēklas». Pašlaik sēj agrīno šķirni «Dirigent F-1», kas izaug 8 – 9 nedēļās. Šķirne ir pašauglīga, izturīga pret mozaīkas vīrusu un miltrasu. Gurķi ir bez rūgtumam, piemēroti sālīšanai un skābēšanai. Vēl paredzēts sēt piecas citas šķirnes gurķus, ko audzē gan Vācijā, gan Polijā. Audzētājiem ir jānodrošina ražotājiem gurķīšus, kuru garums nepārsniedz 8 – 9 cm. Ja veiksies, paredzama arī sadarbība ķiploku audzēšanā.

Ik pēc 12 dobēm atstāta sleja, lai pa to varētu izbraukt un uzstādīt laistīšanas ierīces. Mēslošanu Guntars Ķirķis paredzējis gurķiem veikt caur lapām. Tā kā dobes ir apklātas ar melno plēves segumu, ravēšana nebūs nepieciešama. Gurķu vākšanas laikā šeit būs vajadzīgas darba rokas. Arī pašlaik te darbu ir atraduši gan vietējie iedzīvotāji, gan braucot arī no Tukuma. Izaudzētā gurķu raža tiks konservēta Slampes pagastā, uzņēmumā «Velte Eko». Strādājot pēc šādas shēmas ir iecere izaudzēt daudz lētas produkcijas, lai tā nebūtu jāieved no Polijas. Jāatzīst, ka lielais gurķu lauks pie mums ir tāds kā eksperiments. Iespējams darba gaitā atklāsies savi knifiņi, iemaņas, kļūmes …

Bet visam jau kādreiz ir jābūt – pirmo reizi. Par to, kā gurķu audzēšanā būs veicies, informēsim ražas laikā.

Audzē redīsus un burkānus

Jau esam rakstījuši, ka firma «Stranda Baltic» Latvijā sevi pieteikusi kā kraukšķīgo buntīšu burkānu audzētāja. Pašlaik Lielupes krasta laukos iesēti burkāni, kuru pirmo ražu vāks ap Jāņiem. Firma paredzējusi mazos kraukšķīgos burkānus arī eksportēt. Dārzeņu audzētāju sapnis ir, ka skolās bērni neveselīgo čipsu vietā kraukšķinātu mazus burkāniņus.

Šajā nedēļā laukos sāks vākt arī pirmo redīsu ražu. Tie izauguši 30 dienās. Platības tika laistītas. Audzēja šķirni «French Breakfast» ar garenu, sārtu ar baltu galu sakni. Tiek uzskatīts, ka šīs šķirnes redīsi ir īpaši garšīgai. Redīsus novāks ar kombaini, nomazgās un safasēs firmas dārzeņu fasēšanas cehā.