Atklāta vēstule

Laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» galvenajai redaktorei Ivonnai Plaudes kundzei, SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» vadītājam A. Vilkauša kungam, kā arī Kandavas novada domei

Atsaucoties uz rakstu laikrakstā «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» Kandavas novada ziņu lapā šā gada 10. aprīlī – A. Vilkauša interviju I. Plaudes kundzei.
Šai intervijā, pēc I. Plaudes rakstītā, A. Vilkauša kungs saka (citēju): "Dainis ir uzmeties par "glābēju" – kūdītāju, lai tik cilvēki neiet ārā no saviem vecajiem šķūnīšiem…" Mēs – Ķiršu ielas 8. mājas iedzīvotāji – izsakām protestu pret šādu paziņojumu. Mēs nekad neviens neesam griezies pēc palīdzības pie D. Rozenfelda kunga saistībā ar malkas šķūnīšiem, un apgalvojums, ka D. Rozenfelds mūs kūda šai sakarā, nav patiess. Mēs paši – mājas iedzīvotāji – vairākkārt esam griezušies pie juristiem, ekspertiem privatizācijas un būvniecības lietās. Arī pašreiz gaidām atzinumus šai sakarā.
Tā vien šķiet, ka viss sliktais Kandavas novadā saistās tikai un vienīgi ar D. Rozenfeldu, bet viss labais ar Kandavas novada pašreizēja sasaukuma domi un darbiniekiem, kuri balso A. Ķieģeļa vadībā. Mūsuprāt, ne tikai mūsu mājas iedzīvotājiem, bet ļoti daudziem novada cilvēkiem ir sen apnicis šis "kašķis", par to vienkārši jau ir līdz riebumam dzirdēt, lasīt un klausīties…
Kas attiecas par izvākšanos no malkas šķūnīšiem: visu šo sasaukuma laiku mūsu mājas iedzīvotāji tiek turēti nemitīgā stresā, mums pat gribētos teikt, – tiekam tiranizēti par malkas šķūnīšiem. Dome ar saviem speciālistiem savos vārdos un vairākkārt rakstos «Kandavas Novada Vēstīs», «Neatkarīgajās Tukuma Ziņās», novada laikrakstā centusies pret mums sakūdīt un naidīgi noskaņot tos cilvēkus, kuri dzīvos jaunajās mājās Apiņu ielā, jo mēs kavējot visu t.s. celtniecību ar saviem šķūnīšiem. Tie ir klaji meli un nepatiesība.
Malka mums ir nepieciešama, jo mājā ir malkas pavardi un vannas istabas boileri, kurināmi ar malku. Tā tas ir bijis no mājas celtniecības 1958. līdz 1960. gadam, kad reizē ar māju tika uzcelti arī malkas šķūnīši ar betonētiem pamatiem un mūra sienam. No šī laika malkas šķūnīši ir arī apsaimniekošanas līgumos. Neesam Kandavas novada domē un būvvaldē vērsušies ar iesniegumiem par savu dzīvokļu rekonstrukcijām. Un parādiet mums vienu likuma panta punktu, pēc kura mums no malkas pavardiem un boileriem ar malkas apkuri vannas istabās būtu jāatsakās!
Mēs par malkas šķūnīšiem Kandavas novada domei iesniegumus iesniedzām 2005. gada 18. augustā, tie tika reģistrēti domes kancelejā ar sākuma Nr. 1771. Rīkojāmies tā tāpēc, ka dome strikti paziņoja, ka mums nekas nepieder, tie nekur neskaitās, nav dokumentācijas, kas apliecinātu to esamību, šķūnīši atrodas uz pašvaldības zemes un tie nav mūsu, neesam tos privatizējuši reizē ar dzīvokļiem. Kā toreiz teica domes izpilddirektore S. Bērziņa kundze: "Tos nostums ar buldozeru." Jautājums: "Kā tad mēs varējām privatizēt to, kas nekur neskaitās un nevienam nepieder?" Tāpēc arī rakstījām šos iesniegumus, lai domes attiecīgie darbinieki tos varētu legalizēt. Līdz šai dienai (pēc likuma visi termiņi sen notecējuši) nevienu konkrētu atbildi no domes neesam saņēmuši uz šiem iesniegumiem. Vienīgais, ko dome ir darījusi, likusi mums neskaitāmas reizes parakstīties uz dažādām lapām un lapelēm par to, vai vēlamies malkas šķūnīšus. Pats domes priekšsēdētājs ar šādu lapu 2006. gada pavasari personīgi apstaigāja visus dzīvokļu īpašniekus un lika iedzīvotājiem izvēlēties: elektriskie boileri (kurus uzstādīšot par domes līdzekļiem) vai malkas šķūnīši. (Protams, boileri būtu vēlāk jāatmaksā.) Visi dzīvokļu īpašnieki parakstījās par malkas šķūnīšiem.
Nekādas nelikumības mēs neesam darījuši, mums ir 12 malkas šķūnīši, katram dzīvoklim viens. Kārtējo reizi š. g. 25. martā Ķiršu ielas 8. iedzīvotāju sapulcē, kurā piedalījās A. Ķieģeļa kungs, S. Bērziņas kundze, A. Vilkauša kungs, mūsuprāt, panācām vienošanos par malkas šķūnīšiem, likās, ka abas puses ir apmierinātas. Bet tad izlasījām Kandavas novada domes mājas lapā un vēlāk arī «Kandavas Novada Vēstīs» cenu aptauju par malkas šķūnīšu celtniecību, kas izsludināta tikai uz astoņiem šķūnīšiem…
Vai mums jābūt vainīgiem, ka nepietiek vietas, kur uzbūvēt daudzdzīvokļu māju, ja sākumā, mērot apbūves gabalu, netika ņemts vērā, ka šim zemes gabalam ir apgrūtinājums, proti, mūsu malkas šķūnīši? Sākumā šis zemes gabals Apiņu ielā bija paredzēts individuālajai apbūvei, nevis daudzdzīvokļu mājas apbūvei. Arī Ķiršu ielas 12 variants bija tāds pats, tikai šeit dome zemi malkas šķūnīšiem atpirka no privātā zemes īpašnieka. Mūsu sētai nav ko piepirkt klāt, jo no Kazaka kunga Liepu ielā jau atpirkts zemes stūris, lai pietiktu vieta jaunceļamajai mājai. Vietas nepietiek, un tāpēc dome trako, tiranizējot visādos veidos mūs, Ķiršu ielas 8. mājas, iedzīvotājus…
Mēs paliekam pie sava, mums ir oficiāli 2005. gada augustā iesniegti un domē reģistrēti iesniegumi par malkas šķūnīšiem. No pārējiem parakstiem, ko dome mums likusi dažādos veidos uz visādām lapelēm parakstīties, atsakāmies. Mums ir 12 malkas šķūnīši, katrs 6 m2 liels, un pie tā arī paliekam. Ja dome var visus 12 ar tādu pašu platību uzbūvēt vietā, lūdzu, ar prieku pārvāksimies bez Rozenfelda mudinājuma. Ja vietas nepietiek, tad lūgums domei – beidziet tirāniju! Jūs taču esat veikli uz zemes pleķīšu iepirkšanu vai pārpirkšanu un zemes Apiņu ielas otrā pusē, cik uziet.
Kas attiecas par mājas fasādes Ķiršu 8 krāsošanu, tad iesniegums šai jautājumā ir iesniegts domē, esam arī saņēmuši atbildi ierasties uz sēdēm maija mēnesī, kur beidzot ceram sagaidīt detalizētu, argumentētu atbildi.
14.04.2008.
Ķiršu ielas 8, Kandavā iedzīvotāji: Anita Balode, Gunita Klindžāne, Mirdza Vīnerte, Teodors Vīnerts, Mirdza Eņģele, Voldemārs Pēda, Ārija…, Anna Jefremova, Svetlana Sirvide, Edgars Sirvidis, Biruta Labrence, Ligija Čuprika, Vladimirs Traņins, Liesma Traņina, Jadviga Kronberga, Arnis Kronbergs, Alise Brēmane"

Atbilde nav iepriecinoša

Vēstules autoru sašutums ir saprotams, taču jāteic, ka ne visas no prasībām ir izrādījušās likumīgas: lai ar kādi iesniegumi būtu rakstīti, lai ar kādas būtu vēlmes saglabāt neapbūvētu laukumu, pašreizējos šķūnīšus un malkas pavardus, strīdus zeme nepieder Ķiršu mājas iedzīvotājiem. Vismaz redakcijas rīcībā nav dokumentu, kas apstiprinātu, ka strīdus zemes gabals būtu apgrūtināts ar šķūnīšiem. Turklāt malkas šķūnīšu iztrūkums arī nepasliktina mājas labiekārtotības pakāpi, jo apkuri šajā privatizēto dzīvokļu mājā nodrošina katlu mājas ražotais un centralizēti piegādātais siltums.

Runājot par domes rīcību, mūsuprāt, tā ir ievērojama pretimnākšana, ja ir veiktas aptaujas, ja piedāvāts uzstādīt siltā ūdens boilerus (pat tad, ja šis pirkums izrādītos vien kredītā iedots) un/vai uzcelt šķūnīšus. Raugoties no dokumentāli pārbaudāmās puses, izpilddirektores S. Bērziņas izteikums par šķūnīšu nolīdzināšanu, iespējams, skan nekorekti, bet tas atbilst būtībai – ja zemes īpašnieks (pašvaldība) ir nolēmis, ka grib izmantot savu zemi būvniecībai, tad viņam nav jāprasa īpaša atļauja cilvēkiem, kam nav oficiāli reģistrētu tiesību uz jelkādām ietaisēm vai būvēm šajā zemes gabalā.

Un vēl… Nu, iedomāsimies šo situāciju kādā citā privātīpašumā un ar citiem cilvēkiem… Ir divi kaimiņi – A. un B. A. grib, lai viņam būtu šķūnītis uz B. zemes, jo viņam nav naudas boilera iegādei un arī pie malkas pavarda viņš ir pieradis… Vai tiešām, jūsuprāt, B. būtu jādod A. kāda kompensācija – jāpērk kaut kur zemes gabals un jāceļ A. šķūnītis?

Ir gan kāda lieta, par kuru, mūsuprāt, jūs – Ķiršu ielas iedzīvotāji, varat būt sašutuši un, iespējams, meklēt kādu kompensāciju. Ja var ticēt domes izpilddirektores sacītajam un redakcijas rīcībā esošajiem dokumentiem, ne viss bijis gludi brīdī, kad notikusi dzīvokļu privatizācija un citu zemes lietu sakārtošanas darbi. Proti, ja reiz bija jūsu iesniegums, tad brīdī, kad kārtoti dokumenti zemes gabala ierakstīšanai Zemesgrāmatai, arī jūsu iesniegums bija jāizskata…

Mūsu rīcība esošā informācija gan liecina, ka Zemesgrāmatā strīdus zemes gabals uz domes vārda ierakstīts jau 2005. gada 7. jūlijā. Zemesgrāmatā gan ir atzīme, ka uz šī pašvaldībai piederoﾚa zemes gabala atrodas saimniecības šķūnis, taču tai nav norādīts cits īpašnieks. (Lūk, tas ir jautājums, kāpēc tā noticis, taču diezin vai par to vainojama tagadējā domes izpilddirektore. – Red.) Gatavojot atbildi uz jūsu vēstuli, iztaujājām arī domes izpilddirektori Sandru Bērziņu.

– Ja reiz uzskatāt un arī dokumenti to pierāda, ka iedzīvotājiem nojauktie šķūnīši nepieder, arī apkures nodrošināšanai viņiem tie nav vajadzīgi, kādēļ tad pašvaldība piedāvāja šķūnīšus būvēt? Tad jau arī citi Kandavas iedzīvotāji, privātmāju iedzīvotāji jums varēs lūgt šādu atbalstu…

– Likumā «Par pašvaldībām» ir atrodams tā saucamais labticības princips, kas paredz nepieļaut iespēju, lai pašvaldība nodarītu pāri iedzīvotājiem. Tāpēc arī pašvaldība bija pretimnākoša un, īstenojot iedzīvotāju intereses un vēlmi, izlēma šķūnīšus būvēt no jauna, jo, pamatojoties uz izstrādāto projektu, šajā vietā saglabāt līdz šim esošos malkas šķūnīšus nav iespējams. Šķūnīšu būvniecība ir kā sava veida pašvaldības pretimnākšana iedzīvotājiem, kuru domes sēdē ir apstiprinājuši arī deputāti.

– Cik patiess ir komunāla uzņēmuma direktora Aināra Vilkauša intervijā teiktais, ka mājai savulaik uzspiestās fasādes krāsošanas dēļ ir radies apsaimniekošanas naudu pārtēriņš?

– Ķiršu ielas 8 mājas apsaimniekošanai paredzētie uzkrājumi šobrīd ir ar «-» zīmi (aptuveni – 4000 Ls). Mājas fasādes krāsošanai tolaik tika iztērēti Ls 6000. Mājas apsaimniekošanas kopējā maksa gadā sastāda ap Ls 660. Šie līdzekļi tiek izmantoti steidzamiem, neplānotiem remontdarbiem un ar mājas apsaimniekošanu saistītiem pakalpojumiem un parāda (par krāsošanu) dzēšanai.

– Atgriežoties pie škūnīšiem, vai tie minēti savulaik īres vai apsaimniekoﾚanas līgumā?

– Nē, šķūnīši īres līgumā nav minēti.

– Vai pašvaldība ir rēķinājusi zaudējumus, ko šis strīds jau ﾚobrīd radījis?

– Pagājušajā gadā jauno šķūnīšu celtniecības kopējās izmaksas bija Ls 8452, bet šogad kopējās izmaksas – Ls 11 752 (ar PVN).

– Kāpēc būvēti astoņi, ne 12 šķūnīši?

– Pārējie no šķūnīšiem atteicās.

***

Bet strīds vēl nav galā. Iedzīvotāji rakstījuši vēstuli Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM). Jāteic, ka arī mūsu rīcībā esošā atbilde gan ne par kādu atbalstu vai risinājumu pēc būtības neliecina – ministrijas Valsts sekretāres Laimdotas Straujumas parakstītā vēstule vien uzliek par pienākumu pašvaldībai veikt atkārtotas pārbaudes un sniegt atbildes. Faktiski tas ir sūtījums no Poncija pie Pilāta, spriediet paši: "Saskaņā ar likuma «Par pašvaldībām» 15. panta pirmās daļas 14. punktu pašvaldības autonomā funkcija ir nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu un 13. punktu – saskaņā ar teritoriālo plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2007. gada 16. oktobra noteikumu nr.698 «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nolikums» 7.1. apakšpunktu, RAPLM lūgusi Kandavas novada domes priekšsēdētājam A. Ķieģelim izvērtēt Jūsu iesniegumā minētos faktus, veikt nepieciešamās pārbaudes un rast risinājumu minētajā jautājumā. Par rezultātiem esam lūguši informēt Jūs un RAPLM."