Kredīta izsniegšanu Jūrmalas pilsētas domei Ķemeru sanatorijas iegādei ir kavējis savstarpējās komunikācijas trūkums starp iesaistītajām pusēm, pēc 3. septembra komisijas sēdes norādīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšsēdētājs Dāvis Stalts, paužot gandarījumu, ka puses šodien komisijas sēdē beidzot sākušas diskutēt par neskaidrajiem jautājumiem un vairākos jautājumos panākta vienota izpratne.
Komisijas deputāti šodien balsojumā vēlreiz apliecināja, ka atbalsta Ķemeru sanatorijas nonākšanu Jūrmalas pašvaldības īpašumā, uzskatot to par piemērotāko risinājumu, lai glābtu unikālo arhitektūras pieminekli no sabrukšanas un atjaunotu tajā kurortoloģijas pakalpojumu sniegšanu.
Raksturojot kredīta sniegšanas iespējas Jūrmalas domei, finanšu ministrs Andris Vilks apliecināja, ka valsts ir gatava dot aizdevumu, taču ar nosacījumu, ka ir novērsti juridiskie riski un pašvaldībai ir skaidra attīstības vīzija par sanatorijas nākotni. Tieši kredīta saņemšanai izvirzītos „mājasdarbus” Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis raksturoja kā absurdus un neizpildāmus, piemēram, prasību, ka pirms kredīta saņemšanas objektam ir jābūt atbrīvotam no apgrūtinājumiem. Tāpat patlaban svarīgākais ir glābt ēku no sabrukšanas, bet pie turpmākās attīstības scenārijiem dome strādā, pauda Truksnis.
Saeimas komisijas sekretāre Inga Bite norādīja – rodas iespaids, ka valsts kredītu īsti nevēlas dot, taču to nesaka un meklē aizbildinājumus. Tādā gadījumā tas būtu godīgi jāpasaka, pauda deputāte. Savukārt komisijas deputāte Iveta Grigule (ZZS) minēja, ka valsts gadiem ir bijusi nesekmīga investora piesaistē Ķemeru sanatorijai un situācijā, kad iniciatīvu uzņēmusies pašvaldība, „liek tai ratos sprunguļus”.
Atbildot uz deputāta Andreja Elksniņa (SC) jautājumu, vai pastāv riski, ka, Jūrmalas domei iegādājoties sanatoriju, pret valsti varētu tikt celtas kādas prasības, SIA «Ominasis Latvia» maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics norādīja, ka šādus riskus nesaskata.
„Šodienas sēde uzskatāmi parādīja, ka jautājuma lēnā virzība lielā mērā saistīta ar dialoga trūkumu starp iesaistītajām pusēm. Deputāti ir uzsvēruši, ka optimāls risinājums ir sanatorijas nonākšana pašvaldības pārziņā, kura atšķirībā no investoriem ir ieinteresēta saglabāt tās teritorijā esošo arhitektūras un kultūras pieminekli, kā arī attīstīt kurortoloģijas pakalpojumu sniegšanu tajā. Tādēļ kā komisijas vadītājs šajās trīs nedēļas, kas atlikušas līdz plānotajai sanatorijas izsolei, pastiprināti un personīgi sekošu komunikācijai starp Jūrmalas pašvaldību, Finanšu ministriju un maksātnespējas administratoru. Ja būs nepieciešams, iesaistīsimies, izmantojot komisijas rīcībā esošo nelielo, bet efektīvo juridisko kapacitāti,” uzsver komisijas priekšsēdētājs.
Saeima parlamentārās izmeklēšanas komisiju «Par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, lai izvērtētu Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtētu situāciju saistībā ar SIA «Ominasis Latvia» reģ. Nr. 40003417017 maksātnespēju» izveidoja 18. aprīlī. Izmeklēšanas komisija izveidota uz deviņiem mēnešiem pēc 35 Saeimas deputātu pieprasījuma.