Demokrātu kontrolētā ASV Pārstāvju palāta trešdien apstiprināja karaspēka izvešanas grafiku no Irākas, saistot to ar papildus 50 miljardu dolāru (24 miljardu latu) piešķiršanu karam.
Par likumprojektu balsoja 218 Pārstāvju palātas locekļu, kamēr 203 kongresmeņi to noraidīja. Tomēr sagaidāms, ka Senātā pretrunīgi vērtēto likumprojektu negaida viegla uzvara, jo republikāņi solījuši to bloķēt.
Jau pirms balsojuma Baltā nama pārstāve Deina Perino paziņoja, ka "gadījumā, ja prezidents saņems šo likumprojekta versiju, viņš izmantos veto".
Šī ir pēdējā reize, kad kongresmeņi šogad balso par kara operāciju finansējumu, sacīja Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi. Pat, ja ASV prezidents Džordžs Bušs izmantos veto tiesības un likumu neapstiprinās, Pārstāvju palāta šogad atkārtoti kara finansējuma likumu vairs neizskatīs, norāda avoti Kongresā.
Likumprojektu, kas paredz ASV kaujas vienību izvešanu no Irākas līdz 2008.gada 15.decembrim, atbalstīja arī četri republikāņu pārstāvji.
Dokuments "noteiks parametrus un paudīs šādu vēstījumu – "Prezidenta kungs, mums ir nepieciešama stratēģijas maiņa," skaidroja Kongresa demokrātu vairākuma līderis Stenijs Hojers.
Demokrātu apstiprinātais likumprojekts "neprātīgā veidā atsakās no cīņas par brīvību un stabilitāti Tuvajos Austrumos," savukārt teikts Baltā nama paziņojumā.
Pārstāvju palātas piešķirtie 50 miljardi turklāt ir daudz mazāk nekā Baltā nama pieprasītie 196 miljardi dolāru (94 miljardi latu) militārajām operācijām Irākā un Afganistānā. Piešķirtie līdzekļi būs pietiekami četriem mēnešiem.
Šim finansējumam jāmaina ASV stratēģiju Irākā, norāda demokrāti. Turpmāk ASV karaspēkam nevajadzētu vis veikt kaujas operācijas, bet gan apmācīt irākiešu karaspēku un īstenot terorisma apkarošanas operācijas.
Turklāt ASV izmeklētājiem Irākā būs stingri aizliegts izmantot spīdzināšanu kā nopratināšanas metodi.
Kaut gan Bušs norāda, ka tas jau arī šobrīd ir aizliegts, viņš tomēr atsakās atklāt, kādas nopratināšanas metodes Centrālās izlūkošanas pārvaldes izmeklētāji izmanto Irākas cietumos.