ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa izpētes pārvaldes (NASA) kosmiskais aparāts "Messenger" otro reizi gandrīz 33 gados pārlidoja noslēpumaino mazo planētu Merkuru, ļaujot zinātniekiem palūkoties uz to.
Kosmiskais lidaparāts "Messenger" aptuveni 200 kilometru attālumā pārlidos Merkura tālāko malu, lai uzņemtu Saulei tuvākās planētas virsmas attēlus.
Merkurs atrodas vistuvāk Saulei, kas kosmiskām misijām rada papildus riskus Saules milzīgā gravitācijas spēka un spēcīgās radiācijas dēļ.
Līdz ar to Merkurs ir zinātniekiem viens no vismīklainākajiem Saules sistēmas ķermeņiem,
"Messenger" pirmo reizi Merkuru pārlidoja šā gada janvārī, nosūtot atpakaļ uz Zemi aptuveni 1200 planētas virsmas attēlus.
Misijas galvenais izmeklētājs Šons Solomons norādīja, ka aparāta pirmais pārlidojums atrisinājis vairāk nekā 30 gadus senus strīdus par Merkuru.
Zinātnieki cer, ka šajā reizē kosmiskā zonde dos atbildes uz Merkura atmosfērā valdošajiem procesiem un par lādētajām daļiņām planētas aktīvajā magnētiskajā laukā.
"Messenger" mēra Merkura virsmas minerālo un ķīmisko sastāvu, pēta tā atmosfēru un magnetosfēru un vāc datus par magnētisko "asti" aiz planētas.
"Messenger" vēlreiz pārlidos un 2009.gada septembrī un tad atgriezīsies 2011.gadā, kad tas ieies Merkura orbītā un sāks gadu ilgus planētas pētījumus.
Kopš starta 2004.gada augustā lidaparāts jau vienu reizi palidojis garām Zemei un divas reizes garām Venērai. Kad tas pabeigs savu sešarpus gadus ilgo odiseju, tas būs nolidojis 7,8 miljardus kilometru.
Pirmdienas vēsturiskais pārlidojums bija pirmais kopš 1975.gada marta, kad kosmiskais lidaparāts "Mariner 10" trīs reizes pārlidoja Saulei vistuvāko planētu. "Mariner" apsekoja tikai vienu Merkura puslodi, izmantojot vājākus novērošanas instrumentus.
Tā kā Plūtons pēc planētas definīcijas maiņas ir kļuvis par pundurplanētu, Merkurs ir Saules sistēmas mazākā planēta. Tā diametrs ir 4880 kilometri, kas ir aptuveni trešdaļa no Zemes diametra.
Merkurs piedzīvo lielākās temperatūras svārstības mūsu Saules sistēmā. Kad tā virsma ir pavērsta pret Sauli, temperatūra sasniedz aptuveni plus 425 grādus pēc Celsija skalas, bet pagriežoties prom no Saules, temperatūra nokrītas līdz mīnus 185 grādiem pēc Celsija skalas.