Tā intervijā «Latvijas Avīzei» sacījis finanšu ministra Ata Slaktera (TP) padomnieks, ekonomists Andris Miglavs. "«Parex» pārņemšana nenotika ar mērķi un vēlēšanos valdībai savā ziņā pārņemt vēl vienu banku. Valdība gribēja saglabāt «Parex» spēju funkcionēt, sakārtot to un sagatavot tālākai pārdošanai," norādījis Miglavs.
Jautāts, vai būs reāli pārdot banku pašreizējā saimnieciskajā situācijā pasaulē, Miglavs norāda, ka "domāju, drīzāk "jā" nekā "nē", lai cik tas liktos dīvaini. Neticu, ka pasaule paliks šādā dziļā finanšu sastingumā vēl ilgāk par pusgadu".
Pēc Miglava domām, šobrīd puses ir nostrādājušas diezgan pareizi, profesionāli un korekti. Šajā brīdī Latvijas valsts kā valsts neko nav zaudējusi. Pirmais uzdevums ir izpildīts, jāraugās, lai tikpat sekmīgi risina «Parex» pārvaldību valsts rokās un pamazām gatavo valsts atdalīšanos no bankas.
"Ja nu tomēr gadīsies problēmas, tad valstis ir gatavas šīs problēmas dalīt ar bankām. Tā bija arī Latvijas valdības izšķiršanās, vai ejam līdzi citām Eiropas valstīm vai ne. Zviedrijas valdība jau paguva izteikt atbalstu savām bankām, mēs sekojām ar līdzīgu lēmumu, ka principā esam gatavi nepieciešamības gadījumā sniegt bankām attiecīgas garantijas," sacījis Miglavs.
Taujāts, vai valstij nauda ir rezervē, lai šādi atbalstītu bankas, viņš norāda, ka 200 miljoni latu, kas sniegti «Parex» glābšanai valsts kasei, ir bijuši pieejami un šo situāciju varēja risināt, nenodarot ļaunumu nedz valsts finansēm, nedz lata stabilitātei.
Tiek uzsvērts, ka pēdējie notikumi bankās nav ietekmējuši valsts budžetu.
"Vienīgi godīgi jāpasaka – valsts, sniedzot šīs garantijas, uzņemas risku, bet tas attiecināms uz tālāku nākotni, proti, ja ekonomikā tiešām ceļas vēl nopietnākas problēmas, tad, iespējams, šo risku mums nāksies kopā dalīt. Taču šāda riska iestāšanās varbūtība, kā mēs ticam, ir ļoti neliela," sacījis Miglavs.
Kā ziņots, 10. novembrī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), «Hipotēku bankas» vadītājs Inesis Feiferis un «Parex bankas» līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis parakstīja līgumu, kas paredz «Parex bankas» akciju kontrolpaketes – 51% – pārņemšanu «Hipotēku bankas» īpašumā.
Eiropas Komisija (EK) pieprasījusi papildu informāciju par «Parex bankas» akciju kontrolpaketes pārņemšanu, un starp pusēm joprojām norit informācijas apmaiņa. Iespējams, EK savu atzinumu sniegs tikai 24. novembrī, kad būs pagājušas divas nedēļas no informācijas nosūtīšanas brīža.
Atlikušās akcijas, kas pieder Karginam un Krasovickim, jeb 34% no bankas kapitāla tiks ieķīlāti par labu «Hipotēku bankai», līdz ar to arī šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota «Hipotēku bankai». 15% akciju no «Parex bankas» kapitāla tiks atstāti mazākuma akcionāru īpašumā.
Paredzēts, ka par jauno «Parex bankas» prezidentu kļūs Feiferis, savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis (TP) pildīs padomes priekšsēdētāja pienākumus. Kargins un Krasovickis turpinās darbu bankas valdē.