Arī turpmāk daļa sociālā budžeta brīvo līdzekļu tiks ieguldīta Valsts kasē

Lai veicinātu uzkrājumu veidošanos sociālajā budžetā un nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību nākotnē, arī turpmāk daļa sociālā budžeta brīvo līdzekļu tiks ieguldīta Valsts kasē. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā Koncepcija par valsts sociālās apdrošināšanas finanšu resursu pārvaldīšanu līdz 2012. gadam, ko 2. decembrī atbalstīja valdībā.

Lai veicinātu uzkrājumu veidošanos sociālajā budžetā un nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību nākotnē, arī turpmāk daļa sociālā budžeta brīvo līdzekļu tiks ieguldīta Valsts kasē. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā Koncepcija par valsts sociālās apdrošināšanas finanšu resursu pārvaldīšanu līdz 2012. gadam, ko 2. decembrī atbalstīja valdībā.

Kā informē Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Ilona Jurševska, tā rezultātā tiks saņemti noteikti procenti gan par speciālā budžeta termiņnoguldījumiem, gan arī par kontu atlikumiem Valsts kasē.
Tā, piemēram, kopējā termiņnoguldījumu pamatsumma 2008. gada 1. augustā ir 820,6 milj. latu, savukārt 2008. un 2009. gada laikā par dažādiem noguldījumu veidiem saņemtie procenti papildinās sociālās apdrošināšanas budžetu par aptuveni 80 milj. latu.
Pašlaik Latvijā ir vērojama zema dzimstība un vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos. Līdz ar to LM prognozes liecina, ka nākotnē Latvijā var izveidoties situācija, kad uz desmit strādājošiem būs seši pensionāri (šobrīd Latvijā uz desmit strādājošiem ir trīs pensionāri).
LM norāda, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu pārpalikums, kas veidojas demogrāfiski labvēlīgos gados, ir jāuzkrāj. Savukārt vēlāk demogrāfiski vai citādi nelabvēlīgos gados iepriekš uzkrātos līdzekļus būs iespējams izmantot, lai kompensētu sociālās apdrošināšanas budžeta deficītu, kas varētu rasties, kad kārtējā gada iemaksas sociālajā budžetā būs mazākas par izdevumiem.
Bez šādu uzkrājumu veidošanas praktiski nav iespējama pensiju sistēmas stabilitātes saglabāšana ilgtermiņā, kad relatīvi lielā strādājošo paaudze (20. gadsimta 60. gados dzimušie) kļūs par relatīvi lielu pensionāru saimi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *