10. decembrī Argentīnas līdzšinējā pirmā lēdija Kristīna Kirhnere nodeva prezidenta zvērestu un stājās prezidenta amatā. Līdz šim tas bija uzticēts viņas vīram Nestoram.
Šarmantā 54 gadus vecā K. Kirhnere, kuru bieži salīdzina ar senatori no Ņujorkas štata un iespējamo ASV prezidenta amata kandidāti Hileriju Klintoni, ir pirmā sieviete, kura jebkad ievēlēta Argentīnas valsts vadītāja amatā.
Savā pirmajā uzrunā K. Kirhnere solīja cīnīties pret nabadzību, kā arī norādīja uz Argentīnas suverenitāti pār Malvinu salām, kā Argentīna dēvē Folklendu salas.
K. Kirhnere paziņojusi, ka turpinās vīra ekonomisko politiku, kas palīdzēja Argentīnai atgūties no dziļas ekonomiskās, sociālās un institucionālās krīzes, kura miljoniem cilvēku iegrūda nabadzībā. Solījumam turpināt iepriekšējo politiku bija svarīga nozīme viņas panākumos vēlēšanās, taču speciālisti norāda, ka K. Kirhnerei būs jāizdara vairākas izšķirošas korekcijas vīra kopumā populārajā politikā. Nestora Kirhnera prezidentūras laikā Argentīnā bija vērojams gandrīz 50% ekonomiskais pieaugums, bet bezdarbs samazinājās par pusi, tomēr analītiķi atlabšanu uzskata par trauslu.
Vēl jaunā prezidente būs spiesta rast risinājumu aizvien pieaugošajai noziedzībai.
Pēc prezidenta maiņas vairākums valdības ministru Argentīnā saglabās savus amatus, izņemot ekonomikas ministru – tas tagad būs 36 gadus vecais ekonomists ar pieredzi banku darbā Martins Lusto.
Prezidenta vēlēšanas Argentīnā notika oktobrī, un viņa ieguva 45% vēlētāju balsu jeb gandrīz divreiz vairāk nekā sīvākais konkurents.
K. Kirhnere sāka savu politisko karjeru kā provinces deputāte 1989. gadā un vēlāk kļuva par valsts parlamenta locekli, gūstot ievērību ar savām vārdu kaujām ar toreizējo prezidentu Karlosu Menemu. Kopš 2005. gada viņa bija senatore no Buenosairesas provinces, kur dzīvo 40% Argentīnas elektorāta.
Jauno prezidenti analītiķi salīdzina ar populāro Evitu – kādreizējā valsts vadītāja Perona otro sievu, kurai bija milzīga ietekme uz vīra valdību četrdesmitajos un piecdesmitajos gados. Perona trešā sieva Isabela ieņēma prezidenta amatu pēc viņa nāves 1974. gadā, taču nekad netika ievēlēta šajā amatā.