Vakar, 14. janvārī galerijā “Durvis" atklāja mākslinieces Ingas Brīniņas izstādi “Zaļie stāsti".
Dienu iepriekš, kad tekstīlijas, gleznas, keramika un porcelāns vēl tikai meklēja savu īsto vietu galerijā, to autore teica, ka zaļā nu būšot par daudz – tas ir ārā un ir viņas darbos. Taču sestdienas pusdienlaikā, kad Ingas Brīniņas mākslas cienītāji bija atnākuši apskatīties viņas veikumu, un tas allaž esot redzēšanas vērts, aina bija mainījusies. Aiz loga bija balts ārs, bet iekšā – sulīgs un priecīgs zaļais. Kā saka autore: "Zaļš jau nav tikai krāsa, zaļi dzīvot varētu nozīmēt būt draugos ar dabu un justies kā tās sastāvdaļai. Lai attēlotu zaļu lapu, uz brīdi pašai par tādu jākļūst! Tas jāpiedzīvo. Kad ieeju tūsklapēs, kas ir augumā virs manis, tad saprotu, kā skudra redz pasauli. Un radu darbu, kas atspoguļo pavisam citu pasauli."
Lai arī autore teica, ka ar zaļo nu būšot cauri, viņas vadītās Tēlotājmākslas studijas dalībnieces apsveikumā vēlēja par zaļo ņemt, piemēram, rožu rozīgi oranžo. Māksliniecei tas piestāvot!
