10. oktobrī Lapmežciema Tautas namā pulcējās pagasta iedzīvotāji, lai iepazītos ar novada teritorijas plānojuma otro redakciju un pārskatu par ietekmes uz vidi novērtējumu. Pēc šīs apspriedes jāpieņem domes lēmums par labojumiem, un tad varētu pieņemt lēmumu par galīgās redakcijas noteikšanu. 31. oktobris ir pēdējā diena, kad iedzīvotāji vēl var vērsties pašvaldībā ar saviem ierosinājumiem.
Draud atņemt krēslu
Gaisotne bija visai saspringta: iedzīvotāji nobažījušies par to, kādā zonā iekļauti viņu zemes gabali, vai uz tiem nav parādījušies biotopi, savukārt novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons runāja maz, arī atbildot uz jautājumiem dažkārt šķita, ka kārtējo reizi vienkāršas un skaidras lietas tiek tīšuprāt sarežģītas. Tā, piemēram, kaut vai tas, cik ilgā laikā novada iedzīvotāji saņems atbildes uz saviem priekšlikumiem, ko iesniegs teritoriālā plānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā. Atšķirībā no pirmās redakcijas apspriešanas, šoreiz priekšsēdētājs aicināja uz kompromisu, jo valstī esot tikai dažas pašvaldības, kurām joprojām nav teritoriālā plānojuma un reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Edgars Zalāns piedraudējis šo pašvaldību vadītājiem, ka viņi tāpēc zaudēšot savus amatus.
Ir četras parka zonas
Šis plānojums, ja tas tiktu apstiprināts, vēl nedod tiesības turpināt kaut kādu saimniecisko darbību. Plānojuma otrajā redakcijā ņemti vērā iepriekš izstrādātie plānojumi, kur galvenais ir apvedceļš pa jaunu vietu, lai atslogotu veco ceļu. Pēc tagadējiem mērogiem šis ceļš gāja pāri īpaši aizsargājamiem biotopiem. No 1997. līdz 2003. gadam pagasta attīstības nodaļa izstrādāja savu variantu, taču arī tas netika pieņemts. Pēdējos gados notikušas būtiskas izmaiņas ekonomikā. Tāpēc, izstrādājot plānojumu, tika ņemta vērā esošā likumdošana, kas nosaka, ka piekrastes aizsargjoslā būvniecība var notikt tikai uz vecajiem pamatiem. Turklāt aizsargjoslā ir jāiekļauj visi aizsargājamie biotopi. Šajos zemes gabalos būvniecību vai citu saimniecisko darbību varēs veikt tikai pēc detālplānojuma izstrādāšanas. Izstrādājot plānojumu, ievērots arī Sugu un biotopu likums un Ministru kabineta noteikumi par aizsargājamo sugu sarakstu. Tādējādi tiek noteiktas tādas teritorijas, kurās nevar būt nekāda saimnieciskā darbība, kaut arī tas ir privātīpašums. Jāievēro arī Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) likums un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kas nosaka, ka Lapmežciema novads atrodas ĶNP un teritorija ir sadalīta četrās zonās: rezervāta zonā, kurā nekāda saimnieciskā darbība nevar notikt (tajā arī nav neviens privātīpašums); dabas lieguma zonā, kurā nav noteikts, ka saimnieciskā darbība nedrīkst notikt, bet tā, kā izveidošanas mērķis ir aizsargāt, tad arī tur jaunu saimniecisko darbību iesākt nevar; ir ainavu aizsardzības zona, kur ir jāizsargā esošās ainavas. (Taču tas ir strīdīgs process, jo mainoties ekonomiskai situācijai, ainava nepārtraukti ir mainījusies. Tāpēc tika pieprasīti nosacījumi ĶNP, kas izstrādājot teritoriālo plānojumu ir ievēroti). Pēdējā ir neitrālā zona, kurā saimniecisko darbību var veikt. Tas ir ciema robežās Lapmežciemā, Bigauņciemā un Ragaciemā. Ar Vides ministra rīkojumu šī teritorija ir iekļauta «Natura 2000» teritorijā, kurai vēl ir citi noteikumi. Vēl tika ievēroti citi noteikumi, sevišķi būvnormatīvi, Rīgas reģiona telpiskais plānojums, Rīgas reģiona attīstības programma 2005. līdz 2011. gadam un Tukuma rajona plānojums 2007. līdz 2019. gadam. Šajos dokumentos norādīts, ka būvniecību vairākas desmit mājas var veikt tikai tad, ja ir ierīkoti centralizētie komunikāciju tīkli, kas pašlaik Lapmežciemā ir tikai nelielā teritorijas daļā. Izstrādājot 2. redakciju, tika izskatīti arī iedzīvotāju iesniegumi. Taču piekrastes aizsargjoslā sakarā ar to, ka plānu izstrādā mērogā 1:10000, mēs nevaram zināt, vai tur ir esošā apbūve, vai ir esošie pamati, vai to nav, tādēļ pagaidām ir tikai aprobežojums, bet šo problēmu atrisinās detālais plānojums.
Lielākā problēma – augstais gruntsūdens līmenis
Gatavojot plānojumu, tika saņemti 12 jauni nosacījumi no ĶNP. Galvenā problēma, kas jārisina plānojumā, ir augstais gruntsūdens līmenis. Novads atrodas četros sateces baseinos – starp Starpiņupi, autoceļu un jūru. Šeit daudzās vietās grāvji jeb caurteces nav atjaunotas un ir aizsērējušas. Otrs baseins – starp autoceļu un Kaņiera ezeru, kur pārmitrā teritorija ir daļēji atkarīga no Kaņiera ezera augstā ūdens līmeņa, bet, lai varētu daļēji atrisināt autoceļu un autotransporta jautājumus, iela paredzēta paralēli ezeram. Ja to izbūvēs, iela darbosies arī kā dambis, kas izlabos mitruma režīmu. Trešais baseins ir Bigauņciema un Lapmežciema dienvidu daļa starp Kaņiera ezeru, jūru un Sloceni, ceturtais, kur notece ir tikai uz Kaņiera ezeru, ir Antiņciems un Čaukciems.
Ja būvē, tad stiprini krastu
Esošā šoseja neatbilst mūsdienu prasībām un nojaukt mājas arī nav iespējams. Tāpēc ciema robežās iedzīvotājiem ir paredzēts paralēls ceļš.
Trešā nopietnā problēma ir jūras krasta noskalošanās. Aprēķināts, ka noskalošanās plānojuma periodā varētu būt līdz 15 m, tāpēc kāpu aizsargjosla, raugoties no likumā noteiktās, ir palielināta un noteikta 180 m platumā. Taču būvniecībā uz veciem pamatiem šajā gadījumā nevarēs ievērot piesardzības principu, bet plānotāji uzskata, ja cilvēki varēs atļauties būvēt, tad viņi varēs arī nostiprināt krastmalu.
Par nopietnu problēmu uzskatāms gruntsūdens piesārņojums, nepietiekams inženiertīklu daudzums un peldvietu trūkums. Plānotāji stāstīja: "Mēs bijām peldvietu paredzējuši vietā, kur cilvēki visvairāk iet – Gausajā jūdzē, bet ĶNP nepiekrita tam, tāpēc peldvieta ir vienā vietā – Ragaciema vidusdaļā."
Problēma ir arī aizsargājamie biotopi, jo par tiem nav informēti zemes īpašnieki un nav izdevies atrast Lapmežciema novada biotopu aizsardzības plānus.
Ietekme uz vidi jāvērtē vairākkārt
Oļģerts Nikodemuss sagatavojis novērtējumu, kā plānojuma jaunā redakcija ietekmēs vidi. Viņaprāt, tas dabai ir daudz draudzīgāks, un pretrunas, kas pastāvēja, esot novērstas. Vides pārskats paredz, ka, izstrādājot detālplānojumu, vēlreiz nepieciešams veikt novērtējumu, kā konkrētā būvniecība ietekmēs vidi. Vides pārskatā iestrādāta prasība: īpašumiem, kuros pieļaujama apbūve, bet tajos ir arī īpaši aizsargājami biotopi, nepieciešams arī pārliecināties, kā tas ietekmēs projektu «Natura 2000». Arī šis ir kompromisa variants, jo pastāvēja jautājums, vai vispār pieļaut būvniecību, vai to nepieļaut.
Kūdīšanas dēļ liela neizpratne
Pēc iepazīšanās ar plānošanas principiem un noteikumiem jautājumus uzdeva pagasta iedzīvotāji. Un jāteic, neizpratne jautās liela. Jā, kaut arī iestājamies par krasta kāpu aizsardzību un par dabas vērtību saglabāšanu, tomēr apzināmies, ka dabas aizsardzības jautājumus varam risināt tikai visi kopā un – gan izprotot to nepieciešamību. Tāpēc īpaši respektējamas ir zemes īpašnieku tiesības kaut ko vairāk zināt par to, ka viņa zemē ir biotops un kas šajā biotopā ir jāaizsargā. Šķiet lielajā iedzīvotāju neizpratnē un neziņā vaina jāuzņemas pašvaldībai ar priekšsēdētāju Edmundu Pētersonu priekšgalā, kas tā vietā, lai jautājumus risinātu, skaidrotu, meklētu kompromisus, patiesībā ilgstoši pēla un visās likstās vainoja ĶNP, faktiski lietas labā neko nedarot.
Jautā iedzīvotāji
– Pasakiet skaidri un gaiši, kas ir biotops? Ja ir aizsargjosla, un pirmajā redakcijā ir kaut kas apspriests, tad uz kartes tagad ir krasas izmaiņas. Ar ko tas ir izskaidrojams? 1. redakcijā šis bija biotops, tagad tas vairs nav biotops. Bet visas šīs vietas ir vienādas. Vai ir kāda īpaša ieinteresētība par šo gabalu? Es to nesaprotu.
O. Nikodemuss:
– Vecākā skaidrojošajā vārdnīcā tāda vārda biotops nav, bet
tad, kad mēs iestājāmies Eiropas savienībā (ES), ir ES direktīva, kas saistīta ar biotopa aizsardzību. Vienkāršāk sakot, biotops ir vide, kur aug noteikti augi un ir sastopami noteikti dzīvnieki. ES direktīvā un arī mūsu Ministru kabineta noteikumos ir apstiprinātas aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas, kurām tiek noteikti bioloģiski vērtīgie biotopi.
Tas, ka mainās biotopu atrašanās vieta, saistīts ar inventarizāciju. Cilvēki, kas veic pētījumus vai nu precizē teritoriju, vai arī atklāj jaunus biotopus. Tie ir Vides ministrijas apstiprināti eksperti, kuriem ir eksperta tiesības. Vai tur tas biotops ir vai nav – tieši eksperts ir atbildīgs par to, ko nosaka. Runājot par šo teritoriju, pēc 1. redakcijas L a p m e ž c i e m a n o v a d a t e r i t o r i j a s p l ā n o t ā j i lūdza ĻNP precizēt biotopu robežas, šajā gadījumā parādās precizētās robežas. Un – vienam paveicās, vienam varbūt mazāk paveicās.
– Vai Lapmežciema dome lūdza pārskatīt jautājumu par biotopiem gar priekšsēdētāja Edmunda Pētersona mājām?
O. Nikodemuss:
– Man nav eksperta tiesības. Kad bija pirmās redakcijas izstrādāšana, Ķ N P l ū d z a izvērtēt vēlreiz pirmajā redakcijā parādītos biotopus. Un šajā gadījumā ĶNP dod oficiālus nosacījumus teritoriālā plānojuma izstrādāšanā, un plānotājiem tas bija jāņem vērā. Ja plānotāji neņem vērā valsts iestāžu pieprasījumus, tad nākošais pateikts, ka nav ievērota procedūra.
– Jūs tikko teicāt, ka dome lūgusi pārskatīt biotopu robežas…
O. Nikodemus:
– Nevis dome lūdza, bet ĶNP lūdza izvērtēt teritoriju…
– Niedru ielā 9a. situācija mainās: tad var būvēt, tad nevar būvēt. Zemesgrāmatā ir uzrādīta neitrālā zona. Vienā brīdī tur ir biotops, otrā nav. Man atnāca vēstule, ka būvēt drīkst. Tagad tur ir atkal zaļš (tātad – biotops).
I. Millers:
– Diemžēl zemes īpašnieki nemaz nav informēti par biotopiem, kas atrodas viņu īpašumos.
– Vai es varētu zināt, kas tieši bija tie eksperti, kas noteica biotopus? Kad viņi te ir bijuši? Saprotu, ka privātīpašumā bez īpašnieka atļaujas nemaz nedrīkst iet? Kāpēc blakus vietās, kur viss ir vienāds, vienā vietā ir biotops, otrā – saimnieciskā apbūve?
O. Nikodemuss:
– Šajā gadījumā ekspertu uzvārdi nav noslēpums: Agnese Priede un Jānis Greivulis. Ekspertīze veikta šā gada 25. martā.
– Kāpēc ekspertu nav šodienas sapulcē?
Edgars Karelis:
– Pirms divām nedēļām šajās telpās bija tikšanās ar ĶNP, tur bija arī eksperti – J. Greivuļa kungs. Šos jautājumus tur varēja uzdot. Turklāt ikviens zemes īpašnieks var pasūtīt savu ekspertīzi ĶNP un konstatēt, vai tur ir aizsargājams biotops, vai nav. Tas maksā apmēram Ls 70 par zemes gabalu.
– Ja jau reiz manā zemes gabalā ir atrasts biotops, tad es gribētu zināt, kas tur aug un kā man tas ir jāsargā? Un nevis pēc kartes, bet dabā gribu to redzēt. 23. septembrī uzrakstīju novada domei un ĶNP vēstuli, līdz šim atbildi neesmu saņēmusi. Kad būs atbilde. Vai tad, kad plānojums būs pieņemts?
E. Pētersons:
– Pašvaldība par biotopiem neatbild. Vienlaicīgi pašvaldība vēlas, lai teritoriālā plānojuma process virzītos uz priekšu. Visas prasības mēs nevaram apmierināt.
– Kad pirku zemi Lapmežciemā, tā bija neitrālā zonā. Tagad man ir biotops, es gāju likumīgo ceļu, vērsos ĶNP. Ar mani noslēdza līgumu, ka mans zemes gabals ir neitrālā zonā un var veikt apbūvi. Izsaucu ekspertu. Bet rezultātu nav. Vai ir saņemama kāda kompensācija. ĶNP man sacīja, ka apbūve bija; ja ir biotops, apbūve nav paredzēta. Kāpēc man jāmaksā nodokļi, bet kompensāciju nav?
E. Pētersons:
– Ja pašvaldībai nav ierobežojumu, tā dod iespēju iedzīvotājiem realizēt būvniecību, bet, ja ir uzlikts ierobežojums, es nevaru palīdzēt.
– Kāpēc bez īpašnieka piekrišanas ir uz zemes uzliktas dažādas komunikācijas?
I. Millers:
– Tad, kad izstrādās detāplānojumus un tos skatīs citā mērogā, tas apgrūtinājums diez vai būs uz jūsu zemes. Teritoriālais plānojums ir ļoti lielā mērogā, tāpēc katra vieta ir jāskata mazākā mērogā.
– Kas tā par applūstošo zonu ap Kaņiera ezeru?
O. Nikodemuss:
– Teritorijas plānojumā ir aprēķināta applūstošā zona, tā ir jāiestrādā teritorijas plānojumā. Ja šī zona netiks iestrādāta, būs kā Baltezerā, kad ar Satversmes tiesas lēmumu teritoriālo plānojumu apturēja. Visā Latvijā ap upēm ezeriem ir jānosaka 10% applūduma zona.
– Vai tiešām tie biotopi ir tik nozīmīgi, ka viņus nevar pārstādīt vai pārbīdīt? Cilvēkam pārstāda aknas, sirdi un – oki, doki… Kas tas par svēto vietu – biotops? Reti kurš zina pantu, ja jūs iznīcināt biotopu, jums pienākas Ls 50 soda nauda… un ar to ir āmen! Sakiet lūdzu, kāpēc SIA «Pilsētprojekts» darbinieki nav apsekojuši visas vietas? Vai tas ir tiesa, ka eksistē projekts gar ezera karstu būvēt ceļu un šo projektu neatliek tikai tāpēc, ka tur ir biotopi? Kāds liktenis būs kanalizācijas trubām, kas ir starp Starpiņupi un zvēru fermu?
E. Pētersons:
– Pašvaldībai ir jābūt atbildīgai par plānojumu. Ja kas nav izdevies, piedodiet, process notiek Trubas, kas ieliktas padomju laikā, ir tur, kur ir. Ja šodien vēlamies kaut ko sakārtot, aicinu nākt pie kartes un atrisināt problēmas. Kaut kad ar plānojumu taču ir jātiek galā!