Ar «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» diskusiju Kandavā sācies priekšvēlēšanu maratons

Kā katru reizi pirms vēlēšanām, arī šogad mūsu laikraksts rīko neatkarīgu diskusiju visu vēlēšanu sarakstu deputātu kandidātiem un pašvaldību iedzīvotājiem. Pirmā no tām notika Kandavas novadā.

19. maijā Kandavas kultūras namā pulcējās sešu partiju deputātu kandidāti, visi, kas iecerējušas tikt nākamajā novada domes sasaukumā, partiju atbalstītāji un arī iedzīvotāji – parastie. Trīs stundu garumā sanākušajiem bija iespēja iepazīstināt ar sevi, pārstāvētā saraksta programmu un stāstīt par problēmām, kas novadā katram šķiet visaktuālākās vai arī – ātrāk novēršamas. Viens uzsvēra, ka spēj uzbūvēt jaunu slimnīcu gada laikā, cits – noasfaltēt novada ceļus vairāku desmitu kilometru garumā un sakārto ūdenssaimniecību, bet vēl kāds solīja jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām samazināt apkures tarifu par…30%! Solījumu, diskusiju un smieklu bija daudz. Šeit publicējam pilnu, bet nedaudz pielabotu trīs stundu diskusijas tekstu. Laikrakstā, vietas trūkuma dēļ, publicējam nedaudz apīsinātu pasākuma atreferējumu.

Bet sākās viss ar partijas saraksta reklāmu trīs minūšu garunā

Iepazîðanâs. Trīs minūtes – laiks un vieta reklāmai

Leonârija Gudakovska (LC):

– Man prieks tikties ar Kandavas novada iedzîvotâjiem. Bet man ðíiet, ka te [zālē] ir vairāk cilvçku, kas raujas uz vçlçðanâm. Mçs «Latvijas ceïa» sarakstâ esam 18 cilvçki. Trîs, kas sçþam pie galda: dakteris Aleksîns; uzòçmçjs, meþsargs Viesturs Dreimanis – tie vîri, kas mani stutç no labâs un kreisâs puses, ir bijuði deputâti visos sasaukumos kopð valsts neatkarîbas atgûðanas. Es esmu bijusi divus sasaukumus. Esam piesaistîjuði jaunas sejas, jaunus cilvçkus. Tie ir mûsu skolu direktori – Vânes pagasta, Kandavas novada direktori, kas ir sakârtojuði izglîtîbas sistçmu, daudz strâdâjuði, piestrâdâjuði, jo visas programmas skolâs ir akreditçtas. Mûsu mçríis ir, lai mçs pçc 6. jûnija – 15 deputâti, kas sçdçs domç pie galda, bûtu vienoti. Mçs uzskatâm, ka novadâ nevar bût opozîcija, ka jâstrâdâ vienotiem, ka mums ar iedzîvotâjiem jârunâ tik ilgi, kamēs visi kopâ – gan deputâti, gan iedzîvotâji – atrodam kopîgu valodu, risinâm jautâjumus – kâ labâk novadam. Tâ ir mûsu prioritâte un mçríis. Nâkamais mûsu uzstâdîjums – lai mçs saglabâtu visas esoðâs skolas, bibliotçkas, kultûras namus, zemnieku sçtas, kas ir ïoti daudz atvçruðâs tais laikos, kad zemnieki rakstîja projektus, [viņi] ir iemâcîjuðies piesaistît Eiropas naudas, lai saimniecîbas nebûtu jânojauc. Mçs iestâsimies par to! Kâ tas mums izdosies? Mûsu saraksta pârliecîbas ir tâda, ka valdîba ðodien visu nepasaka un gaida vçlçðanas, un tikai pçc tam redzçsim valdîbas îsto seju un to, kâ viòi plâno samazinât budþeta lîdzekïus. Paðvaldîbâm tiek samazinâts [līdzekļu apjoms] katru dienu, iepriekð neinformçjot, un es domâju, ka krîze bûs, bet ceru, ja esam vienoti. Ja mums nepârtraukti nav jâizskata sûdzîbas un tâdas lietas… – mçs varam ïoti daudz, un uz to esam spçjîgi. Mçs varam lepoties ar savu Kandavas novadu. Kad iebrauc jebkurð sveðs cilvçks, viòð saka: “Jûs taèu esat vienreizçji daudz izdarîjuði!” Lai ar to lepotos arî nâkamos èetru gadus!…

Alfreds Íieìelis (Latvijas Zemnieku savienîba):

– Mums sarakstâ ir 18 deputâtu kandidâti, un tieði proporcionâli – deviòas sievietes un deviòi vîrieði. Tâ kâ – lîdztiesîba pilnîbâ. Un esam centuðies, lai bûtu pârstâvçtas visas nozares, kâdas vien mums – Kandavas novadâ – ir. Un lai bûtu ðî atbildîba, atbildîbas nasta arî, tâlâk ejot, iekïûstot domes deputâtos. Un arî tâlâk varçtu visus ðos jautâjumus risinât, kas ir saistîbâ ar novada attîstîbu. Protams, ja paskatâmies atpakaï un arî uz to, kas paveikts, jo tâ ir kâ bâze, atspçriena solis nâkoðajiem darbiem,… diemþçl jâsaka, ka ðie nâkoðie èetri gadi bûs izdzîvoðanas gadi, tâpçc arî mûsu programma ir balstîta pamatâ uz tiem jautâjumiem, kas bûtu jârisina, lai normâli varçtu saglabât to, ko esam ðajos gados ar ïoti neatlaidîgu un rûpîgu darbu izveidojuði. Tâs ir mûsu profesionâlâs ievirzes skolas, tâs ir mûsu pamatskolas, jo pagâjuðâ sasaukumâ mûsu prioritâtes bija izglîtîba, faktiski – jau vairâkus sasaukumus pçc kârtas. Tâpçc dome arî veltîja galvenos darbus izglîtîbas jomai. Un, jâsaka, ïoti sekmîgi, jo ir uzbûvçtas divas sporta halles, ir visâm skolâm jumti nomainîti, salikti jauni logi, ir apkures, vesela rinda, skolâ nomainîtas. Principâ mçs visi esam sagatavojuði skolas tâ, lai tâs varçtu normâli strâdât. Un bçdîgi bût, ja tagad tas, ko mçs ar savâm rokâm esam veidojuði, pateicoties ðai ekonomiskajai krîzei, kaut kas bûtu jâslçdz ciet. Tâpçc mçs savâ programmâ esam noteikuði kâ prioritâti saglabât visas ðîs lauku skolas, kas lauku vides noteicoðo faktoru. Tas bûs arî galvenais darbs mûsu jaunajai domei un vajadzçs pie ðî jautâjums strâdât. Runâjot varbût vçl par tâdiem jautâjumiem, kas saistîti ar iepriekðçjo periodu un pçctecîbu – jâsaka, ka mçs esam ïoti intensîvi strâdâjuði uz projektiem – gan piesaistos valsts investîcijas, gan piesaistot Eiropas naudu. Domâjot par tâlâko attîstîbu, mçs esam balstîjuði uz Eiropas savienîbas lîdzekïu piesaisti. Ðajâ brîdî mums jau ir astoòi atbalstîti projekti, ir arî vçl iesniegtie – vesela rinda. Ceram, ka novada attîstîba, neskatoties uz ðiem ekonomiskajiem apstâkïiem, neapstâsies, bet mçs iesim uz priekðu, uz augðu, arvien tâlâk. Paldies.

Rolands Bârenis (Pilsoniskâ savienîba):

– Mçs esam jauns politiskais spçks, bet arî esam nolçmuði savus artavu dot Kandavas novada dzîvç un òemt dalîbu, lai mçs varçtu kaut ko darît novada cilvçku labâ. Tâ doma ir tâda, ka esam te trâpîjuðies ne tajâ labâkajâ laikâ – ir tâ saucamâ Diþíibele, bet nu visas diþíibeles ir jâpârdzîvo un mçs nevçlamies lai rodas slânis – tâ lielâ starpîba starp nabagajiem un bagâtajiem un, lai mçs novadâ varçtu saglâbât ðîs darba vietas – vienalga kâdiem mçríiem, bet saglâbât. Lai cilvçki neaizbrauc no novada kaut kur strâdât citur, bet, drîzâk otrâdâk – atgrieþas ðeit. Vai tas ir iespçjams ar budþeta naudu vai piesaistot Eiropas savienîbas lîdzekïus, bet, lai nav ðî lielâ atðíirîbas, teiksim, starp centru un pagastiem. Otra galvenâ tçma, ko mçs domâjam un ar ko nâksies saskarties – ðî novada apvienoðana. Domâju, ka neviens nav gatavs konkrçti ðai situâcijai, tas ir jauns pasâkums. Kâ kâdreiz bija rajona ietvaros – bija pilsçta un nostûri, bet visiem nu bûs jâbût vienâdiem. Tâpçc arî bûs jâdara lietas, lai ðie jaunie pagasti integrçtos novada kopçjâ ainâ un dzîvç. Tad ir vçl viena problçma, par ko esam rakstîjuði savâ programmâ – 100 jaunas darba vietas. Lieta tâda un virziens, kurâ skatâmies – lai mçs varçtu aizsargât ðos varbût mazâk nodroðinâtos cilvçkus, mçìinât viòiem atrast ðîs jaunâs darba vietas, palîdzçt pârkvalificçties, lai tomçr cilvçks ir ðeit novadâ. Tâpçc mçs savâ programmâ esam izvirzîjuði ne daudzas, bet tomçr piecas galvenâs tçmas, nesolot nekâdus roþainus kalnus, bet reâli izpildot darbus. Kâ jau rakstîjâm – 100 jaunas darba vietas, jauns bçrnudârzs, jo Kandavâ, cik zinâms, 100 bçrniem trûkst vietas, nâkamais – Kandavâ ir ïoti laba sporta bâze, bet tai prasâs renovâcija un tas arî bûtu vien no mûsu mçríiem. Nâkoðais sâpîgais jautâjums ir jebkuram vecâkâ gada gâjuma cilvçkam, bet ne tikai, ðî paðvaldîbas slimnîca. Kâ jûs zinât, slimnîca drîzumâ tiks slçgta, bet ir jâatrod mçríis, lîdzekïus, lai Kandavas slimnîcu saglabâtu – kaut vai kâ pirmâs palîdzîbas punktu. Un pçdçjâ no mûsu prioritâtçm – lai nebûtu tik liela birokrâtija, ir doma, ka novada domç varçtu izveidot “vienas pieturas” aìentûru. Lai cilvçks, atnâkot uz domi, viòam vajag vienu dokumentu – viòð to saòem konkrçtâ laikâ, nevis stâv un nîkst pie kabinets. Paldies.

Inga Priede (Sabiedrîba Citai Politikai):

– Labdien! Mçs esam «Sabiedrîba Citai politikai» jeb kâ tautâ plaðâk pazîstama – Ðtokenberga partija. Mûsu sarakstâ ir 15 cilvçki, bet mçs savu sarakstu esam bûvçjuði galvenokârt tâ, lai tajâ bûtu jauni cilvçki, jo vadmotîvs ir jauna domâðana, cita domâðana un uz to, ka sabiedrîbâ un politikâ noteikti jânotiek pârmaiòâm. Lîdz ar to, mûsu prioritâte ir sabiedrîbas iesaistîðanas lçmumu pieòemðanas procesâ un sabiedrîbas informçðana, jo mçs esam pârliecinâti, ka sabiedrîba ir ïoti neinformçta, runâjot par to, kas notiek paðvaldîbâs, par iespçjâm, kâdas var sniegt paðvaldîba. Mçs uzskatâm, ka Kandavas novadâ nepietiekami tiek izmantoti Eiropas struktûrfondu lîdzekïu piesaiste, netiek bûvçti ðie te rotaïu laukumi, kur ir tâdas iespçjas un daudzas citas iespçjas. Bet sîkâk par mums pastâstîs Guntis.

Guntis Zariòð:

– Esmu «Sabiedrîba Citai Politikai» deputâtu kandidâts. Îsumâ mçìinâðu par mûsu programmu pastâstît. Droði vien jau ka visi ir programmas lasîjuði paðvaldîbas informatîvajâ avîzîtç, tâpçc es varbût necitçðu, bet minçðu atðíirîbas, ar ko tad mûsu programma atðíiras no visâm pârçjâm. Pirmkârt, mçs cenðamies nesolît kaut kâdu konkrçtu lietu, objektu izdarîðanu vai izpildi. Mçs neasfaltçsim konkrçtus kilometrus ceïu, jo es nezinu – jûs kâds iedomâjaties, ka deputâti asfaltç ceïu? Mçs nevaram iedomâties. Mçs varam veicinât varbût ðâdu darbu veikðanu, bet mçs nesolâm, kaut kâdus darbus, piemçram, slimnîcas bûvi, ja zinâm, ka ðis veselîbas aprûpes plâns – saucamais – mâsterplâns, neparedz slimnîcu un lîdz ar to nebûs valsts lîdzekïu slimnîcai. Mçs varam runât par kâda veselîbas centra izveides veicinâðanu. Tâ pat mçs nesolâm celt bçrnudârzu, jo neesam pârliecinâti, ka pçc pieciem gadiem bûs bçrni, kas ðo bçrnudârzu apmeklç, jo demogrâfiskâ lîkne visu laiku iet uz leju un rinda, visticamâk, samazinâsies un drîz vien nebûs vispâr. Tâ vietâ mçs piedâvâjam vairâk pievçrst uzmanîbu tam, lai saglabâtu esoðo paðvaldîbas infrastruktûru, esoðos îpaðumus. Tagad – nesteigties visu izpârdot, ko vien var, krîzes apstâkïos, bet mçìinât saglabât, mçìinât saglabâs darba vietas, gan skolas, vârdu sakot, neko nepalaist, neko neizsaimniekot, mçìinât pârdzîvot ðos grûtos laikus sabiedrîbai. Un, ja nu mums ir kâdi konkrçti priekðlikumi, tad tie vairâk attiecas uz tâdâm lietâm, kâ, piemçram, nodarbinâtîbu. Mçs jau esam sâkuði izstrâdât konkrçtu nodarbinâtîbas programmu un, domâju, ka mçs to varçsim iesniegt jau jaunâ sasaukuma domç, pirmajâ vai otrajâ sçdç – izskatîðanai. Varbût es negribu ieslîgt detaïâs, bet tas ir saistîts ar to, ka mçìinâsim izveidot kâdu paðvaldîbas uzòçmumu, kas varçtu nodarboties ar to, ka nodroðinâtu paðvaldîbas iestâdes un maznodroðinâtos iedzîvotâjus ar paðu sagâdâtiem, paðu iegûtiem energoresursiem, vietçjas izcelsmes.

Normunds Ðtoferts (Jaunais Laiks).

– Pârstâvi partiju «jaunai laiks» un mums arî laikam ir tâ demokrâtija, ka sarakstâ ir deviòas sievietes un deviòi vîrieði. Varbût mçs atðíiramies no citiem politiskiem spçkiem., kas te tiek piedâvâti, ka lîderis var ikviens, kas esam sarakstâ. Mums nav neviena izteikta lîdera un jebkurð varam aizstât viens otru, savâ ziòâ, profesionâïi – visi. Sarakstâ ir gan uzòçmçji, gan skolotâji, principâ, esam pârstâvji no visâm sfçrâm. Un arî tik pat labi ir iesaistîti visi apkârtçjie pagasti un tâ tâlâk. Nekavçðu laiku un teikðu, ka vairâk cenðamies strâdât pie uzòçmçjdarbîbas attîstîðanas, jo, mûsu skatîjumâ, novadâ ir lielas problçmas, nav sakârtota infrastruktûras. Domâju, ja mçs turpmâkajos èetros gados nesakârtosim ceïus un infrastruktûru, mçs ðeit nekâdu uzòçmçjdarbîbu nevaram sagaidît un nekad tas arî nenotiks. Ja ðajos ðajos èetros gados mçs to neizdarîsim, tad vçlâk jau vienkârði nebûs ðo Eiropas struktûrfondu, nekâda atbalsta. Ko vçl? Mçs vçlamies redzçt Kandavas novadu, lai ikviens jaunietis, beidzot skolas, atgrieztos ðeit, strâdâtu, veicinâtu un bûtu patîkami ðeit dzîvot. Bût droðiem Kandavas novadâ un tieðâm attîstît un veidot. Paldies, es domâju, ka uz jautâjumiem atbildçsim un nav ko solît.

Dainis Rozenfelds (Tautas partija):

– Cienîjamie klâtesoðie, deputâtu kandidâti, nâkamie vçlçtâji – «Tautas partijai» ir 15 deputâtu kandidâtu saraksts. Par saraksts – ar ko tas ir interesants? Mums praktiski nav neviena paðvaldîbas iestâþu vadîtâja, jo uzskatâm, ka domç tomçr paðvaldîbu iestâþu vadîtâjs nevarçtu strâdât, kâdreiz jau arî likumdoðanâ tas varçtu bût paredzçts, jo pieredze liecina, ka tâs intereses ir tâdas, nu kâdas tâs ir! Nu lûk. Bet pats galvenais mûsu sarakstâ un programmâ ir minçts tas, kas ir darâms rît, parît un aizparît. Uzskatu, ka tas ðobrîd ir pats galvenais, jo cilvçki varbût nedomâ par 2012. gadu, bet par ðo un nâkamo – kâ izdzîvot un, kâ mierîgi aizmigt un arî pamosties. Kandavâ problçmu ir pietiekoði daudz, bet es arî domâju, ka nav vçrts un jçgas runât par to, kas ir, kas nav izdarîts. Lai tas paliek pagâtnei, bet situâcija ðobrîd ir ïoti sareþìîta un mums jâapvienojas, piekrîtu citu teiktajam, jo izskançja ïoti daudz labu ideju. Mums jâbût saliedçtiem un pats galvenais ir paskatîties, kurs ir ðîs problçmas. Ðeit jau Ivonna nâkamo mâjas darbu un par to runâs tad, kad bûs jârunâ par mâjasdarbu. Visiem novçlu labus panâkumus vçlçðanâs un aicinu cilvçkus balsot, kas ir ðobrîd viens no svarîgâkajiem momentiem.

Kas novadā svarīgākais?

– Trîs konkrçtas lietas, problçmas, kuras, jûsuprât, visâtrâk risinâmas, ja tiksiet ievçlçti novada domç.

Ivonna Plaude:

– Jûs visi tik âtri un kompakti visu izstâstîjât, ka, jâjautâ, vai esat gatavi startçt? Lûdzu – jûsu galvenâs izvirzîtâs problçmas un kâ tâs risinâsies?

«Latvijas ceïð»

L. Gudakovka:

– Ðîs problçmas, kâ jau sâkum;a teicu, ir visu esoðo paðvaldîbas iestâþu saglabâðana. Skolas, kultûras iestâdes, sociâlais palîdzîbas centru, bibliotçkas un visu, visu iespçjamo. Nâkamais…

I. P.: – Vienu mirkli – mçs uzreiz sâkam diskusiju par ðiem jautâjumiem. Jûs vçlaties saglabât visas iestâdes. Bet viena no tâm ir slimnîca, kuru, kâ mçs skaidri zinâm, tiks slçgta?

– Mçs uzskatâm, ka esoðâ slimnîca var darboties sociâlâs aprûpes statusâ. Bet atïauðos dot vârdu Andrim Aleksînam, kas ir kompetentâks ðajâ jautâjumâ.

I.P.: – Bet jûs esat ðî brîþa deputâti un vien iestâde jau ir slçgta – Greòèu skola. To jûs klât neskaitât?

L Gudakovksa:

– Nç, jo skola ir jau gadu slçgta.

– Tad par slimnîcu – kâ to saglabâsim, jo cik saprotu, arî çka pieder citam îpaðniekam?

Andris Aleksîns:

– Jau 2005. gadâ, izvçloties ceïu kopâ rajona padomei un Kandavas novada domei – risinâjums tika atrasts – izveidot filiâli un tâdçjâdi nodroðinât veselîbas aprûpi. Saistîbâ ar nâkotni – domâju, ka veselîbas aprûpç ðis nâkotnes redzçjums ir tik neskaidrs, ka man bûtu ïoti vilinoði piedalîties ar savu redzçjumu, kâ tas izskatîsies varbût Kandavas slimnîcâ. Es pieïauju domu, ka jaunu slimnîcu celtniecîba, varçtu bût kâ viens no veidiem, kâ veselîbas aprûpe meklç daþâdu finansçjumu, daþâdu maksâjumu veidâ, lai sniegtu medicînas pakalpojumus sabiedrîbai. Vai tie bûs atrasti valsts finansçtajâ lauciòâ – man ir ïoti grûti pateikt.

I.P.: – Es sapratu – jûs esat par to, lai tiktu bûvçta jauna slimnîca?

A. Aleksîns:

– Nç, es teicu, ka redzu ðos cilvçkus, kas ir gatavi celt. Ðâds risinâjums varçtu bût – ka nâkotnç bûs slimnîca, privâta slimnîca, kas sniegs pakalpojumus par maksu. Priecâjamies, ka ðâds risinâjums tiek meklçts. Bet novadâ ìimenes ârsta institûcija saglabâjas jebkurâ variantâ, Neatliekamâs palîdzîbas postenis, brigâde – arî paliek pilsçtâ.

I. P.: – Tai ir kur bâzçties?

A. Aleksîns:

– Paðvaldîbai tas bûs jârisina un domâju, ka dome to varçs izdarît

I.P.: – Jûs konkrçti, kur redzat risinâjumu?

A. Aleksîns:

Domâju, ka pagaidâm, ja slimnîcâ ðis Neatliekâs medicînas punkts atrodas un, ja nâkotnç tur bûs medicînas iestâde – kâpçc ne tur?

I.P.: – Es saprotu, ka ar rudeni… vai ko pareizi nesapratu? Jûs taèu esat arî ðîs slimnîcas amatpersona?

A. Aleksîns:

– Nç, es esmu Tukuma slimnîcas galvenais ârsts.

I.P.: – Bet Kandavas slimnîca ir Tukuma slimnîcas filiâle un cik saprotu, tâ kâ çkai ir îpaðnieks un, ja ar viòu nebûs iespçjams vienoties, tâ nebûs vairs arî medicînas iestâde?

A. Aleksîns:

– To es nezinu

Alfrçds Íieìelis (ZS):

– Varu papildinâts. Saruna jau ir notikuðas ar jauno âtrâs palîdzîbas centru, kas ieradâs ðeit – izskatîjâm telpas, izskatîjâm tâlâko risinâjumu. Ar îpaðnieku arî bijuðas sarunas un viòð ir piekritis variantam, kâdu piedâvâ Rîga.

I.P.: – Atzîmçjiet – «Zemnieku savienîba» sniedz palîdzîgu roku «Latvijas ceïam». Kâ tad nebijât par to informçts, Aleksîna kungs?

A. Íieìelis:

– Sçdç ðis jautâjums vçl nav skatîts, jo tikðanâs notika pagâjuðâ nedçïâ.

L. Gudakovska:

– Paldies zemniekiem par atbalstu, bet ar viòiem mçs esam koalîcijâ, tâ kâ – nekâdi pârpratumi.

I.P.: – Nevar zinât kâ ar to koalîciju bûs turpmâk?

L. Gudakovska:

– Bûs, bûs, kura tad liksies? Bet mûsu nâkamais punkts ir nesamazinât novadâ darba vietas, kaut vai, samazinot atalgojumu. Mçs iestâsimies par to, lai nesamazinâtu nevienu skolotâju, nevienu bibliotekâru, kultûras darbinieku, socaprûpçtâju, bet droði vien, kaut kas bûs jâsamazina. Lîdz ar to, nepalielinâsim bezdarbnieku skaitu, nâks valstij nodokïi, paðvaldîbai nauda.

I.P. – Jûs esat informçti, cik paðlaik ðo darbinieku ir kopumâ? Cik liels ir algu fonds? Jûs esat ðîbrîþa deputâti…

L. Gudakovska:

– Tas nav bûtiski. Vai tas ðiem cilvçkiem kaut ko izsaka? Negribçtu minçt precîzus skaitïus, pirms tos nepârbaudu. Bet tâlâk – uzskatâm, ka mums jâturpina ðis labi uzsâktais darbs Eiropas lîdzekïu piesaistç, piemçram, infrastruktûru saglabâðanai un tâlâkai veidoðanai, jo tie bûs vienîgie pieejamie lîdzekïi, lauksaimniecîbai un uzòçmçjdarbîbai. Uzskatu, kas Kandavas novada lauksaimnieki – pati esmu konsultante, ir veiksmîgi apguvuði ðos lîdzekïus. Praktiski visi ir iesaistîjuðies projektos – ir uzceltas daudzas viesu mâjas, sakârtotas fermas, izraktas akas, ûdensvadi un þçl, ka no jaunâ mûsu Zmekopîbas ministra ir izskançjusi doma, ka varçtu ðîs mazâs saimniecîbas pârstrukturizçt. Ceru, ka ministrs ðos vârdus ir atsaucis, ka lauksaimniekiem ðî problçma nebûs un, ka mçs tieðâm varçsim noturçties ðo krîzes periodu – ar ðiem projektiem un iet tâlâk. Vadu Kandavas partnerîbu «Leader», kas ir izveidots pirms diviem gadiem un esam piesaistîjuði pagâjuðâ gadâ 63 000 latu, sâkot ar ðo– lîdz 2013. gadam – 237 000 latu. 26. maijâ dalîsim 46 000 latu projektiem, kuros var iesaistîties visi – fiziskas personas, paðvaldîbas, uzòçmçji. Un tur mçs saskatâm savu nâkotni.

I.P. Jûs runâjat par attîstîbas plâniem, bet vai paðvaldîbai ir naudas lîdzfinansçjumam?

L. Gudakovska:

– Vçl neesam sasnieguði bîstamo robeþu un ceram, ka bankas atbalstîs un joprojâm lîdzfinansçjumam naudu òemsim no bankâm. Palikuði vçl ir 8%.

I.P.: – Bet vçl jâsakârto ûdensaimniecîba?

Leonârija Gudakovksa; Tam dome kredîtu neòems – to darîs komunâlâ saimniecîba. Naudas tam pietiks.

«Zemniekus savienîba»

A. Íieìelis:

– Mums galvenâ prioritâte un es domâju, tas viss ir ierakstîts programma, tâ pat kâ citiem. Viens – tâs ir rûpes par cilvçkiem ðajos grûtajos ekonomiskajos apstâkïos. Lai viòð varçtu izdzîvot, nomaksât komunâlos maksâjumus – par siltumu, jo nâkamâ sezona bûs ïoti, ïoti smaga. Tâdçï, jau kâ iepriekð teicu, ðie bûs izdzîvoðanas èetri gadi. Tâpçc paðvaldîbai galvenâs rûpes bûs par cilvçkiem, par bezdarbniekiem, lai viòus varçtu iesaistît darbâ pçc iespçjas âtrâk, iesaistot daþâds projektos, kaut ar nevalstisko organizâciju projektu palîdzîbu – pârprofilçt ðos cilvçkus. Strâdât pie çdinâðanas, saistîbâ ar çdinâðanas pakalpojumu pârstrukturizâciju lauku pamatskolâs. Skolas paðas baro – tas bûtu lçtâks variants. Tad arî, apgûstot Eiropas projektus, veidot papildus darba vietas, kâ jau sâkumâ minçju – mums ir astoòas iestrâdes un tâdâ veidâ mçs dosim iespçju saviem uzòçmumiem tos apgût un radît, saglabât tâs darba vietas, kas viòam katram ir. Tas ir pirmais punkts.

I.P.: – Vai konkrçti jûs redzat, jo atceros, ka tas bija arî tâds smags punkts arî iepriekðçjo vçlçðanu sakarâ, kur tad ir ðîs darba vietas, kur redzat attîstîbu?

A. Íieìelis:

– Mçs to redzam tieði caur ðiem projektiem. Piemçram, tas pats ûdenssaimiecîbas projekts. Uzvarçtâjiem jârçíinâs ar 1,2 miljardiem un ðî nauda paliks pilsçtâ. Mçs tagad domâjam par to, lai mûsu uzòçmçji iet, kâ apakðuzòçmçji – Kandavas ceïi, «Elfa» kantoris – ðie cilvçki varçtu te iesaistîties.

I.P.: – Jûs zinât ko tas nozîmç? Jûs jau tagad atzîstaties, ka lobçsiet savçjos. Kâ jûs to dabûsiet gatavu, pastâvoðâs likumdoðanas ietvaros?

A. Íieìelis:

– Tieði tâ. Ir grûti to izdarît, bet pie tâ mçs strâdâsim. Kâdâ veidâ? Runâsim ar uzvarçtâju, jo uzvarçtâjs ir Igaunijas uzòçmums un, domâjam, ka viòð nevedîs savu strâdniekus, bet meklçs vietçjos. Piespiest mçs to nevaram – bet piedâvât – varam.

I.P.: – Ir ðeit kâds no uzòçmçjiem, kas ir ieinteresçts ðajâ projektâ iesaistîties?

Guntis Meijers:

– Mçs esam gatavi iet kâ apakðuzòçmçji, bet es tam neticu. Kâpçc? Pieredze liecina, ka tâ nenotiek.

A. Íieìelis:

– Gunti, tu nevari neticçt, jo no paðvaldîbas projektiem katru gadu esi apguvis vismaz èetru projektus!

G. Meijers :

– Pateikðu, kur ir tâ problçma. Paðvaldîba projektus nepieðíir vai iedod tâpat – notiek izsole un uzvar viens, kaut vai tu esi no Maskavas. Nav te tâds jçdziens “vietçjais” – “ne vietçjais”. To nemaz nevar tâ teikt! Ir konkursa nolikums, nu trâpa vietçjais uzòçmçjs, vai arî nç. Esmu strâdâjis arî citos rajonos un neviens man neapvaino par to, ka neesmu vietçjais. Nekâdu problçma. Principâ jau ir tas iespçjams, bet tad jâbût vienotîbai, kâda te vçl nekad nav bijusi.

Alfreds Íieìelis:

– Ir iespçjams un mçs domâsi, ko darît?

I.P.: – Jûs man paklusâm pateiksiet, kâ tas ir iespçjams?

A. Íieìelis:

– Varu pateikt, ka mums jau bijusi tâda pieredze, piemçram, abâs sporta hallçs mûsu «Elfa» veica elektrodaïu. Ïoti ideâls variants.

I.P.: – Jâcer, ka neviens jûs Iepirkumu birojâ nesûdzçs…

A. Íieìelis:

– Uzvarçtâju firma jau ir viens, bet par apakðuzòçmçjiem viòi jau neinteresçjas, neprasa, ko firma òem, jo tâ ir viòu iekðçjâ lieta. Nâkamais jautâjum ir par skolu çdinâðanu. Paðlaik bçrnu çdina firmas, bet ir diez gan sareþìîti nogâdât çdienu uz katru ðo skolu. Un arî ðodien mums bija saruna ar Cçres skolu, kâ risinât ðo jautâjumu – lai paði gatavoti çst, lai vecâki piegâdâtu izejvielas. Tâ tad barotu ðos bçrnu par daudz zemâkâm cenâm, nekâ iepriekð.

I.P.: – Tas ir principâ solis atpakaï vecos laikos. Taèu atceros, kâdçï lçmât izmantot firmas pakalpojumus – jo jûs izaicinâja Pârtikas un veterinârais dienests. Kâ jûs tiksiet pâri ðai barjerai?

A. Íieìelis:

– Ceram, ka ðeit bûs daudz elastîgâka pieeja. Papildinâs jautâjumu Silvija Tiltiòa, kurai jau ir ðâda pieredze Zantes skolâ.

Silvija Tiltiòa:

– Es varu teikt tâ, ka mçs çdinâm bçrnu paði – krîzes centra çdnîcâ un maksâja 50 santîmus un arî – tie ir tikai èetri, pieci mçneði, kopð ðo summu pacçlâm. Tai pat laikâ Kandavâ bçrni maksâ Ls 0,95. Esam izgâjuði visas pârbaudes, visu sakârtojuði un es domâju, ka ðîm iestâdçm ðobrîd ir daudz pragmatiskâka pieeja, tikai to var darît. Ðobrîd Cçres skolâ, kad bijâm ciemos, tieði to arî dzirdçjâm – ja tik daudz bçrniem dod brîvpusdienas un ðis novada budþets vairs nebûs tik liels (to mçs zinâm katrs, lai kurâ teritorijâ arî neatrastos), ir vienkârði jâdomâ.

I.P.: – Es saprotu, ka barojuðais ir jûsu paðu vietçjais uzòçmçjs, kam jûs zinâmâ mçrâ tâdçjâdi atòemat darbu. Nebûs atkal nodokïi…

A. Íieìelis:

– Tas nav tiks liels apjoms un, lai tik ïoti netukðotu vecâku maciòus, mums jâdomâ par to, lai bûtu mazâk jâmaksâ.

I.P.: – Bet jûs neesat parçíinâjuði – cik zaudçsiet uz iespçjamo nodokïu rçíina, cilvçki zaudçs darbu?

S. Tiltiòa:

– Ïoti atvainojos, bet kâdçï jûs uzskatât, ka zudîs ðî darba vietas? Katrâ no pagastiem bûs nepiecieðam gan pavârs, gan virtuves strâdnieks. Darba vietas saglabâsies. Kâ zinu no pieredzes, kâ tas notiek laukos, ja mâk to lçtâko kartupelîti dabût un reizçm uz galda noliek kompota burku, kaut nav tas îsti likumîgi…Mçs esam zaïa skola un arî pârbaudes ir daþâdas bijuðas, bet vçl nekâdu problçmu nav bijis.

I.P.: – Aizíeroties aiz jûsu vârdiem, “îsti likumîgi tas nebija”, jûs domâjat, ka tas izdosies? Nabaga gados pievçrs acis – tâ jûs domâjas?

S. Tiltiòa:

– Tieði par to es runâju, ka ir jâpaiet tam cilvçkam pretî. Nu, ko tad darît?

I.P.: – Nu, lai izdodas. Nâkamais jûsu punkts.

A. Íieìelis:

– Esoðâs infrastruktûras un darbavietu saglabâðana. Ko nozîmç, atbrîvot kâdu no darba? Viòð klauvç pie citâm – sociâlâs palîdzîbas centra durvîm, lai lûgtu pabalstu. Pie tam, kâdreiz jau ðî krîze beigsies, bet, ja mçs tagad zaudçsim darbiniekus, savus cilvçkus, kâ mçs viòus atgûsim pçc èetriem gadiem? Tâ kâ visu darîsim, lai nenopostîtu to, ko grûtîbâs esam radîjuði. Un vçl – par sociâlo dienestu, jo veidojoties novadam – apvienojoties Kandavas novadam ar Zantes un Vânes pagastiem, ir jâpârkârto arî sociâlais dienests, jo katrâ paðvaldîbâ ir nedaudz savâdâka dienesta pieredze. Pragmatiski jâskatâs, kâdâ veidâ to uzlabot, kâ labâk strâdât visâ ðajâ teritorijâ, lai nebûtu pârklâjumi – lai tâs lietas, ko var izdarît pagastâ, nedarîtu no centrs un ietaupîtu naudu, kas aizietu pabalstiem, nevis administratîvajos un transporta izdevumos.

I.P.: – Es saprotu, ka Zantç jau ir ïoti laba ðî sociâlâ sistçma. Kâ jums izdosies piekïaut Vâni? Tieðâm ðíiet, ka I.Lietarta kungs ir izveidojis vienu izcilu sistçmu sociâlajâ palîdzîbâ, domâju, ka pat valsts mçrogâ bûtu ar ko lepoties, bet kâ ar Vâni.

A. Íieìelis:

– Tâpat kâ tagad katrâ pagastâ ir savs sociâlais darbinieks, bûs arî Vânç, kas nepiecieðamos darbus varçs izdarît uz vietas un nebûs jâbrauc ðos tâlos kilometrus mobilajam transportam. Maksimâlu centîsimies visu izdarît uz vietas.

I.P: – Es atvainojos – vai Zantç ir viens sociâlais darbinieks? Jums arî ir centrs, kuru izdevâs izveidot pazîðanâs vârdâ.

S. Tiltiòa:

– Zantç ir tas îpaðais, labais gadîjums, kad mçs íepurojâmies visu ðo laiku vieni paði un tâdâ veidâ, bijâm spieti paði daudz ko izveidot. Mums ir divi sociâlie dzîvokïi, republikâ atpazîstam krîþu centrs, kurâ darbojas psiholoìi, psihoterapeiti, sociâlie darbinieki un tas nozîmç, ka visus ðos pakalpojumus var saòemt uz vietas. Bet tos neizmato tikai zantinieki – kâ jau minçju, kas republikas nozîmes iestâdi. Un mçs jau robeþojamies gan ar Zemîti, gan Vâni. Tas nozîmç, ka bûs cilvçki, kuriem pakalpojumus bûs çrtâks saòemt tieði Zantç un tas ir visnotaï atbalstâms. Otrs – mums ir izveidots invalîdu un pensionâru dienas centrs, bija doma arî par sociâlo mâju, kura stâv nepabeigta. Mâja tika piedâvâta Labklâjîbas ministrijai, bet sâkâs juku laiki un ðî mâja stâv atvçrta visiem vçjiem un lîdz ðim vçl neviens paòçmis. Gribçjâm valstij to atdot par velti, lai to varçtu izmantot sociâlâm vajadzîbâ un, nodarbinot mûsu cilvçku, kurus mums ir pietiekami. Ðeit ir tas labais stâsts, ka, ja ir divas normâlas iestâdes – viena vienâ galâ, otra – otrâ, tad tas jâceï gaismâ.

I.P.: – Jûsu sociâlais centrs – lîdz ðim to atbalstîja valsts, jo izdevâs vinnçt konkursâ. Vai domâjat, ka arî nâkamajâ izdosies uzvarçt?

S. Tiltiòa:

– Visnotaï ceru, ka tâ arî bûs. Pirms tam tika apðaubîta varçðana laukos, it kâ laukos bûtu tikai jâslauc govis, bet saeimas sociâlo lietu komisija uzdeva deputâtiem izbraukât trîs centrus un veikt analîzi uz vietâm. Un man jâsaka tâ, ka ieraudzîja to, kâ tas patiesi ir. Tika pârbaudîti izglîtîbas lîmeòi, bija kontakti ar speciâlistiem un noteikti, ka mçs varçsim cînîties tâlâk. Ir vçl viena pozitîvâ zîme – saeimâ sociâlâ komisija iestâjas par to, lai nebûtu valsts iepirkums uz vienu gadu, jo tas ir aplami – visi augsta lîmeòa speciâlisti arî tiek pieòemti darbâ uz vienu gadu un tad gaida, vai bûs, vai nebûs atkal iepirkums! Ðî iemesla dçï Talsos, kur ir viens no vecâkajiem krîþu centriem, nâcâs atbrîvot daudzus speciâlistus no darba…

I.P.: – Atvainojos, ka atkal jûs pârtraucu. Bet domâju, ka nevienam nav noslçpums, ka lîdz ðim krîþu centru izdevâs izveidot un noturçt, pateicoties tam, ka tie, kas izvçrtçja centra piemçrotîbu, biju bijuðie rajona padomes deputâti, draugi un paziòas. Ðobrîd iestâdes tiek likvidçta, arî draugi un paziòas vairs nestrâdâs. Kâ bûs tâlâ?

S. Tiltiòa:

– Mans jâsaka, ka tâ nu gluþi nav. Latvieðiem, jau vârds “lobijs” ir kâ lamuvârds, bet, kad es piedalîjos Rîgas reìionu paðvaldîbu vadîtâju tâdâ kâ apmâcîbu grupâ, mainîja ðo attieksmi. Ðajâ jautâjumâ iesaistîti tieðâm bija arî it kâ lobiji, taèu es gribu teikt – man bija jâcînâs visu laiku! Tâdçï nav tiesa…

I.P.: – Bet nu pieòemsi, notiek visâdi – valstij nav lîdzekïu, labklâjîbas budþetu samazina. Jautâjums – vai redzat, ka centru varçsiet uzturçt arî par saviem – novada lîdzekïiem?

– Es nepabeidzu – valsts iepirkums nav vienîgais finanðu lîdzeklis. Òemot vçrâ to, kas ðobrîd notiek Latvijâ, kad krîþu centri ir pârpildîti visâ valstî un es sliecos domât, ka ðîs iestâdes bûs vçl vairâk vajadzîgas, jo gan garîgâ, gan fiziskâ vardarbîba diemþçl iet plaðumâ. Mçs to redzam visur. Otrs naudas avots – paðvaldîbu savstarpçjie norçíini. Mums ir bçrni no Ventspils, Alûksnes u.tml. Ja konkrçtajâ reìionâ, konkrçtajâ brîdî iestâdç nav brîvu vietu, tad paðvaldîbu sociâlie darbinieki, bâriòtiesa, meklç, kur dabût ðo vietiòu. Paðvaldîbas slçdz savstarpçju lîgumu un tâdçjâdi no paðvaldîbas nâk nauda.

I.P.: – Nâk labi, bet zinu, ka rajona izglîtîbas fondâ bija ïoti lielas problçmas, jo netika savstarpçjiem maksâjumi netika pildîti. Jums nav ðâdas problçmas?

S. Tiltiòa:

– Krîþu centrâ un attiecîbâ uz sociâlo sfçru – noteikti nç. Un vçl centrâ notiek arî apmâcîba – tiek apmâcîtas audþu ìimenes.

«Pilsoniskâ savienîba»

Inâra Batòa: Mçs neviens paðvaldîbâ neesam lîdz ðim iesaistîti, tâdçï mums nebûs iespçjas operçt ar tâdiem skaitïiem, kâ iepriekðçjiem deputâtiem. Vienîgais, ko gribçtu teikt, mçs – «Pilsoniskâ savienîba» tomçr esam ðajâ cîòa ienâkuði tâpçc, ka gribam arî savu artavu ienest. Un laikam jau ðajâ sistçmâ kaut kas tomçr neiet labi. Un tâpçc mçs domâjam par to, ka pirmais uzdevums jaunievçlçtajai novada domei, bûs budþeta sabalansçðana. To, ka ar katru mçnesi jeb kvartâlu budþetâ ienâk arvien mazâk naudas, dzirdçju jau no L. Gudakovskas un vienâ brîdî var pateikt: “Jums ir budþets par 15% mazâks. Esat paðvaldîba – dariet, kâ gribiet!” Tâdçï, domâju, ka neviens no klâtesoðajiem nevar skaidri un gaiði pateikt, mçs izdarîsim to un to, un to, jo nauda bûs tik un tik, un tik. Tâ nebûs. Tâdçï, pirmais, ïoti stingri bûs jâseko budþeta sabalansçtîbai ðîs lielâs un jaunâs paðvaldîbas robeþâs, jo ðobrîd mçs nevar pateikt, kâ tas îsti bûs un cik katrs varçs saòemt. Te ir jâskatâs, kâ tas viss izdosies! Kâ paði saprotat, valstî situâcijai tikai grimst un nekas uz labo pusi nesolâs. Un tâpçc, lai izíepurotos no bedre – tas ir pirmais.

I.P.: – Varbût es îsti nesaprotu, bet, kâ jûs redzat to budþeta sabalansçðanu? Nu, jums pasaka – nav naudas, bet sabalansçðana jau vairâk ir tieði izpildvaras pienâkums, piemçram, grâmatveþa. Bet nu ir, piemçram, iesâkti projekti, kas ir vienîgais ceïð, kâ piesaistît lîdzekïus…

I. Batòa:

– Bet ir jâsabalansç ar to, cik bûs naudas. Kur to naudu òems? Ja bûs jau noslçgti lîgumi par projektu îstenoðanu – tur bûs jâmaksâ, bet attiecîgi jâdomâ, kur atkal samazinât.

I.P.: – Jûs domâjat, tas jau ðobrîd nenotiek?

I. Batòa:

– Jûs uzdevât jautâjumu – ko darîsim vispirms. Un laikâ, kad situâcija mainâs katru dienu, mûsuprât, tas ir svarîgi, domât par sabalansçðanu. Tâda situâcija kâ paðlaik, novadâ vçl nav bijusi un es to izjutu uz savas âdas, sava maciòa, kas arî pildîja paðvaldîbas budþetu. Tâdçï krîzes apstâkïos jâdala tâ naudiòa, kas ir.

I.P.: – Nu avîzes pieredze liecina, ka 90. gados situâcija bija vçl trakâka…

I. Batòa:

– Bet es nedzîvoju te 90. gados. Nâkamais, par ko iestâjamies arî savâ programmâ – jaunâs situâcijas apzinâðana un pagastu apvienoðana, jo es domâju, ka tas tâ nenotiek pats no sevis, visus vienâ katlâ sabâþot, kâ varbût uzskata ðeit sçdoðie pagastu vadîtâji. Funkciju izpçtîðana un sadalîðana bûs svarîgs jautâjums, lai varçtu strâdât visi kopâ – gan Zante, gan Vâne, gan pastâvoðais Kandavas novads.

I.P.: – Jums nepatika jau izstrâdâtâ vienoðanâs starp pagastiem? Manuprât, Zante izstrâdâja vienkârði izcilu ðo funkciju sadali.

I. Batòa:

– Neesmu lietas kursâ. Mçs ar to iepazîsimies, bet atkal – tam visam lîdz ies nauda. Kâ to varçs realizçt – viss atkarîgs no naudas, ne no tâ, ko ðodien plânojam, ko darâm.

I.P.: – Bet runa jau vairâk ir par organizatoriskiem jautâjumiem – jûs pati tâ rakstât.

I. Batòa:

– Bet vai tad bez naudas var? Cilvçkiem arî par darbu jâmaksâ! Nâkoðais jautâjums, ko mçs uzskatâm par vissvarîgâko Kandavas novadâ – darba vietu pçtîðanas visas iespçjas, kur mçs varam mçìinât, kaut ko palîdzçt no paðvaldîbas puses un uzòçmçjdarbîbas veicinâðana. Jo Kandavâ, mani mîïie draugi, cilvçki neatgrieþas. Strâdâju par skolotâju jau 17 gadus un es jaunieðu satieku tikai tad, kad tie ciemojas pie vecâkiem. Kas te strâdâs, kas mums nâks uz skolu, ja mçs nedomâsim par to, ka te jâbût darba vietâm. Un tas ir pats galvenais, ar ko mums ir jânodarbojas, ja ne viens cits to nedara, acîmredzot.

I.P.: – Jûs kâ ienâcçji Kandavâ rakstât: “Eiropas lîdzekïu lietderîgâka izmantoðana”…

I. Batòa:

– Vairâk, nevis – “ietderîgâk”, bet tieði piesaistît lîdzekïus, jo, ja vçl naudu kaut kur var dabût, tas tie ir Eiropas lîdzekïi. Un maksimâli tie jâizmanto, jo citas naudas nebûs.

I.P.: – Bet tas jau atkarîgs arî no tâ, cik dome atvçlçs projektu lîdzfinansçðanai. Vai jûs esat gatavi palielinât paðvaldîbas kredîtporfeïa lielumu?

I. Batòa:

– Paðlaik – nezinu. Skatîsimies, kâda bûs situâcija. Es ðodien nesolu pilnîgi neko nevienam, jo zinu, ko nozîmç ðodien òemt kredîtu.

I.P.: – “Kâ var nesolît?” ðis varenais teiciens.

I. Batòa:

– Es domâju, ka daïa naudas, ka òemtas kredîtâ Kandavas novada domç, ir aizgâjusi ne tajâ virzienâ.

I.P.: – Jûs varçtu minçt piemçru?

I. Batòa:

– Nç, publiski es to neminçðu. Bet, precizçðu, vairâk es domâju par tâdiem domes lçmumiem, galvojumiem, kad vçlâk nâcies vçl ilgi par to maksât. Bet jûs esat aktîva þurnâliste – pameklçjiet piemçrus! Es ðeit neesmu atnâkusi mazgât netîro veïu.

I.P.: – Bet tâ jau nav netîrâ veïa! Ðî informâcija bûtu visa novada labâ.

I. Batòa:

– Mçs skatîsimies uz priekðu, neskatîsimies – atpakaï.

«Sabiedrîba citai politikai»

Inga Priede:

– Mûsu pirmâ prioritâte – mçs uzskatâm, ka pastâv plaisa starp sabiedrîbu un novada pârvaldi, kâ arî deputâtu atbildîbas trûkums. Kâ jau uzsvçru, sabiedrîba netiek informçt un, manuprât, paðvaldîba arî neuzklausa sabiedrîbas viedokli, lai izvirzîtu kopîgas prioritâtes un kopîgi veikta gan ðos budþeta sadalîjumu pa prioritâtçm, gan infrastruktûras sakârtoðanu un tâ tâlâk.

I.P.: – Uzreiz pie ðî jautâjumama – tu esi preses cilvçks, Guntis ir preses cilvçks, abi – mûsu avîzes audzinâti. Bet, kâ tad tâ – neinformçti? Ir interneta iespçjas.

I. Priede:

– Jâ, bet sabiedriskajâm attiecîbâm ir ïoti daudz kanâlu. Bet tâ ir tikai vienvirziena informâcija, jo ne visi saòem avîzes, ne visiem pieejams internets, it îpaði jau laukos.

I.P.: – Manuprât, vai tas nebija iepriekðçjâs vçlçðanâs un vai jûs, Ðtofera kungs, nesolîjât cilvçkus informçt caur pastu.

Normunds Ðtoferts:

– Jâ, un strâdâ, tas ïoti labi!

I.P.: – Kâ jûs to dabûjat gatavu? Pçc tam pastâstîsiet? Redziet, cilvçki zâlç saka, ka neviens neko nav saòçmis. Ðtoferta kungs – jûs melojat! Bet, atgrieþoties pie tieðâ jautâjuma, kâda vaina ir jau esoðajiem mçdijiem?

I. Priede:

– Pamatâ ir vislabâk ðo informâciju nodot tieði tiekoties ar cilvçkiem. Man paðai ir pieredze, jo aptaujâjot 20 Talsu paðvaldîbu iedzîvotâjus, nâcâs secinât, ka, diemþçl, neviens nevar nosaukt kâdu no domes pieòemtajiem lçmumiem. Daþi varçja minçts lçmumu par savas zemes sadalîðana, nekustamâ îpaðuma pârdoðana un tamlîdzîgi, taèu vairâk viòi par lçmumiem nezinâja neko.

I.P.: – Inga, es lasu visus rakstus avîzç cauri un arî es nevaru nosaukt kâdu no domes pieòemtajiem lçmumiem, bet vai tas pierâda, ka es neesmu informçta?

I. Priede:

– Protams, ja tu nezini! Aptaujâtajiem jau bija jânosauc tikai vienu lçmumu, kas pieòemts pçdçjâ gada laikâ.

I.P.: – Tas tieðam liecina par plaisu sabiedrîbâ?

I. Priede:

– Protams, ja viòi nezina, kas notiek viòu paðvaldîbâ. Otrs, arî viòu viedokïi netiek òemti vçrâ.

I.P.: – Bet vai Kandavâ arî ir cilvçki aptaujâti?

I. Priede:

– Pirms pieciem gadiem.

I.P.: – Tas jau bija iepriekðçjais sasaukums!

I. Priede:

– Es zinu, protams, darbojas konsultatîvâs padomes pagastos, bet vai ðajâs padomçs tiek pârstâvçts vairâkuma pagasta iedzîvotâju viedoklis? Un, vai pagasta padomçs pieòemtie lçmumi nonâk lîdz domei? Arî – ne visi. Piemçram, maza iedzîvotâju grupa nolemj, ka viòi gribçtu Cçrç sporta halli un, tad virza uz domi un deputâti lemj. Bet ir vçl daudzas citas prioritâtes, teiksim, par sociâlâ iespçjâm un iedzîvotâji nemaz nezina, kâdus pakalpojumus viòai var saòemt ðajos sociâlajos centros.

I.P.: – Tu pati strâdâ paðvaldîbâ, esi darbojusies kultûras dzîvç un zini, ka reizçm, soli, ko gribi, kaut zaíi kâpostos, bet viòi neviens neiet!

I. Priede:

– Tâdçï, ka viòi neuzticas.

I.P.: – Vai tieðâm tâdçï.

Bass no zâles:

– Jâ esmu gâjusi un viòi tur runâ par vienu un to paðu, vienu un to paðu. Nav sajûta, ka ir vçrts. Piemçram, aizeju uz konsultatîvo padomi, kur sprieþ par Matkules dîía pârdoðana. Var redzçt, ka viòiem tas dîíis Matkulç ir bijis, nebijis. Svarîgs tas ir tikai mums paðiem – pagasta iedzîvotâjiem. Tas pats ar darba vietâm, kuras sola nodroðinât. Jau èetrus gadus uzdodu vienu un to paðu jautâjumu, bet vçl arvien neesmu saòçmusi atbildi.

I.P.: – Bet tas jau no jums paðiem ir atkarîgs! Man ðis punkts nepârliecina.

I. Priede:

– Tas pats ir ar iesaistîðanos projektos, jo cilvçki vienkârði neuzzina, ka viòiem tâda iespçja ir. Lauksaimniekiem – ir, bet tie, kas sportam un kultûrai?

I.P.: – Negribu pievienoties. Paði vçl avîzç strâdâjâm, kad spriedâm par to, lai bûtu domç informatîvâs dienas, bûtu konsultatîvâs padomes, paðvaldîbas laikraksts, tikðanâs ar cilvçkiem, bet lai cilvçks nâk… .Tas ir tâpat kâ ar mâcîðanos.

I. Priede:

– Runa jau ir par atgriezenisko saiti. Es pati pasniedzu augstskolâ «Turîba» un maniem 20 studentiem bija nepiecieðamas prakses vietas, bet, diemþçl, privâtâs struktûras viòus nevçlçjâs òemt un es viòus ievietoju pa paðvaldîbâm. Viòi anketçja, aptaujâja cilvçkus un centâs izzinât viòu vçlmes un problçmas.

G. Zariòð:

– Paturpinot par to plaisu sabiedrîbâ. Tâ arî lîdz galam neizdevâs noformulçt. Kâ izpauþas ðî informatîvais un sadarbîbas trûkums. Es varu vienu piemçru nosaukt – 2007. gada rudenî paðvaldîba organizçja iedzîvotâju viedokïu aptauju, par novadam nepiecieðamâkajiem objektiem, kâdâ kârtîbâ tie bûvçjami. Bija trîs varianti – bçrnudârza piebûve, sociâlâ mâja, sporta halle. Vairâkums nobalsoja par bçrnudârza piebûvi, bet dome tomçr sâka celt sociâlo mâju. Tad kâpçc ðâdas aptaujas vispâr ir vajadzîgas, ja netiek òemts vçrâ iedzîvotâju viedoklis? Tâpat bija arî par sociâlo mâju – bija liels kaðíis un visi noteikti atceras, kâ Íirðu ielas iedzîvotâji satraucâs, ka viòu pagalmâ tagad bûvçs sociâlo mâju. Viòu viedokli noraidîjumu un ar pamatojumu, ka, redziet, te ir visas komunikâcijas, tepat ir katlumâja. Bet çku uzcçla un tagad izrâdâs, ka katlumâja tur nemaz nav vajadzîga! Mçs iztçrçjâm kâdus 30 tûkstoðus, lai pieslçgtu dârgu elektrisko apkuri. Tad kâdçï netika òemts vçrâ iedzîvotâju viedoklis?

I. Priede:

– Un vai sociâli maznodroðinâtais vispâr varçs samaksât par ðâdu – elektrisku apkuri?

G. Zariòð:

– Tieði tâ un ðâdu gadîjumu ir daudz – iedzîvotâju viedoklis tiek òemts vçrâ tikai tad, ja tas sakrît ar paðu deputâtu viedokli! Un, ja viedoklis, tiek izdomāti iemesli, lai nebūtu tas jāņem vērā.

I.P:

– Par Ķiršu ielas gadījumu tu pats rasktīji un man negribētos gluži piekrist. Šīs sociālās mājas būvniecība nobrmzējās tieši tādļ, ka pārkāk pār plecu skatījās citi deputāti un visiem vēlējās izdabāt. Neslēpsimies no ši vārda, tās intrigas, kas zināmā mērā valda deputātu vidū, ļoti daudzu jautājumuus kavējušas, tieši slēpjoties aiz “iedzīvotāju viedokļa”. Katrai intrigai bija savs “iedzīvotāju viedoklis”.

G. Zariņš:

– Intrigas bija, bet tomēr galvenais iemesls bija šo komunikāciju tuvums, kas galu galā izrādījās nevajadzīgas.

I.P:. Šīs strīds Ķiršu ielā patiesībā sākās ar to, ka pašvaldība, ieklausoties iedzīvotājos, uzbūvēja šķūnīšus uz svešas zemes un šajā gadījumā – dažu iedzīvotāju tiesības, pataisot nozīmīgākas, nekā citu iedzīvotāju tiesības. Šeit darbojas Orvela princips.

G. Zariņš:

– Negribētos piekrist. Taču par šo pirmo minēto gadījumu – aptauju, tas bija tieši tā.

A.Ķieģelis:

– Es varētu uz šo jautājumu atbildēt. Mēs veicām šādu aptauju, bet pie darba izpildes tomēr jāņem vērā arī citus faktorus. Ja piebūvi nebija projketa un mēs to nevarējām uzsākt būvēt, bet uzreiz uzsākām projketēšanu, tai pašā laikā – daudzdzīvokļu mājai bija projekts un būvniecība varēja sākties. Bet nezinājām, ka būs šī ekonomiskā krīze.

I.P. Man ļoti jāatvainojas – jūs esat esošais deputāts un jūs varat atbildēt, taču es atvainojos, ka pārtraucu šo sarakstu, jo šis bija tikai viņu pirmais jautājums. Tā tad.

I. Priede:

– Tā tad otrais jautājums ir par pilsētvides un novada infrastruktūras sakārtošanu, kas, protams, ir arī pārējām partijām ļoti aktuāls jautājums un viņu programmās iekļauts. Pirmkārt, es arī šodien paskatījos domes budžetu, lai kādu daļu varētu atvirzītu infrastuktūrai un labiekārtošanai, vajadzētu samazināt administratīvos idevumus, jo tie pārsniedz no budžeta vismaz 10%.

A. Ķieģelis:

– Nepārsniedz 10%.

I.P. Tukumā, ja nemaldos adminitratīvie izdevumni sastāda 18%.

I. Priede:

Pārsniedz gan un šajā summā netiek ieskaitītas, piemēram, valsts mērķdotācijas. Bet pirms es dodu vārdu par tehniskām lietā – apkures un ūdensapgādes jautājumiem, es gribētu izteikt to savu sāpi, ko es vienmēr esmu teikusi – par šo jauniešu centru attīstību un celtniecību. Pavisam nesen, nedēļu atpakaļ rīkojām tādu aptauju “Labo ideju grozs” un visi jaunieši, kas mums garām gāja un rakstīja – visi vēlējās jauniešu centru, lai līdzīgi kā, piemēram, Pūrē tur būtu iespējas izmantos galda spēles, galda tenisu, lai viņiem pašiem būtu sava telpa, kuru viņi var izmantot savām vajadzībā.

I.P Es atvainojos – vai tas nav jauniešu centrs, kas atrodas bijušās sinagogas telpās?

I. Priede:

– Nē, sinagoga diemžēl ir katastrofālā stāvoklī un jaunieši labākajā gadījumā tur var veikt kādas instalācijas. Nav Kandavā tādas vietas, kur jauniešim aiziet.

I.P. Kultūras namā viņie to nevar darīt?

I.Priede:

– Te viņiem ir mākslinieciski radošie pulciņi, deju skola, ansmbļu nodarbības un šeit tomēr nav tā vide, lai jaunieši te gribētu spēlēt galda spēles, atpūsties, rīkot diskotēkas.

A. Ķieģelis:

– Bet ir taču divas lielās sporta zāles.

I. Priede:

– Tur neviens iekšā netiek.

(Kolektīva bļaustīšanās)

Ainārs Jēkabsons:

– Solīt nesolām, jo tas ir lēts vārds. Pašie vēl daudz, kas jāizdara! Absurds ir tāds, ka šobrīd ir 21. gadsimts, bet jūs pastaigājat pa kandavas ielām un apskatāties kāda ir kanalizācija, kāda ūdenspiegāde mājās!

I.P. Ko jūs iesakāt darīt? tas, ka viss, piemēram, Lielajā ielā saplīsis, ir skaidrs.

A. Jēkabsons:

– Nav runa par ielām, bet vēl 21. gadsimtā ir ļoti daudz māju, kur ir tā saucamās sausās tualetes. Amerikā tādas bija līdz 36. gadam.

I.P Bet jums ir vecpilsētas satatus, skaistas mājas…

A. Jēkabosns:

– Tas jau netraucē. un tie izdevumi nemaz nav lieli. Pats tikko pabeidzu māju un zinu, cik tas viss maksā.

I.P. Bet pilsētā jua ir šis ūdenssaimniecības projkets. Vai jūs neredzat, ka tā starpniecību iespējams visu sakārtot?

A. Jēkabosns:

– Bet tas arī ir mūsu priekšlikums – sākārtot. Projekts virzīt tikai maģistrālei, ne jau, lai būtu ūdens un kanalizācija katrā mājā.

L. Gudakovska:

– Pievienosies pārējie!

A. Jēkabosons:

– Tāds ir mūsu piedāvājums.

I.P. Arī privatizētām mājām šos darbus apmaksāsies?

A. Jēkabons:

– Kāpēc – apmaksāsim? Ir ļoti daudz iespēju, kā to var atrisināt. Piemēram, ir Eiropas savienības projketi.

I.P Bet jūsu pašvaldība jau piedalās?

A. Jēkabsons:

– Bet, kā jau minēju – tā ir tikai maģistrāle.

A. Ķieģelis:

– Plānots ir visu esošo trašu pagarinājumi, bet, protams, dzīvokļos to varēs darīt paši iedfzīvotāji. Pirmajā projekta posmā paredzētas artēziskās akas, uzkrāšanas tvertnes un attīrīšanas iekārtas. Pēc pirmā posma pabeigšanas, Kanavnieki jau varēs saņemt tīru dzeramo ūdeni.

I.P. Kad tas būs?

A. Ķieģelis:

– šogad paredzēts šo projektu iesākt, nākamajā pabeigt. Bet tur taisnība – par visiem atzarojumiem, katram cilvēkam būs jāmaksā pašam, jo iet centrālais vads, bet atzars jāliek katram individuāli.

(Kolektīva bļaustīšanās)

I.P. Noformulēšu jautājumus savādāk – vai būs kāda ielas, kurās nevarēs pievilk ūdensvadu?

A. Ķieģelis:

– Nē. Vienīgi būs vietas, kur šie atzari tiks saīsināti naudas trūkumā dēļ, jo mēs šo projketu neizstrādājām.

I.P. Izklausās divdomīgi.

(Skaidro, kurš te zālē deputāts, kurš “parastais mirstīgais”)

G. Zariņš:

– Patiesībā par sociālām problēmām vajadzēja runāt citam cilvēkam, kas nodarbojas ar šo jautājumu risināšana, bet tā kā viņš nav ieradies – nāksies pacītnīties man. Šis jautājums daudz ko ietve, piemēram, gaidāmo bezdraba palielināšanos un, lai arī šodien dzirdēju sakām, ka ar dievpalīgu esam no šīs ķibles izkūlušies, mums tam negribas ticēt un, domājasm, būs vēl sliktāk. Samazināsies arī iedzīvotāju maksātspēja, līdz ar to, tas nelabvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbību, jo, ja cilvēkam mazāk naudas, viņā mazāk pērk, mazāk apgrozās naudiņā, mazāk nodokļi tiek maksāti un tas viss ir tā kā tāda sniega bumba, kas nāk no kalna. Un nezinām, kad tā apstāsies. Pat nevaram vēl zināt, kādā stāvoklī sāks darboties jaunā novada dome un, iespējams, ka visi būs spieti doties bezalgas atvaļinājumā. Daži kolēģi jau baida, ka drīz būs jāved ūdens cistērnās uz daudzdzīvokļu mājām – visādi jau stāsta. vienvārdu sakot – tā ir liela problēma. Situācija būs tā, uz kuru visvairāk jāstrādā. Kādus konkrētos risinājumus piedāvājam? Mēs nevaram atrisināt globālas, valstiska mēroga problēmas, bet mēs varētu darīt kaut ko, lai mazāk sāpīgi būtu novada iedzīvotājiem. Un pasākumi – mēģināt piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus, kamēs tie nāk un tos dod. Pavisam konkrēts mūsu piedāvājums – iesaistīt domes attīstības nodaļu, lai tā palīdzētu viesiem novada uzņēmējiem, zemniekiem, viesiem NVO sagatavot projektus. Bet nevis tā, kā es to dzirdu, ka cilvēks uzraksta projektu, kaut nav speciālists konkrētajā jomā un, tad aiznes to un iedod attīstības nodaļā, kur vienkārši to smuki sakārto un iesniedz tālāk, be tieši otrādi. Nevis tikai konsultēt, bet to projektu arī pilnībā izrakstīt, ja tas cilvēkiem ir vajadzīgs, jo ne jau katrs zemnieks, katrs uzņēmējs var orientēties visās Eiropas projektu prasībās, niansēs. Pats vairākus gadus rakstu projektus un zinu, cik tas ir nevienkārši. Tādēļ mēs piedāvāsim šo darbu sarīt attīstības nodaļai. lai cilvēki būtu motivēti strādāt, jo tas ir liels un smags darbs, paredzu, ka arī interese varētu būt leilā, mēs paredzam, ka attīstības nodaļu varētu paplašināt, piemēram, piesaistot jaunus cilvēkus vai pārprofilējot darbinieku struktūru. Tas būtu viens.

I.P. Minētas tika daudzas lietas, tādēļ, mēs varbūt varētu mazliet piestāt. Vispirms – bezdarbu tu prognozē kā sniegu ziemā un lietu – vasarā ap Jāņiem. Tagādējā domes sociālās aizsardzības struktūra tevi neapmierina?

G. Zariņš:

– Es neesmu sociālā darba speciālists, bet mūsu vidū tādi ir. Mēs apspriedāmies un nonācām pie secinājma, ka ir daži uzlabojumi veicami. Pati par sevi sistēma, sociālais palīdzības centrs centrs nav varbūt slikts, bet tur vēl daudz ko var mainīt.

I.P Tu, kā bijušais žurnālists, esi viens no informētākajiem cilvēkiem un, tad kā tu domā, kādus uzlabojumus varētu veikt?

I. Priede:

– Kamēr Guntis domā, es vēl gribēju pateikt, ka šodien satikos ar juanajām māmiņām un spriedām, kādēļ jaunajām māmiņām dome nevarētu izmaksāt vienreizējo pabalstu par bērniņa piedzimšanu, jo šie bērni novadā nemaz tik daudz nedzimst? Turpretī Zelta kāzās maksā ls 50 un tā tālāk. Mēs to ierosināt.

I.P. Bet jūs tikko teicāt, ka nezināt vai vispār nauda būs!

I. Priede:

– Bet noņemot nost šo pabalsu Zelta kāzu svinētājiem, varbūt…

(Kolektīva bļaustīšanās).

I.P. Bet vēl par attīstības speciālistiem. Jums novadā bija ļotis labs attīstības speciālists, kas vēl arvien gatavs palīdzēt ar padomu. Bet kādēļ šie cilvēki mainījās – tu ļoti labi zini – domei nebija naudas. Ieinteresēt var ar ko gribi, bet ko speciālsitam maksāsi?

I.Priede:

– 10% procentus no projekta un pieņemtu speciālistus uz līguma pamata.

I.P. Ja tas projekets vinnē. Pieņemsi, ka speciālsitam ir jāsaražo demsit projketus un tikai vien no tiem īstenojas par Ls 300. Ko cilvēks vinnē? Tu pats esi strādājis ar projektiem un labi zini, ka ar to izdzīvot nevar.

G. Zariņš:

– Tā bija viedokļu apmaiņa, bet mēs tam nepiekrītam. Tā ideja nav no gaisa grābt, jo esmu saskāries ar cilvēkiem, kas sacījuši, ka piedalītos, taču nav, ka palīdz uzrakstīt projektu.

L. Gudakovska:

– Gunti, beidz melot. Tajā paša līderī – astoņus projektus mēs varam apmaksāt, 14 ir iesniegti un nezinu, kas vēl būs 26. maijā, kad būs padomes sēde.

G. Zariņš:

– Bet tas ir tikai mazs apjoms no pieejamā.

I.P. Guntis pretendē uz šo darbu. Pieņemiet viņu.

G. Zariņš:

– Jā, par desmito tiesu es būtu gatavs strādāt…Bet pieprasījums – ir, tam, ka šādā veidā vajadzētu cilvēkiem palīdzēt. Palika vēl neatbildēts jautājums par sociālo sistēmu – ja jau tā ir tik laba, kādēļ, tad cilvēki ir tik neapmierināti? Cēlonis ir tikai viens – attieksme. Paši sociālie darbinieki saka, ka cilvēki sūdzas par attieksmi. Konkrētu piemēru gan negribētu nosaukt. Vienīgi jāsaka, ka par pašu I. Leitartu nav runa…

I.Priede:

– …Sociālājā centrā ir labs vadītājs, kas savus darbiniekus aizstāv.

I.P. Kādēļ nenācāt uz avīzi – mēs šo sociālo darbinieku būtu atraduši?

G. Zariņš;

– Gribat, lai mēs sūdzamies par kādu trešo personu? Nav šis jautājums atbildāms.

«Jaunais laiks»

I.P Jūs es labu atceros, ar visu to pastu…esmu visas atbildes pierakstījusi.

Normunds Štoferts:

– Mēs uzskatām, ka pats pirmais ir tas, ka, ja deputāti, kas tiks ievēlēti – nebūs vienoti, vienoti par novada attīstību – tad nekas nenotiks. Kā vietējais iedzīvotājs un es gribu šeit arī dzīvot, attīstīties, redzēt sev apkārt sakoptu vidi, attīstīt uzņemēdrabību, bet es redzu, ja nebūs vienotība starp deputātiem…Un uzskatu, ka priekšēdētājs ir 80% no tā, kāda veidosies komanda. tas ir pats pirmais.

I.P Esat izmantojis tā saukto nullto punktu. Jūs esat šī brīža deputāts.

N. Štoferts:

– Tieši tā – esmu viens no «Jaunā laika».

I.P. Bet kadēļ neesat dibinājis draudzīgas attiecības, piemēram, ar domes koalīciju?

N. Štoferts:

– Es daudz ko esmu darījis, bet varbūt jau būt, ka es nevarēju atrast koīgu valodu, jo vairākums tomēr ir valdošās partijas pārstāvji.

I.P. Bet, kas jums liedza dibināt vai piebiedroties frakcijai?

N. Štoferts:

– Mūsu domas nesaskan!

I.P. kā tad jūs šīs atiecības veidosies pēc tam? Āaa – es sapratu – kad bšiet priekšsēdētājs…!?

N. Štoferts:

– Jā, tieši tā.

(Ovācijas)

N. Štoferts:

– Nākamais punkts būtu – uzņēmējdarbība. Kādas ir šī brīža lielākās problēmas un kā redzu tās var risināt? Mēs domājam, ka to varētu darīt, izveidojot novada attīstības aģentūru no esošās bāzes. Finansējums tur nav vajadzīgs, jo aģentūra veidotos apvienojot Tūrisma informācija centru, attīsības nodaļu, uzņēmējdarbības atbalsta centru, lauksaimniekus. Un tad varētu runāt apr Kandavas novada attīstību. Šī funkcija varētu srādāt un intereses būt vienotas – par attīstību.

I.P Pašlaik tā nav?

N. Štoferts:

– Nē, nav. Mēs katrs esam pats par sevi, savā sfērā. Bet vajadzētu apvienoties, lai veidotos veiksmīgāka komunikācija. Jo pašlaik tas nestrādā.

I.P. Ejam tālāk – darba vietas. Jūs domājat, ka izveidojot vienotu sistēmu, radīsies arī darba vietas?

N. Štoferts:

– Šajā gadījumā tas vairāk sasitīts ar infrastruktūras attīstību. Ja būs mums pievedceļi, kā esam minējuši – asfalts. Jā, mūsu partija solīja, ka tiks noasfaltēti 35 km.

I.P Veselības aprūpe?

N. Štoferts:

– Mērķis un ir arī pamatojums – izveidot , uzcelt no jauna veselības aprūpes centru.

I.P. Tas kā no zinātniskās fantastikas…

N. Štoferts:

– Es varu šo apgalvojumu ekonomiski pamatot. Šobrīd Kandavas slimnīcas ēka pašvaldībai izmaksā 2500 latus mēnesī. Poliklīnika – izmaksā 1700 latus. Tie ir saimnieciskie izdevumi – apkure, īre, nomas un tā tālāk. Saliekot šīs naudas kopā, tie ir 5000 lati mēnesī. Ja mēs paņemam kaut vai kredītu bankā uz procentiem, tas nosedz jau esošās izmaksas.

I.P. Kādam ir gribējies šobrīd ņemt kredītu bankā?

(Balsis no zāles – nē, nedod utt.)

N. Štoferts:

– Man nav šādas negatīvas pieredzes. Šajā veslības centrā ietilptu neatleikamā medicīniskā palīdzība. Jā, tas ir valsts pakalpojums, bet šobrīd vieņiem nav vietas. Un part to, ko A. Ķieģeļa kungs stāstīja, ka ir jau notikšas dažādas sarunas – man, kā veselības komisijas priekšsēdētājam – pirmā dzirdēšana! Nezinu, kas te notiek?

I.P Mans sajūta, ka deputāti spēlē spēlīti – Mafija. Tieši

Dalies sociālajos tīklos:

• Click to share on Facebook (Opens in new window)
• Click to share on X (Opens in new window)