Rīt, 30. decembrī savu 100. jubileju sagaidīs kandavniece Konstance Zaharāne.
Kaut arī sirmmāmiņas plecos sagūlis vesels gadu simtenis, labestības un sirdssiltuma, ko dāvāt citiem, viņai joprojām ir gana. To izstaro gan viņas skatiens, gan apbrīnojami raitā valoda un atmiņas. Atmiņas, kuru ir tik bezgala daudz… Par to vēsta gan seni, hronoloģiski sakārtoti fotouzņēmumi un meitas Ernas stāstījums par mammas krietnā mūža ritumu. Pāršķirstot seno laiku atmiņu lappuses, mēs, cienījamās jubilāres viesi, salīdzinoši neilgā laika sprīdī uzzinām ļoti daudz.
Tolaik nebija viegli
Konstances dzimtā puse ir Daugavpils rajona Posava, Latvijas pierobeža. Viņa uzaugusi turīgā četru bērnu ģimenē. Taču kopš bērnības piedzīvots ne mazums grūtību, jo tēvs 39 gadu vecumā jau aizgāja viņsaulē. Saimnieka darbus nācās uzņemties brālim, kuram tolaik bija tikai… 10 gadu. Taču viņi bija stipra ģimene un kopīgiem spēkiem tika galā ar visdažādākajām dzīves grūtībām. Trūcīgi gadi, neraža, Pirmais pasaules karš… un – Mīlestība. Konstanci bija nolūkojis staltais robežsargs Daniēls Zaharāns. 20 gadu vecumā viņi apprecējās. Kopdzīvē uzaudzināti trīs bērni: Erna, Lilija un Viktors. Pārdzīvoti arī nežēlīgie izsūtījuma gadi tālajā Sibīrijā, sāpe par pašu rokām celtās mājas atstāšanu, kuru pēc atgriešanās no izsūtījuma valdošā vara piedāvāja atpirkt par milzu naudu. Tā kā šādu iespēju tolaik nebija, Zaharānu ģimeni dzīves ceļi aizveda līdz Salienai, bet pagājušā gadsimta 60. gados viņi pārcēlās uz dzīvi šai pusē – Valdeķos, Benjamiņa pilī, kur tolaik bija iekārtoti dzīvokļi. Konstance pie dzīves grūtībām bija pieradusi, tālab arī smagais darbs fermā viņu nebaidīja. Dēls Viktors, atgriezies no Sibīrijas, izskolojās, bet iesaukums armijā atkal viņu aizveda uz Krieviju, kur vēlāk viņš nodibināja ģimeni un palika uz dzīvi. Šobrīd Viktors un Lilija jau aizsaules ceļos un noraugās uz saviem mīļajiem no kādas tālas zvaigznes maliņas… Bet Konstance mūža nogali vada pie meitas Ernas Kandavā, Raiņa ielā, Otsonu privātmājā.
Apbrīnojams spēks un izturība
Tas Konstances kundzi ir vadījis visu darbīgo mūžu. Vēl tagad sirmā māmiņa ada. Jā, jā, ada zeķes un sūta mazbērniem un mazmazbērniem uz Krieviju. Kaut arī pirkstu veiklums nav vairs tāds, kā agrāk, pamazītēm vien top rakstaini zeķu pāri, kuros ik ieadītajā dzīparā ielikts pašas mīļums un sirdssiltums. Vasarā, kad saulīte rotājas, Konstances kundzi var sastapt piemājas dārziņā, kur kopā ar meitu Ernu un znotu Eduardu viņi ik mīļu brīdi ir kopā. Tiesa, Ernas kundzei arī jau astotais gadu desmits klāt, bet dzīvesbiedram Eduardam – jau 87! Uzlūkojot šos labestīgos cilvēkus, nu nekādi negribas ticēt, ka viņu mūža gadu nasta tik liela!
Vēl šogad, 31. decembrī mīļo sirmmāmiņu Konstanci Zaharāni nozīmīgajā dzīves jubilejā ģimenes lokā sveiks visi viņas mīļie, tostarp arī mazbērni un mazmazbērni! Lai spēka, veselības un sirdssiltuma pietiek arī turpmāk, mūža pirmā gadu simta slieksni pārkāpjot!
