Ceturtdienas vakarā televīzijas ziņas daudzus aplēja kā ar aukstu ūdens šalti: stingrā slepenībā, izdzenot žurnālistus no valdības sēžu zāles, tika spriests par 2009. gada budžetu. Un šīs slepenās apspriedes rezultāts ir paziņojums, ka tiks iesaldētas algas valsts sektorā strādājošiem.
Par šo lēmumu šokēti ir gan medicīnas darbinieki, gan policijas un vēl citu valsts iestāžu darbinieki. Jāatzīst, ka tas ir visai bīstams mums visiem, arī tiem, kuri nestrādā valsts iestādēs, jo tas veicinās daļu mums tik vajadzīgo speciālistu došanos meklēt labāku dzīvi citās valstīs. Var jau mūs mierināt, ka visi jau neaizbrauks, bet jaunākie, varošākie, uzņēmīgākie izdarīs savu izvēli un atstās valsti, kurā viņu darbs netika un joprojām netiek novērtēts.
Neapšaubāmi, ka katram no mums ir jāapzinās – ziemot nebūs viegli, būs problēmas, ar kurām nāksies diezgan nopietni rēķināties. Tomēr šāds valdības lēmums nav attaisnojams. Nav pamatojuma, kāpēc ekonomēt valstī iecerēts tieši uz to strādājošo algām, kur cilvēkiem ir nepieciešama laba kvalifikācija, bet darba samaksa ir neatbilstoša jau gadiem? Vai tas ir gudri? Vai tikpat gudri, kā savulaik un nu jau folklorizējies jēdziens par daudzajiem Godmaņa skursteņiem pie daudzdzīvokļu mājas, ar ko jau reiz bijām tik bēdīgi slaveni? Vai tiešam nebija citas izvēles?
Kāpēc ne vārdiņa nedzirdam par to, kā ministrijas un Saeima samazinās savus izdevumus? Kāpēc neviens nerunā par izšķērdību, maksājot algu valsts pilnvarniekiem dažādos valsts uzņēmumos? Kāpēc nevar uz laiku atlikt ambiciozo kultūras būvju celtniecību? Kāpēc valdība visas problēmas risina tikai un vienīgi uz sociāli visneaizsargātāko iedzīvotāju rēķina? Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība gatavojas streiku vilnim un izvirza valdībai prasības pārskatīt un mainīt lēmumu. Arī ekonomikas speciālisti, komentējot viedokli par algu iesaldēšanu, minējuši, ka šajā gadījumā labāka izvēle būtu palielināt budžeta deficītu.
Acīmredzot diskusijas turpināsies, bet mums aizvien vairāk nāksies būt gataviem iesaistīties dažādās pilsoniskā aktivitātēs.
