Pirmais iemesls, kādēļ tapa intervija ar tikko kā pilngadību sasniegušo tukumnieku Kristapu Miezi – viņa akustiskais koncerts, kas notiks nākam piektdien klubā «Green place». Bet otrs un galvenais – gluži vai zinātniska interese par to, kā jaunietis, kurš pats atzīs – ģitāru rokās paņēmis salīdzinoši nesen – mūzikā iedzīvojies jau tiktāl, ka sniedz koncertus un pat pabijis ar savu sacerējumu radio topā Anglijā.
Pārdod datoru – nopērk ģitāru
9. maija koncertafišā Kristaps pieteikts kā «Aurums 2010». “Tā ir mana iesauka jau kopš četru, piecu gadu vecuma, un to ieguvu, sētā spēlējoties. Pieklājīgākā versija par tās izcelšanos – nevarēju bērnībā izteikt burtu “c” – bija man “aurums”, “aurums”,” stāsta Kristaps, kuru draugi vēl arvien sauc tāpat. Bet ar mūziku bērnībā gan nav bijusi nekāda dižā saskare. Tik vien kā dziedājis skolas laikā korī, bet: “Vairāk, jau gan to nepameklēju, nekā apmeklēju…,” smaidot atzīst Kristaps.
To, ka vēlas spēlēt ģitāru, Kristaps atklājis 12 gadu vecumā, tomēr: “Īsti jau nebija motivācijas – kāpēc? Lai meitenēm izrādītos? Tāpat jau to, kas spēlē ģitāru, tagad apkārt ir daudz,” par konkurenci stāsta jaunais mūziķis. Un tomēr, pēc gadiem četriem viņš beidzot tika pie sava instrumenta: “Pat precīzu datumu atceros – 2008. gada 2. oktobrī pārdevu savu portatīvo datoru un iegādājos ģitāru.” Iesākumā mācītāja Kaspara Kovaļeva atbalstīts, pamazām, pamazām Kristaps apguvis spēlētprasmi un tagad pats cenšas ko iemācīt citiem.
Par spēlēšanu un iecerēto profesiju
“Iesākumā bija pagrūti,” atbildot uz jautājumu par to, vai ģitāras spēlēšana izrādījusies tāda, kā viņš bija izsapņojis, atbild Kristaps: “Bet tagad? Tas izrādījās pat labāk nekā es biju iedomājies! Spēlējot ģitāru, varu it kā sevi izlikt uz āru, izlādēties un vienlaikus – uzlādēties,” atzīst Kristaps. “Un, jā – tas ir arī vieds, kā nopelnīt. Divu stundu laikā, spēlējot Vecrīgā uz ielas, nopelnīju Ls 35!” palielās Kristaps, bet piebilst, ka arī konkurence Rīgā vasaras periodā ir diezgan spēcīga. Mēģinājis Kristaps arī spēlēt uz ielas Anglijā, kur Nordhemptonā dzīvo un strādā mamma: “Bet tur tik labi neveicās, jo nav pat tik svarīgi, ko un kā tu dziedi, bet ir vajadzīgs, lai tur ar kaut ko atšķiries, esi īpaši atraktīvs!”
Kristaps neklātienes un vakara vidusskolā tikko kā pabeidzis 12. klasi un augustā jau ieplānojis lidot pie mammas, kur gatavojas dzīvot līdz nākamajam pavasarim. Bet tad, ja izdosies, viņa plānos ir iestāties Lutera Akadēmijā, jo iekšēji esot aicinājums – kļūt par mācītāju. “Daudzi, kuri mani pazīst, gan ir pret šādu izvēli (mamma – atbalsta)!” stāsta Kristaps, bet atzīst, ka laikam jau vienkārši daudziem grūti iedomāties viņu kā mācītāju. Ar baznīcu jaunietis ir saistīts jau tagad, un viņa repertuārā ir arī slavināšanas dziesmas, kuras mēdz izpildīt kopā ar citiem draudzes jauniešiem, kuri spēlē ģitāru. Kristaps cer, ka studiju plāni izdosies. Bet par alternatīvām? “Varētu mācīties arī pedagoģiju,” spriež Kristaps, gan ar smaidu uzsverot, ka gribētu strādāt tieši ar sākumskolas bērniem, ne vidusskolēniem: “Tas laikam tādēļ, ka pats tikko beidzu skolu un zinu, kā tur ir.”
Klubos, uz ielas un radio
Bet par to, kādi nākotnes plāni ir attiecībās ar mūziku, šķiet arī pašam Kristapam ir vēl neatbildēts jautājums. “Mana angļu valodas skolotāja mudināja piedalīties «Eirovīzijā», tomēr tas vēl nav mans līmenis,” atzīst puisis. Piektdienas koncerts, kurā viņš uzstāsies kopā ar māsu Elīnu un draugu Kristianu Danieli, principā būs tādas kā ugunskristības. Izpildīs viņi populāru latviešu un ārzemju poprok dziesmu kaverversijas («Kings of leon», «Prāta vētra», «Double faced eels» u.c.), kā arī pāris pašsacerētus gabalus. “Ja gadīgi, man vairāk patīk spēlēt un sacerēts dziesmas, bet ne pārāk – dziedāt,” atzīst Kristaps. Bet, neskatoties uz paškritiku, viņa mūzika jau ir novērtēta un viena no dziesmām pat pabijusi radio topā Anglijā.
Kā tas viņam izdevis? Kristaps stāsta, ka, ciemojoties pie mammas, strādājot, esot pats uzprasījies, lai vietējais mūzikas veiklas palīdz ar dziesmas ierakstīšanu. Nez kā, bet tas arī izdevis, un ieraksts nosūtīts uz vietējo radiostaciju. “Divas nedēļas mana dziesma pat pabija topā. Pirmajā nedēļā – 5. vietā, otrajā – 7. Un tas viss, neskatoties uz to, ka dziesma taču ir latviešu valodā! Kaut iespējams – tieši tādēļ…,” spriež Kristaps. Latvijas radiostacijām dziesma gan vēl nav piedāvāta, jo tā īsti neatbilst standartiem – ir teju astoņas minūtes gara, tomēr Anglijā viņš centīsies ierakstīt jau nākamo dziesmu un, kas zina – varbūt tad Kristaps Miezis jeb Aurums būs atpazīstams visā Latvijā!?
Bet līdz tam – viņa varēšanu ekskluzīvi iespējams novērtēt tukumniekiem klubā «Green place» (vai, ja paveicas, pilsētā uz kāda soliņa). “Tā būs vismaz iespēja satikt manu māsu, kas tikai šo mēnesi ir Latvijā!” smejoties saka Kristaps un ar ģitāru plecos aizdodas Rīgas virzienā, kur arī – nejaušā kārtā – uzaicināts paspēlēt kādā klubā.
