Kaut, iekāpjot slidās, knapi spēju noturēties kājās, tas neliedz vismaz pāris reižu gadā televizora ekrānā papriecāties par visām piruetēm, lēcieniem, metieniem un akseliem, ko tik brīnišķīgā vieglumā un skaisti demonstrē daiļslidotāji. Taču izrādās – tepat, Tukumā, ir jaunieši, kas šai lietai ķeras klāt nopietnāk un iemācās ne tikai slidot, bet arī dejot uz ledus. Pavērot, kā daiļslidošanā trenējas Tukuma bērni, mūs aicināja Karīna Ceirule – aktīvā desmitgadīgās Sanitas mamma.
Līdz ar staigātprasmi
Apgūt šo sporta viedu var visi, kam vēl nav 18 gadu, un šāda iespēja mūsu pilsētā esot jau aptuveni trīs gadus – kopš Tukumā ir ledus halle. Citi vecuma ierobežojumi gan neesot, jo slidot varot mācīties, tikko kārtīgi apgūta staigātprasme. Iesācēji var izmatot tādus kā speciālus vārtiņus, kur pieturēties slidojot, bet jau vēlāk, piemēram, kad sasniegti gadi pieci, seši – treneru vadībā var sākt apgūt arī daiļslidošanu. Tukumā šajā sporta veidā trenējas vairāk nekā divdesmit bērnu, kas ir sadalīti divās grupās – atkarībā no pieredzes. Pareizo slidojumu viņiem palīdz apgūt, kā mammas atzīst, stingras treneres – Alīna Kislaja un Taņa Zaharjeva.
Daiļslidošana nav lēts prieks. Piemēram, ja ir vēlme piedalīties starptautiskās sacensībās, jārēķinās ar pārsimts latiem no ģimenes budžeta, jo sacensībās ir gan dalības maksas, gan jādomā par dzīvošanu viesnīcā un arī daiļslidošanas tērpu. Meitenēm tie maksājot vidēji Ls 150. Ir arī ikdienas izdevumi – maksa par treniņiem, arī par obligātajām horeogrāfijas stundām, vasaras nometnēm un slidām, no kurām bērna kāja diezgan ātri izaug. Bet ledus halles īri gan treniņu grupām atmaksājot pašvaldība, jo daiļslidošana ir iekļauta to sporta veidu vidū, kurus piedāvā apgūt Tukuma sporta skola.
Uz ledus norūdās
Tomēr, kā atzīst K. Ceirule, visas neērtības un izdevumus atsver meitas entuziasms. Sanita ar daiļslidošanu nodarbojas tikai gadu, tomēr jau daudz ko esot apguvusi, kā arī esot krietni uzlabojušās sekmes skolā un meita mazāk slimojot. Runājot ar citiem bērniem, noskaidrojam, ka zilumi reizēm uz kājām esot, tomēr nopietnas traumas šo trīs gadu laikā, paldies dievam, neviens vēl nav guvis.
Nesen notikusi daiļslidošanas ieskaite, kurā katram jaunajam daiļslidotājam vajadzēja pareizi izpildīt visus apgūtos elementus. Vērtēšana bijusi diezgan stingra, un tiem, kas kaut reizi nepareizi piezemējušies, ne tā rokas turējuši – ieskaite būšot jāpārliek. Bērni, kas ieskaiti nokārto, var sākt gatavot savu individuālo programmu, ar kuru vēlāk varēs piedalīties sacensībās vai citos pasākumos. Katra programma ir divu minūšu gara, tās laikā jāizpilda noteikti daiļslidošanas elementi. Savukārt bērni, kuriem vēl nav pašiem savas programmas, turpina trenēties, kā arī viņiem ir iespējams piedalīsies kādā no pasākumiem, kad viss iemācītais tiek atrādīts vecākiem vai citiem interesentiem svētkos, piemēram, Ziemassvētkos.
Ar skatu uz Austrumiem
Kā stāsta trenere A. Kislaja, kas pedagoģiju apguvusi Sporta akadēmijā un ar slidošanu nodarbojas kopš četru gadu vecuma, vismaz reizi gadā viņa cenšas doties uz Krieviju vai Baltkrieviju – papildināt savas zināšanas un daiļslidošanas prasmes. Latvijā jau neesot tāda vēriena, kā kaimiņvalstīs, kur ar daiļslidošanu sportisti nodarbojas pavisam citā līmenī. Tāpēc arī K. Ceirule atzīst, ka, domājot par nākotnes perspektīvām daiļslidošanā, bērniem un jauniešiem vajadzētu apgūt krievu valodu, jo labākie treneri runājot šajā valodā. Vecākiem, kuru bērni ir talantīgi un sportot griboši, jādomā arī par sponsoriem vai citām iespējām iegūt līdzekļus, jo saprotams, ka treniņi ārzemēs arī maksā. Tomēr līdz tam vēl jāiemācās gan kārtīgi, gan daiļi slidot. Un, kā atzīst treneres, – Tukuma bērni, salīdzinājumā ar citiem Latvijas jaunajiem daiļslidotājiem, esot prasmīgi un perspektīvi sportisti.
