Vidējai gaisa temperatūrai pārsniedzot +5 grādus netipiski agri – februāra vidū, jau izziņots meteroloģiskais pavasaris. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka, pazūdot pastāvīgai sniega segai, var sparīgi mesties dārza darbos, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Šādi laika apstākļi dekoratīvajos dārzos kā pirmos izvilinās sniegpulkstenīšus. Veģetāciju var uzsākt dažādas sīpolpuķes, kam uzkrātās barības vielas to ļauj darīt un kas spēj pie šādām temperatūrām sākt augt. Iespējams, siltākās vietās degunus varētu izbāzt arī ziemas ķiploki.
Māris Narvils, LLKC vecākais dārzkopības speciālists: “Neraugoties uz silto laiku, noteikti nevajadzētu sākt augu piebarošanu ar minerālmēsliem, jo sevišķi – slāpekli. Tā var panākt tikai nopietnu tā izskalošanos, un būs maz labuma. Tāpat nevajadzētu steigties ar visu segumu un augu atlieku novākšanu, jo, atgriežoties aukstumam, tas augus pasargās, it īpaši, ja iestāsies kailsals bez sniega.”
Speciālists arī norāda, ka,izņemot dēstu audzēšanu, arī neapkurināmās siltumnīcās vēl nevajadzētu aizrauties ar sējas darbiem, jo aukstums noteikti vēl atgriezīsies. Var iesēt tādas aukstumizturīgās kultūras kā redīsus, zirņus un varbūt salātus, taču pastāv risks, ka tie var nosalt.
Savukārt augļudārzos pašlaik miera periods beidzas kauleņaugiem, kuriem neliels sals bīstams var būt tikai ar lielu vēju, kad iespējama ziedpumpuru aizmetņu izžūšana visdažādākajām kultūrām. Tikmēr mulčētās platībās sakņu sistēmas ir droši pasargātas.
“Pašlaik ir piemērots brīdis ķerties pie augļu koku atjaunošanas un ziemas periodā veicamās griešanas, kas rosinās augļu koku atjaunošanās procesus,” norāda M. Narvils, “tagad apgrieztiem kokiem vasarā veidosies daudz jaunu zaru, kurus noteikti jāatceras izretināt.”
