Ceturtdien, 24. jūlijā, Irlavas un Degoles pagastā, kā arī Tukuma pilsētā tika apspriests SIA «Baltkonsults» izstrādātais 11 pašvaldību apvienošanās projekts.
Projekta vadītāja Jolanda Gūža un eksperte Sniedze Sproģe iepazīstināja pašvaldību pārstāvjus un iedzīvotājus ar projekta izstrādes pamatnosacījumiem, uzdevumiem, sasniegtajiem mērķim, kā arī novada un katras pašvaldības pārvaldes modeli.
Lielākais Latvijā
J. Gūža un S. Sproģe stāstīja, ka topošais novads ar 1198,1 km² lielu teritoriju un 33 794 iedzīvotājiem būs lielākais valstī. Tā administratīvais centrs paredzēts Tukumā, bet pakalpojumu centri Vienībā, Džūkstē, Abavniekos, Irlavā, Lestenē, Pūrē, Slampē, Sēmē, Tumē, Zentenē; domāts arī, ka lielāki atbalsta centri varētu būt Pūre un Slampe. Novada iedzīvotājus domē pārstāvēs 17 deputāti, kas izvirzīs priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, veidos finanšu komiteju, izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta lietu komiteju, sociālo lietu un veselības jautājumu komiteju, attīstības plānošanas un vides komiteju, ka arī komisijas. Izpildvaras struktūra: domes, priekšsēdētājs, vietnieks (vietnieki), izpilddirektors; lietvedības; juridiskā; attīstības; finanšu un grāmatvedības; kultūras, kultūrvēstures un sporta; informācijas tehnoloģiju; transporta, ceļu un komunālās saimniecības daļa, pašvaldības policija un būvvalde. Saglabājas izglītības, kultūras un sporta, kā arī primārās veselības aprūpes iestādes.
S. Sproģe atzina, – to, kā novads attīstīsies, noteiks 17 deputāti, kurus ievēlot nopietni jādomā, kas ir šie cilvēki. Šobrīd novada pašvaldībās strādā ap 80 deputātu, bet pēc apvienošanās par pašvaldības darbu lems 17 cilvēki, un tas neveicina demokrātiju.
Valsts dotāciju apēdis trijos gados
S. Sproģe arī norādīja šis novads ir viens no sarežģītākajiem veidojumiem, jo tajā ir pilsēta ar daudzām lielpilsētas iezīmēm un pagasti ar izteiktu lauku vidi, tradīcijām un paražām: "Svarīgi apzināties, kā unikālo saglabāt; par to kopā ar jūsu speciālistiem esam diskutējuši, strīdējušies. Zīmīgi, ka tieši tagad daudzas mazās pašvaldības sākušas atsperties, ieguldīt līdzekļu savā attīstībā, tāpēc vēl jo sāpīgāk ir visu salikt vienā katlā. Un tāpēc jāietekmē lēmēji, lai dzīvošana kļūtu labāka, bet nekādā gadījumā – sliktāk. Bet lielos veidojusies vienmēr ir lielāka birokrātija, tanī pat laikā kopīgi var strādāt attīstības jomā, piemēram, veidojot nozares politiku, centralizētu (kopīgu) būvvaldi, pašvaldības policiju, sociālo dienestu, izglītības pārvaldi.
Jāteic gan, ka topošajam Tukuma novadam pašvaldību ieņēmumu uz vienu iedzīvotāji samazinās un 2 miljoni, ko visi pagasti un pilsētā saņem infrastruktūras attīstībai (Ls 200 000 katrs) to nesedz un trijos gados reālais finanšu kritums, tāpat kā inflācija, to apēdis. Tas nozīmē, ka bremzēsies attīstība un līdzekļus varēs atvēlēt vien ikdienas vajadzībām. Vislielākais zaudētājs apvienojoties ir Tukums un tās pašvaldības, kas ir maksātājas finanšu izlīdzināšanas fondā, kā, piemēram, Tume vai Pūre, kas no valsts neko nesaņem, bet arī fondā nemaksā. Tieši par to jums vajadzētu runāt ar lielajiem politiķiem, kad viņi te parādās, jo tas mīts, ka reforma jāīsteno, jo esošā pašvaldību administrācija un politiķi saņem pārāk lielu naudu, ir mīts. Skaitli, kaut stipri provizoriski, parāda, ka novadā administrācijas izmaksas pieaugs vismaz par 20%."
Strīdi par bāriņtiesu un dzimtsarakstu nodaļu
Irlavas pagasta pārvalde: konsultatīvā padome, Irlavas pagasta pārvaldes vadītājs, vēlēšanu iecirknis; pakārtoti: sekretāre, iedzīvotāju reģistrs, grāmatvedība, lauku attīstības speciālists, saimniecības daļa, teritorijas plānotājs, zemes ierīcības speciālists, sporta darba organizators. Dzimtsarakstu nodaļas un bāriņtiesa pakalpojumus sniegs Pūres vai Slampes speciālisti, jo tie noteikti par lielākajiem atbalsta punktiem.
– Pēc kāda principa Pūre un Slampe tika izvēlētas par centriem, kas veiks dzimtsarakstu un bāriņtiesas funkcijas?
– Bija vairāki argumenti – pirmkārt, lai nodrošinātu funkciju decentralizāciju un nepazaudētu notariālo funkciju, ko visdrīzāk visu 10 pagastu bāriņtiesām (Tukuma pilsētā notariālās funkciju bāriņtiesas neveic, to dara notāri) neatļaus. Šādus punktus iesaka veidot arī rajona teritorijas plānojums. Redziet, speciālistu sarunās gan Pūres, gan Slampes speciālisti bija aktīvi un gatavi šos pienākumus uzņemties, no irlavniekiem to nedzirdēja. Problēma arī tā, ka ne visur bāriņtiesu priekšsēdētāji strādā pilnu darba dienu, parasti viņi aizņemti otrā darbā. Apvienojot spēkus, varēs izdarīt vairāk. Bet ja jūs stingri paliekat pie sava, rakstiet priekšlikumus.
– Vai pēc bērna dzimšanas apliecības būs jābrauc uz Slampi?
– Nē, bērnu reģistrēt un izziņas saņemt varēs uz vietas; ja vajadzēs, speciālists atbrauks klāt.
– Ja mēs nepiekrītam tam, ka bāriņtiesa zaudē pastāvību, kas mums jādara?
– Priekšlikumi jāiesniedz rakstiski.
– Un laulāt varēsim?
– Laulāt varēs speciālisti, kam ķēde kaklā, tātad Pūrē, Slampē un Tukumā. Bija ierosinājums dzimtsarakstu nodaļas atstāt katrā pagastā, bet to neatbalstīja; ja jūs domājat, kā tā tomēr labāk, pamatojiet, kāpēc.
– Kas pēc reformas būs labāks?
– To jautājiet politiķiem, kas to izdomāja, bet ne mums, jo mēs veicam izpēti. Turklāt es nevaru komentēt jūsu lēmumu, kāpēc jūsu deputāti lēma apvienoties. Tiesa, visu šo laiku esam mudinājuši jūs vairāk domāt par savu teritoriju un iespējām, jo tikai jūs varat lemt un noteikt, kā būs. Ja stāvēsiet malā, lems citi.
***
Apspriešana norisināsies līdz 14. augustam, un šai laikā var iesniegt rakstiskus priekšlikumus. Pēc tam tiks sagatavota apvienošanās projekta gala redakcija, un katras pašvaldības deputāti pieņems galīgo lēmumu – apvienoties vai ne.
Turpmāk par apspriedēm Degolē un Tukumā.
Jāpiebilst, ka 30. jūlijā apspriešana notiks: 10.00 – Lestenes pamatskolā, 12.00 – Džūkstes kultūras namā, 15.00 – Tumes pagasta kultūras namā, 18.00 – Slampes pagasta kultūras pilī.
