- Patlaban Latvijā ir aptuveni 13 000 krīzes skarto parādnieku, parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro, bet vidējais aizņēmums ir 40 000 eiro.
- Piedāvātais risinājums vairs neparedz obligātu vienošanos starp kreditoru un parādnieku, kas uzskatāma par būtisku kavējošu faktoru pilnīgai vai daļējai saistību dzēšanai.
- Likumā tiks noteikts, kuras personas kvalificēsies parāda dzēšanai. Jānodrošina iespēja arī vērtēt gadījumus, kad, iespējams, parādu atlaišana nebūtu taisnīga.
- Parādu norakstīšanas norma nav pastāvīga. Vienas krīzes seku likvidēšana ar vienu terminētu pasākumu, iespējams, notiks līdz 2021. gada beigām.
Lai piedāvājumu īstenotu, būtu nepieciešams Saeimas atbalsts šādiem likumu grozījumiem:
- piešķirt kredītiestādēm tiesības vienpusēji (pilnā apmēra vai daļēji) dzēst saistības;
- noteikt, ka dzēstās saistības parādniekam nerada nodokļu samaksas pienākumu.
“No industrijas gaidām priekšlikumu redakcijas likuma vai likumu grozījumiem, lai Budžeta komisija tās var virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā,” komisijas sēdes noslēgumā 1. aprīlī rezumēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Latvijas Bankas (LB) un Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 000 krīzes skarto parādnieku, parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro, bet vidējais aizņēmums ir 40 000 eiro. Tas kopumā ievērojami pārsniedz līdz šim gandrīz desmit gadu laikā gan maksātnespējas, gan vienošanās ceļā dzēsto saistību apjomu
Parādi nav atgūstami un tāpēc norakstāmi
No 2004. gada līdz 2007. gadam Latvijas ekonomikā bija milzīgs burbulis ar strauju kreditēšanas tempu un milzīgu nekustamo īpašumu (NĪ) cenu kāpumu, deputātiem atgādināja LB prezidents Mārtiņš Kazāks. 2008. gadā burbulis sprāga un sekoja ļoti straujš NĪ cenu kritums – par 60–70%. Cilvēki, kas bija nopirkuši mājokli un ņēmuši hipotekāro kredītu, savas saistības ienākumu krituma dēļ pildīt vairs nevarēja. Savukārt, atsavinot īpašumus un pārdodot tos izsolē, cena bija ļoti samazinājusies un kredītu ņēmējiem palika vēl parādsaistības.
Aizdevēji ir secinājuši, ka šie parādi pēc vairāk nekā desmit gadiem nav atgūstami, tāpēc LB un FNA aicina ļaut šos parādus norakstīt zaudējumos. “Ceru, tas palīdzētu daļai parādnieku iziet no ēnu ekonomikas, bet daļai – remigrēt. Iedzīvotāji varētu visu sākt no jauna, piedalīties ekonomiskajā dzīvē bez šāda vēsturiska enkura, kas velk viņus zem ūdens. Tas būtu sociāli atbildīgi, nāktu par labu visai ekonomikai un nevienam arī neko nemaksātu,” uzsvēra M. Kazāks.
Dzēsti 256 miljoni eiro
FNA valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre uzsvēra, ka bankas ar parādniekiem ir strādājušas vairāk nekā desmit gadus un bijuši vairāki risinājumu ceļi. Viens no tiem – persona banku izlīguma programmas ietvaros, pamatojoties uz Civillikuma 1862. pantu, vienojas ar banku par privātu daļēju saistību norakstīšanu. Šobrīd divpusēja rakstiska vienošanās ir obligāta, lai parādniekam nerastos nodokļu saistības. Tādā veidā dzēsti 60 miljoni eiro.
Otrs risinājums – persona uzsāk fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja aktīvu nav vai nepietiek. Tādā veidā dzēsti 196 miljoni eiro.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks: “Parādu norakstīšana palīdzētu daļai parādnieku iziet no ēnu ekonomikas, bet daļai – remigrēt. Iedzīvotāji varētu sākt visu no jauna, piedalīties ekonomiskajā dzīvē bez šāda vēsturiska enkura, kas velk viņus zem ūdens. Tas būtu sociāli atbildīgi, nāktu par labu visai ekonomikai un nevienam arī neko nemaksātu.”
FNA uzskata, ka ir vajadzīgi grozījumi Kredītiestāžu likumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”. “Negribētos, lai persona no bezstrīdu parādnieka bankai pārvērstos par bezstrīdu parādnieku valstij. Tas neveidotu motivāciju šādu pasākumu īstenot,” tā FNA pārstāvis Edgars Pastars.
“Kāpēc ir vajadzīgi likuma grozījumi, kāpēc bankas nevar ar parādnieku vienoties jau tagad? Tāpēc, ka tas pēc Civillikuma ir iespējams, tikai vienojoties ar klientu, banka to nevar darīt vienpusēji,” skaidroja E. Pastars. Tomēr personas ir grūti sasniedzamas, izvairās no sarunām ar banku.
Viņaprāt, visi risinājumi hipotekāro parādu jautājumā ir izsmelti: “Risinājumu vairāk nav. Desmit gados nav dzēsta pat puse parāda summas. Ir vajadzīgs risinājums, ar ko pielikt punktu atlikušajai parāda daļai. Šis process bankām būtu brīvprātīgs, četras lielākās bankas (tās ir “Swedbank”, “SEB banka”, “Luminor Bank” un “Citadele” – red.) ir apliecinājušas, ka to izmantos.”
M. Kazāks norādīja, ka mudinās šādu iespēju izmantot arī citas bankas.
Priekšlikuma pamatprincipi
LB prezidents iezīmēja Saeimai piedāvātā risinājuma pamatprincipus:
- kreditori (kredītiestādes) labprātīgi dzēš parādus pilnībā vai daļēji, balstoties uz kredītiestādes apstiprinātu caurredzamu un publicētu politiku, izvērtējot arī parādnieka līdzšinējās rīcības labticību;
- saistības tiek dzēstas vienpusēji. Priekšlikums attiecas uz saistībām, kuras nodibinātas līdz 2008. gada beigām;
- dzēšamo saistību atmaksa saistību rašanās brīdī bija nodrošināta ar hipotēku, un parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru ir zaudējis nekustamā īpašuma īpašumtiesības Civilprocesa likumā noteiktajā procesā;
- kredīta saistības dzēšanas brīdī ir atspoguļotas kreditora (kredītiestādes) ārpusbilances uzskaitē;
- fiziskajai personai nav uzsākts maksātnespējas process;
- saistību dzēšana attiecas gan uz parādnieku, gan tā galvinieku;
- saistības dzēšot, netiek piemērots kapitāla pieauguma nodoklis; vienpusēji dzēstās saistības netiek atzītas par ienākumu un nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;
- pasākums ir fiskāli neitrāls – nerada valsts budžetam un kredītiestādēm ne ienākumus, ne izdevumus;
- kredītu izkrāpēji un ļaunprātīgie nemaksātāji no šī procesa neiegūtu neko.
Vēlas redzēt konkrētus kritērijus
Finanšu ministrijas (FM) Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere deputātiem uzsvēra, ka LB un FNA iniciatīvu atbalsta, jo vairāk ir runa par atlikušo saistību sakārtošanu.
FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, runājot par nodokļu aspektiem, bilda, ka ministrija ir diezgan piesardzīga un grib redzēt precīzu likumprojekta redakciju. “Jau ilgstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēts, ka parādus noteiktos gadījumos var norakstīt, nesakām, ka šis modelis nevarētu būt dzīvotspējīgs. Vēlamies redzēt konkrētus kritērijus, kā bankas vērtēs, lai parādu piedošana nebūtu saistītām personām utt. Šobrīd ļoti daudz iedzīvotāju atgriežas no ārzemēm, un bankām vajadzētu pārbaudīt, vai viņi nav atgriezušies nodokļu maksātāju lokā.”
Skaidru kritēriju problēmu akcentēja arī deputāte Dana Reizniece-Ozola: “Kā nošķirt godprātīgos parāda maksātājus no negodprātīgajiem? Vai likumā tiks noteikti skaidri kritēriji, vai arī pati banka varēs tos noteikt?”
E. Pastars piekrita, ka ir jānosaka skaidri kritēriji, lai nenotiktu krāpšanās un lai būtu pārliecība, ka process ir godīgs un atklāts. “Likumā tiks noteikti vispārīgie kritēriji, kuras personas kvalificēsies parāda dzēšanai. Tāpat likumā jānodrošina iespēja vērtēt gadījumus, kad parādu atlaišana nebūtu taisnīga. Piemēram, persona mēģinājusi ieķīlāto īpašumu iznīcināt vai bojāt vai, iegādājoties mājokli, ir neadekvāti finansējusi luksusa dzīvesveidu. Šādi kritēriji dotu iespēju bankām vērtēt, vai norakstīt parādu, bet tie būtu privāttiesiski gadījumi.”
Arī Latvijas Bankas pārstāvis Edvards Kušners akcentēja, ka industrija nav ieinteresēta šo procesu pārvērst par blēžu atbalstu.
Turklāt parādu norakstīšanas norma nebūs pastāvīga. E. Pastars: “Tā ir vienas krīzes seku likvidēšana ar vienu terminētu pasākumu, iespējams, līdz 2021. gada beigām.”
D.Reizniece-Ozola arī vaicāja, kāpēc cilvēkiem, kuriem šobrīd notiek maksātnespējas process, iespēja norakstīt parādu netiek piedāvāta.
“Ja notiek personas maksātnespējas process, ir divi iemesli, kāpēc uz šiem cilvēkiem netiek attiecināts parādu norakstīšanas process,” atbildēja E. Pastars. “Parasti šiem cilvēkiem ir vairāki kreditori dažādās bankās, līdz ar to nevar pateikt: ja viena banka dzēš parādu, viss process apstājas. Šis jautājums ir pārrunāts arī ar Tieslietu ministriju, un vēl nav atrasts labs risinājums, kā izbeigt uzsāktu maksātnespējas procesu.”
