Gandrīz pusotru kilogramu smags, 592 lappušu biezs un raženā – 24x17cm augumā – tādi ir nule kā klajā nākušā vēsturiskā apriņķa literatūras almanaha «Kungs Tukums» taustāmie parametri. Taču tā saturs ir informācija par novadnieku literāro darbību četru gadsimtu garumā, tajā ir esejas par literātiem un viņu darbi (vai fragmenti). Tā 29. martā Tukuma bibliotēkā apjomīgo izdevumu raksturoja izdevuma redaktore Guna Roze.
Komandas kopdarbs
Literāte atzina, ka īstenojusies iecere, kas iedomāta pirms daudziem gadiem. Tad kādu laiku darbībā bijis pārtraukums, bet Annas un Elmāra Augusta Rumbu aiziešana mūžībā likusi šo darbu pabeigt, jo viņi jau bija daudz šajā almanahā ieguldījuši. Un tagad ir liels saviļņojums par to, ka kopīgiem spēkiem viss ir izdarīts: “Mēs bijām liela un radoša komanda – Raita Kopiņa vispirms apkopoja literātu vārdus, Gvido Drage un Arnis Šablovskis rakstīja esejas; lielu darbu, informāciju meklējot, ieguldīja Marija Anmane un Dace Brakmane, Ināra Znotiņa un Inta Dišlere rakstīja par vēsturi, Agris Jansons palīdzēja meklēt fotogrāfijas, Liene Akmens pārlasīja visu salikto, sasvītroto un laboto, bet Lolita Kalniņa visu salika kopā. Un, protams, paldies visiem literātiem, kas atsaucās un palīdzēja. Šī grāmata ir mīlestības darbs, kurā ieguldīts daudz brīvprātīgā darba, jo, piemēram, Kultūrkapitāla fonds vairākkārt bija atteicis atbalstu, jo projektam nav bijis saredzams rezultāts, ko tagad varam apgāzt. Paldies Tukuma novada domei, kas šo ideju atbalstīja, taču par šo naudu sanāca vien 81 eksemplārs, bet nodrukājām 500, no kuriem bez maksas izdalīs 101.”
Viens posms beidzies, lai nākamais sāktos
Dzejnieks Gvido Drage atcerējās, ka šāda pārsteidzoša ideja – izveidot almanahu – G. Rozei bijusi jau tad, kad viņa sākusi vadīt apvienību pirms astoņiem gadiem: “Un tā nu sanāk, ka ar šo lielo darbu viņa beidz vadīt Tukuma literātu apvienību, un no 1. aprīļa atdod šo vietu dzejniekam Andrim Jansonam, bet gan jau ka nekur prom no literātiem viņa neaizies.” Savukārt almanaha ievadā G. Drage rakstījis: “Atklāšu noslēpumu: tur – debesīs virs Tukuma – ir otrs Tukums. Kamēr otra Rīga guļot apakš Rīgas, mūsu spēks ir gara mājās – virs pērkamā un taustāmā. (..) Šī puķainā runāšana nāk no jautājuma: vai tiesa, ka Tukumā un tā apkaimē vārda meistaru tā pavairāk? Tiesa, kas tiesa, sāciet tik skaitīt! (..)”
G. Roze atzina – lai cik arī rūpīgi strādāts, apzinot almanahā iekļaujamos rakstniekus un dzejniekus, kāds tomēr palicis aiz šī darba, kas apliecina – darāmā arī turpmāk netrūks. Šajā mēģināts parādīt Tukuma un apkārtnes literātu bagātību, minot arī tos, kas tikai mirklī Tukumā dzīvojuši vai strādājuši, vai kurus tieši Tukumā apciemojusi mūza. Savukārt grāmatas zelta lapās ierakstīti šīs puses autori, kuru veikums nav nedz vērtējams, nedz apspriežams – Kārlis Mīlenbahs, Krišjānis Barons, Anss Lerhis-Puškaitis, Rainis, Ernests Birznieks-Upītis, Harijs Gulbis, Imants Ziedonis, Jānis Baltvilks un Māra Zālīte.
Lai būtu garīgais piepildījums!
Ar kārumu literātu apvienību sveica arī dzejniece Māra Zālīte: ”Tikai tā – ar lielu brīvprātīgu darbu – var pastāvēt kultūra ārpus Rīgas, ārpus oficiāliem rāmjiem un lielām ministrijas dotācijām. Un pašvaldības uzdevums ir censties, cik vien spēka, atbalstīt savus ļaudis, jo cilvēki, kas ir apmierināti ar savu vietu, arī labāk strādā un ir gatavi vairāk dot no sevis. Un lai Tukumam ir vēl daudz, ar ko lepoties! Izstāžu zāli vajag! Lai ļaudis brauc skatīties gleznas, ar kurām esam otrie bagātākie aiz Nacionālā mākslas muzeja. Jo, – kas ir kultūra?! Tas ir cilvēka garīgais piepildījums.”
