Latvijas Banka pirmdien, 10. jūnijā, laidīs apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu ar kokles attēlu reversā. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.
Monētas grafisko dizainu veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone, un ģipša modeli – tēlniece Ligita Franckeviča. Jaunās 1 lata monētas kaltas Bādenes-Virtembergas kaltuvē Vācijā (Staatliche Münzen Baden-Württemberg).
Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai rit divpadsmitais gads un to paredzēts turpināt līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro. To iesāka monēta ar stārķi, un jau kopš 2004. gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā – viena uz vasaras un otra uz ziemas saulgriežiem (pilnu īpašo vienlatnieku klāstu var redzēt šeit). Tātad, ja 9.jūlijā Latvija saņemtu eirozonas valstu uzaicinājumu 2014. gada janvārī pāriet uz eiro, šoruden klajā nāktu vēl viens vienlatnieks.
Kokle ir sens baltu izcelsmes mūzikas instruments. Kokles saglabājušas, atguvušas un paplašinājušas pazinēju un cienītāju loku, atdzimstot līdz ar citu seno tradīciju kopšanu.
Jauno 1 lata monētas reversā attēlota kokle. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2013. Citu atšķirību – monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu un citām 1 lata apgrozības monētām nav.
Monētas kopējā tirāža ir 1 miljons, un tā tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām netiks papildināta.
Jāpiezīmē, ka īpašo apgrozības monētu tradīcija pastāv arī eiro zonā, kur katra valsts reizi gadā var emitēt divas divu eiro piemiņas (apgrozības) monētas, kuras izmantojamas kā maksāšanas līdzeklis visās eiro zonas valstīs. Par šo monētu dizainu un emisiju atbildīga katra atsevišķā eiro zonas valsts.
KOKLE
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2013. g. Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija)
Mākslinieces: Anna Heinrihsone (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Krauklīt’s sēž ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Šo latviešu tautasdziesmu Jāņa Cimzes apdarē dziedājis liels un mazs. Tas ir stāsts, kas vieno novadus un arī dabas dāvāto un cilvēku veidoto skaņu pasauli. Kokles skanējumu te iekrāso zelta stīga, liekot apjaust tā īpašo vietu svētkos un pat ikdienā.
Kokles skaņas vieno ar kaimiņu tautām, jo kokle ir sens baltu izcelsmes mūzikas instruments, ko aizguvušas tuvumā dzīvojošās somugru ciltis (piemēram, lībiešu kāndla, somu kantele, igauņu kannele) un slāvu ciltis (krievu gusļi).
Kokles skaņas gadsimtiem vienojušas Latvijas novadus. Kurzemes kokle un Latgales kokle spēlētas arī Vidzemē, Kurzemes koklei Latgales kokles iezīmes dažkārt pievienotas Sēlijā. Kurzemē kokles darinātas ieapaļas, ar dažādiem ornamentiem un grebumiem, piecām (vēlāk – līdz 17) stīgām. Latgales koklēm ir spārns, kas pastiprina skaņu un izmantojams arī kā rokas balsts. Tās ir lielākas, smagākas, ar atturīgu rotājumu un 7–9, vēlāk – 17–23 stīgām.
Koklei ir izdobts trapecveida korpuss, kas pārsegts ar plānu dēlīti – deku. Stīgu tapas darinātas no koka un iestrādātas korpusa platākajā galā, bet šaurākajā galā atrodas metāla stienītis, ap kuru aptītas zarnu, augu šķiedras, misiņa vai tērauda stīgas. Kokli spēlējot liek klēpī vai uz galda vai pakar siksnā pār plecu. Ar labās rokas pirkstu galiem stīgas tiek ieskandinātas, bet ar kreisās – klusinātas nevajadzīgās stīgas. Kokles skaņojumi bijuši dažādi, pārsvarā diatoniski. Apakšējā stīga parasti pilda burdona funkciju – tā skan visu laiku.
Kokles darinātas galvenokārt no liepas koka, tās spēlētas godos arī kopā ar stabuli, vijoli un bungām.
Lieta, lieta liepiņā,
Lieta liepas zariņā;
No liepiņas kokles griezu,
No zariņa stabulītes.
Kokles saglabājušas, atguvušas un paplašinājušas pazinēju un cienītāju loku, līdz ar citu seno tradīciju kopšanu atdzimstot ansambļos un individuālā meistarībā. Kokļu izgatavošana ir laikietilpīgs process, bet šo prasmju apgūšanai arī mūsdienās pievēršas ne mazums cilvēku. Savukārt kokles spēli mācās gan mūzikas skolu audzēkņi, gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Stīgu instrumentu katedras Kokles klasē.
Koklētāju ansambļu koncerti tradicionāli ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sastāvdaļa, bet 2013. gada vasarā tie aptver arī novadus un reģionu, piemēram, 14. jūlijā pilsētas svētku ietvaros Saulkrastus piepildot koklētāju festivāla «Koklē vēju vanadziņš» skaņām, savukārt jūlija beigās–augusta sākumā Limbažos ieskandinot II Starptautisko festivālu Latvijā «Kokle un tai līdzīgie instrumenti apkārt Baltijas jūrai».
