Sestdienas sniegputenis darīja bažīgu ne vienas vien dziedošas un darbīgas sievas prātu šaipus un viņpus Jaunsātiem. Vai ceļš nebūs aizpūsts? Vai visas dziedātājas būs uz strīpas? Tā domās un arī skaļi pārlika to sieviešu ansambļu vadītāji, kas atsaucās jaunsātnieču aicinājumam piedalīties ansambļa «Kaprīze» gada jubilejas svinībās.
Vai ciemiņi atbrauks? Vai izdosies, kā iecerēts, – tā pārlika mājinieces un jo īpaši Jaunsātu Tautas nama vadītāja Ieviņa Vītiņa.
Bet uztraukumam nebija vietas. Možu garu un prātu, saposušās un mazliet satrauktas ("Ka tik ko nesajauktu, ka šķībi nenodziedātu…") piecu dziedošu kolektīvu dāmas bija pasākumam gatavas. Kā jau tas jubilejas reizē pieklājas, bija plašāks pašu gaviļnieču priekšnesums, tad – apsveicēju uzstāšanās.
Izrādās, «Kaprīzes» piedzimšana notikusi pavisam dabiskā ceļā. Redzot, cik labi kopā būšana izdodas pagasta vecākajam kolektīvam – ansamblim «Prelūdija», un zinot, ka abu ansambļu vadītājai Anitai Geidānei, vietējo mīļi sauktai par muzikālo ideju atombumbu, enerģijas netrūkst, meitenes izveidoja savu kolektīvu. Turklāt tik apņēmīgi, ka jau pēc pusotra mēneša bija gatavas startēt rajona ansambļu skatē un iegūt otrās pakāpes diplomu. Un, kad jau savi tērpi, burvīgas šalles, mēģinājumi un balles, kurš gan šādai nodarbei spēj atmest ar roku!? Un lūk, arī klāt pirmās jubilejas reize, kad sevi parādīt un ciemiņos paklausīties. Ieraudzīt, cik izjusts dziedājums izdodas Irlavas meitenēm (ansamblis «Silava», vadītāja Dace Perševica), cik atraisīts un atraktīvs ir Pūres trio («Smaidas», Velga Dektere), cik tembrāli saskaņots priekšnesums izdevies Tumes ansamblim («Kansoneta«, vadītāja Maruta Čauva).
Pasākums noritēja raiti un pārdomāti. Pauzēs un apsveikumam savu priekšnesumu, atsvaidzinot TV reklāmu garu, sniedza vietējās teātra kopas ļaudis. Par saldu dāvanu – dzimšanas dienas torti – bija parūpējusies pagasta pārvalde, bet kā spoža uguņošana pēc oficiālās daļas bija aicināto mākslinieku – salonmūzikas ansambļa (Gunta Ampermane, Sandra Pakalne un Valērijs Razdobrējevs) – spēlētā balle.
***
Es arī tur biju, dziedāju, priecājos un līdzi jutu. Kūku ēdu un ceļu mājup nepazaudēju…
Daudz baltu dieniņu visiem dziedošiem kolektīviem vēlot,
sīkāk papētot bildes – vairs nerodas jautājumu – kāpēc tik plašs stāstījums – par šo …pasākumu….
nez kāpēc liekas, ka redaktore reizēm izmanto savu statusu nevietā…gribētos no viņas puses korektāku – neitrālāku stāvokļa "ieņemšanu" – attiecībā uz notikuma, – atspoguļotā sižeta izvēli avīzē….:)
domāju, ka tad jau (izvērtējot šī konkrētā ansambļa darbību, sasniegumus utt., kuri – piedodiet,- bet šobrīd nav diez ko lieli…) katrs Tukuma novada ansamblis būtu pelnījis iekļūt mūsu avīzes lappusēs…ar skaistu "galeriju" piedevās…. 🙂 tā varētu veicināt arī neaktīvo lauku ļauzu interesi par saviem kolektīviem…un, iespējams, pat varētu veicināt, attīstīt koncertapmeklēšanas kultūru…:)
Ak, kungs! Atkal kaadam skauzj! Nu lai taksh tiek lauku cilveekiem!
Lielajam skaudējam gribējās pašam tais bildēs tikt, pats arī droši vien nekur nepiedalās un dzīvo kūtpakaļā.
Nu tipiski latvieši,nevis ka jauki ,kāds kolektīvs izveidots un noturējies,nevis smukas ,smaidīgas meitenes glītos tērpos,bet mazi sasniegumi,kāpēc Ivonna tā un šitā.
Vai tad citi ansambļi nekad nav bijuši avīzē?Un varbūt tieši šis raksts un bildes jau ir sākums ļaužu intereses veicināšanai par saviem kolektīviem:)Paldies Ivonna ka uzrakstīji un ceram satikties arī mūsu ansambļa otrajā ,trešajā un vēl daudzās turpmākajās jubilejās.
Turklāt anonīms komentārs nav diezko vērā ņemams ja kas:)