Ap 2025.gadu Latvijā būs pamats runāt par savu atomelektrostaciju (AES), laikrakstā "Dienas Bizness" savu viedokli pauž Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis.
Viņš norāda, ka reālas aprises sāk iegūt viena no plānotajām elektrostacijām. Valdības pārstāvji un Liepājas pašvaldības amatpersonas vienojušās par iespējamiem izpētes darbiem jaunās elektrostacijas būvniecībai šajā reģionā. Plānots celt ogļu spēkstaciju.
"Lai izvērtētu šāda projekta realizāciju, būtu jānodala divas lietas – elektrostacijas celtniecība kā tāda un elektroenerģijas ieguves avots, šajā gadījumā ogles," skaidro akadēmiķis.
Kā uzsver Ekmanis, nav noslēpums, ka jau tagad Latvijā ir elektroenerģijas trūkums un nākotnē šis deficīts tikai palielināsies. Ja tagad elektrības patēriņš pieaug par 5%, tad pēc desmit gadiem Latvijai būs nepieciešamas par 50% lielākas jaudas nekā tagad.
"Tāpēc lēmumam par jaunas spēkstacijas būvniecību nav jānāk no zinātnieku vai enerģētiķu puses – tas ir tikai politiķu kompetencē, kā veidot Latvijas enerģētikas politiku – palielināt nacionālās bāzes jaudas vai pirkt jau, tā teikt, gatavu elektrību. Tas būtībā ir saimniekošanas filozofijas jautājums, būtībā kaut kas līdzīgs "pirkt vai īrēt dzīvokli"," skaidro zinātnieks.
Savukārt, runājot par elektrostaciju, kas darbināma ar oglēm, situācija nav viennozīmīga.
"Ir skaidri zināms, ka ar gāzi ražota elektrība ir tīrāka, bet dārgāka. Savukārt pēc mūsu aprēķiniem ar biomasu vien mēs nevaram nodrošināt nepieciešamās jaudas. Pat ja valdība, piemēram, aizliegtu izvest šķeldu, un pašlaik 70% tās tiek eksportēta, vienalga tās būtu par maz. Tāpēc tiek piedāvāts ogļu risinājums, taču, kā zināms, tas ir viens no "netīrākajiem" risinājumiem, turklāt vēl aktuāls ir Eiropas Savienības kvotu jautājums," norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas vadītājs.
Viņš uzsver, ka jebko var attīrīt, arī ogļu elektrostacijas izmešus, "ir tikai jautājums par to, cik tādā gadījumā maksātu saražotā elektroenerģija".
"Tomēr jāņem vērā, ka, atliekot elektrostacijas būvniecību, to būvēt būs aizvien dārgāk. Ar to ir jārēķinās. Manā skatījumā atlikt jaunas spēkstacijas būvniecību vairs nevar. Papildu jaudas ir nepieciešamas jau šodien, bet, ja izvēlēsimies elektroenerģiju pirkt, tā rīt jau var būt ievērojami dārgāka," brīdina Ekmanis.
Viņš aicina neaizmirst, ka ne tikai Latvijā, bet visā reģionā aug elektroenerģijas deficīts, uz ko attiecīgi reaģē cenas. Nosacīta enerģētiskā neatkarība ir viens no nacionālās drošības aspektiem – tas nodrošina attīstību un investīcijas. Tāpēc Latvijā ap 2025.gadu būs pamats runāt par savas AES būvniecību.
Turklāt nevajadzētu pārlieku cerēt arī uz Ignalinu – pēc pēdējām aplēsēm AES tur varētu tikt uzbūvēta ap 2023.gadu, skaidro Ekmanis.