20. gadsimta 90. gadu vidū tika apzināti Baltijas jūras rajoni, kuriem nepieciešama īpaša aizsardzība lielās augu un dzīvnieku daudzveidības dēļ. Tomēr tikai salīdzinoši neliela daļa līdz šim pilnībā izpētīta, jo izpētes darbi jūras teritorijās ir daudz dārgāki un laikietilpīgāki nekā sauszemes teritorijās. Kopš 80. gadiem vides stāvoklis Baltijas jūrā ir dramatiski izmainījies – cilvēka aktivitātes veicinājušas izmaiņas augu un dzīvnieku sastāvā daudz straujāk, nekā tas notiktu dabiskas attīstības ceļā. Toksisko aļģu ziedēšana, atsevišķu zivju sugu populāciju samazināšanās un bezskābekļa platības jūras gultnē ir tikai redzamākās sekas. Bet nu arī Latvijas piekrastes ūdeņos veidos aizsargājamās teritorijas. 29. februārī 11.00 Mērsragā notiks sanāksme, kurā apspriedīs Rīgas jūras līča rietumu piekrastes aizsardzības plāna izstrādi.
Dabas aizsardzība ir viena no Eiropas Savienības (ES) darbības prioritātēm. Lai pieaugošās ekonomiskās aktivitātes apstākļos nodrošinātu dabas daudzveidības saglabāšanu ES teritorijā, katrā valstī tiek veidots aizsargājamo teritoriju tīkls «Natura 2000». Šādas aizsargājamās jūras teritorijas jau pastāv Igaunijā un Lietuvā; un nu arī Latvijā tādas tikai veidotas.
Projekts, lai saglabātu dabas daudzveidību
Lai sniegtu ieguldījumu jūras dabas vērtību aizsargāšanā, biedrība «Baltijas Vides forums» sadarbībā ar 20 vietējiem un starptautiskajiem partneriem, tai skaitā arī jūras zinātniskajiem institūtiem, 2005. gada 1. augustā Baltijas valstīs uzsāka vērienīgu ES «LIFE-Nature» programmas finansētu projektu «Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā». Projekts turpināsies līdz 2009. gada 31. jūlijam.
Projekta galvenais mērķis ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un saglabāšana Baltijas jūrā. Projekta ietvaros plānots izpildīt šādus uzdevumus:
* iegūt nepieciešamo zinātnisko informāciju «Natura 2000» jūras teritoriju izveidošanai;
* noteikt aizsargājamo teritoriju robežas, izvēlētajām teritorijām sagatavot dabas aizsardzības plānus un individuālos aizsardzības noteikumus;
* novērtēt piezvejas apjomu un mazināt tās ietekmi uz ES nozīmes aizsargājamām putnu un zīdītāju sugām;
* novērtēt un mazināt citus draudus potenciālajās «Natura 2000» jūras teritorijās;
* veicināt sabiedrības informētību par «Natura 2000» jūras teritorijām;
* veicināt pārrobežu sadarbību un speciālistu profesionālo izaugsmi Baltijas valstīs.
Kopumā projekts Baltijas valstīs aptver 13 teritorijas. Latvijas piekrastē zinātniskā izpēte notiek piecās teritorijās, kuras sākotnēji tika izvēlētas atbilstoši 20. gadsimta 90. gados veiktajiem pētījumiem par vietām Baltijas jūrā, kas nozīmīgas putniem: Rīgas jūras līča austrumu un rietumu piekraste, Irbes jūras šaurums, Akmeņrags-Pāvilosta un Nida-Pērkone.
Dabas aizsardzības plānu izstrāde
Viena no būtiskākajām projekta aktivitātēm ir dabas aizsardzības plānu izstrāde. Latvijā plāni līdz 2008. gada beigām tiks izstrādāti Rīgas jūras līča rietumu piekrastei un Nidas-Pērkones teritorijai.
Jāmin, ka līdz šim dabas aizsardzības plānu izstrādes pieredze aizsargājamajām jūras teritorijām nav pietiekama arī visas Eiropas mērogā, bet Latvijā tā ir tikai pašos pirmsākumos. Tas nozīmē jaunu koncepciju un struktūras izstrādāšanu, jo jūras teritorijās nevar kopēt pieeju sauszemes aizsargājamajām teritorijām.
Robežu noteikšana stingri balstīsies uz jūras biotopu, zivju un putnu izpētes datiem. Pašreiz abās teritorijās jūras biotopu un zivju inventarizācija ir gandrīz pabeigta, savukārt putnu izpēte slikto laika apstākļu dēļ iekavējusies un turpināsies līdz šī gada pavasarim.
Lai aizsargājamā teritorija netraucē zvejniekiem un ostai
Vēl viens būtisks jautājums dabas aizsardzības plānu izstrādē ir dažādu ieinteresēto pušu iesaistīšana un vienošanās par teritoriju apsaimniekošanu. Jūras teritorijas atšķiras no sauszemes teritorijām ne tikai ar dabas apstākļiem, bet arī ar saimniecisko izmantošanu. Pastāv gan plānu izstrādi veicinoši, gan bremzējoši apstākļi. Liela priekšrocība ir tā, ka jūras teritorija nav sadalīta starp neskaitāmiem īpašniekiem, kam nereti grūti vienoties par apsaimniekošanu. Jūras teritorijas īpašnieks ir valsts.
Tomēr aizsargājamās jūras teritorijas saskaras ar citu problēmu – interešu specifiku. Jūru izmanto dažādām vajadzībām, piemēram, zvejniecībai, kuģošanai, rekreācijai, militārām vajadzībām. Visu trīs Baltijas valstu teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā drīzumā varētu sākties reģionam jaunas aktivitātes – vēja parku būvniecība un naftas atradņu ekspluatācija. Līdz ar to saimniecisko aktivitāšu un dabas aizsardzības vajadzību saskaņošana kļūst īpaši aktuāla.
Rīgas jūras līča rietumu daļa robežojas ar sešām piekrastes pašvaldībām: Kolkas, Rojas, Mērsraga un Engures pagastiem, Lapmežciema novadu, kā arī Jūrmalas pilsētas daļu Ķemeriem. Kaut arī juridiski jūras teritorijas nav to pārvaldībā, piekrastes iedzīvotāju dzīve ir cieši saistīta ar jūru, līdz ar to nepieciešama interešu saskaņošana, lai veicinātu vislabāko risinājumu izvēli un novērstu iespējamos konfliktus. Turpat atrodas arī mazās ostas – Roja, Mērsrags un Engure -, un ir svarīgi, lai aizsargājamo teritoriju izveidošana netraucētu to darbību un attīstību.
Tādēļ ir saprotamas bažas, ka aizsardzības statusa noteikšana varētu tajās aizliegt jebkādu darbību vai vismaz strikti to ierobežot. Līdzīgs priekšstats pastāv ne tikai Latvijas iedzīvotāju vidū, bet arī citās ES valstīs. Taču Eiropā netrūkst piemēru, kad vienā teritorijā veiksmīgi līdzās pastāv osta un aizsargājamā teritorija. Neviens taču neapšaubīs lielo Roterdamas vai Hamburgas ostu veiksmīgo darbību, kaut arī tās atrodas «Natura 2000» teritorijās.
Vairāk informācijas var iegūt pie projekta «Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā» Latvijas koordinatora Edgara Bojāra (tālr. 67357548, e-pasts edgars.bojars@bef.lv).
Sanāksme par piekrastes teritorijas apsaimniekošanu un aizsardzību
«Baltijas vides forums» 29. februārī 11.00 Mērsraga Tautas namā (Lielā ielā 25) organizē sanāksmi, kurā aicina piedalīties visus, kam interesē jautājumi par piekrastes teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu. Tā būs informatīvā sanāksme par veidojamās aizsargājamās jūras teritorijas – Rīgas jūras līča rietumu piekraste – dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanu. Informācija pa tālr. 67357548.
