Lai pievērstu valdības un politikas veidotāju uzmanību Baltijas jūras kritiskajam stāvoklim un aicinātu nekavējoties pieņemt lēmumus, kas izšķirs mūsu jūras likteni, kampaņas “Spēks ir tīrā jūrā" iniciators Dzintars Jūra šonedēļ tiekas ar atbildīgajiem ministriem. Glābt Baltijas jūru viņš aicina ne tikai valdības pārstāvjus, bet arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju, parakstot petīciju PAR tīru un dzīvu Baltijas jūru mājas lapā www.pdf.lv.
“Es mudinu iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem, jo Baltijas jūra mirst – pārklājas ar toksiskām aļģēm. Kūtri uz to noskatoties, mēs kļūstam līdzvainīgi. Ir jārīkojas! Tāpēc aicinu ikvienu parakstīt petīciju valdībai, tādejādi apliecinot, ka cilvēkiem Latvijā ir svarīgi dzīvot tīras un dzīvas jūras krastā", uzstāj Dzintars.
Dzintars jau ticies ar Zemkopības ministri Laimdotu Straujumu un personīgi nodevis Pasaules Dabas Fonda un tā 8 partnerorganizāciju citās Baltijas jūras reģiona valstīs atklātu vēstuli. Tāpat viņš vēstuli nosūtījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
Atklātajā vēstulē vides organizāciju vadītāji pauž satraukumu par pašreizējās lauksaimniecības politikas lietderīgumu ilgtermiņā. Baltijas jūras reģiona valdības un zinātnieki jau ir atzinuši, ka vislielāko kaitējumu, aptuveni 60%, jūrai šobrīd nodara pārlieku liela barības vielu – fosfātu un nitrātu – noplūde no nepareizas zemes apsaimniekošanas: pa upēm un strautiem barības vielas noplūst jūrā no laukiem un kūtīm.
Šis ir izšķirošs brīdis, jo līdz 2013. gadam Eiropas varas gaiteņos ir jāvienojas par kopējo lauksaimniecības politiku, kas darbosies līdz 2020. gadam. Dzintars norāda, ka Baltijas jūras ekosistēma ir tuvu sabrukumam, tādēļ šie lēmumi ir izšķiroši tās dzīvībai un šobrīd jūras liktenis ir lielā mērā politikas veidotāju rokās.
“Ar šo petīciju mēs pieprasām, lai valdība veido Latvijas dabai un Baltijas jūrai draudzīgu lauksaimniecību, kas būtiski samazinātu fosfātu un nitrātu noplūdes. Lēmumi, kas tiek pieņemti valdībā par zemes apsaimniekošanu, nedrīkst kaitēt jūrai, tiem ir jāuzlabo Baltijas jūras stāvokli," skaidro Dzintars, uzsverot, ka garām diskusijām par šo tēmu laika vairs nav, jo pēc septiņiem gadiem sekas no bezatbildīgas politikas jau būs nenovēršamas.
Ikviens iedzīvotājs var parakstīt petīciju elektroniski mājas lapā www.pdf.lv vai personīgi tiekoties ar kampaņas “Spēks ir tīrā jūrā" iniciatoru Dzintaru Jūru, kurš visas vasaras garumā viesosies Latvijas pludmalēs un dažādos publiskos pasākumos. 3. augustā Dzintars dosies uz Talsiem, 5. augustā apmeklēs mūzikas festivālu “Laba Daba", bet 11. augustā Dzintars viesosies Mērsraga novada svētkos un Koka Kuģu festivālā.
Jau ziņots, lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, uzsākta ilgtermiņa iniciatīva “Spēks ir tīrā jūrā". Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu. Plašāk par “Spēks ir tīrā jūrā" aktivitātēm ikviens var uzzināt Dzintara mājas lapā www.pdf.lv/dzintars.
PETĪCIJA «Par tīru un dzīvu Baltijas jūru»
Liela daļa Baltijas jūras IR MIRUSI – tajā pārmērīgi savairojušās aļģes, un jūra strauji kļūst par dzīvībai nepiemērotu vidi. To izraisa pārmērīgs piesārņojums. Aptuveni 20% piesārņojuma rada mājsaimniecību notekūdeņi un tajos esošie fosfāti, taču gandrīz 60% piesārņojuma rodas zemes apsaimniekošanas procesā.
Baltijas jūras reģiona valdības un zinātnieki ir atzinuši, ka vislielāko kaitējumu jūrai šobrīd nodara pārlieku liela barības vielu – fosfātu un nitrātu – noplūde no nepareizas zemes apsaimniekošanas: pa upēm un strautiem barības vielas noplūst jūrā no laukiem un lopu kūtīm.
Mēs pieprasām, lai valdība uzņemtos atbildību par Baltijas jūras turpmāko likteni un veidotu Latvijas dabai un Baltijas jūrai draudzīgu lauksaimniecības politiku, kas būtiski samazinātu fosfātu un nitrātu piesārņojumu Baltijas jūrā.
Lauksaimniecības politikas lēmumi, kas tiek pieņemti par zemes lietojumu, nedrīkst kaitēt jūrai un dabai. Tiem ir jāuzlabo Baltijas jūras stāvoklis un jāveicina ilgtspējīga saimniekošana. Mēs pieprasām tūlītēju rīcību, jo tieši šobrīd tiek veidota Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika un valstu nacionālās politikas nākamajiem septiņiem gadiem. Šī ir pēdējā iespēja rīkoties, jo pēc septiņiem gadiem tīra un dzīva Baltijas jūra mums var maksāt daudz dārgāk.
