Gruzijas separātiskā Abhāzijas reģiona parlaments 7. martā aicināja Krieviju, ANO, Eiropas Savienība, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija un individuālas valstis aicinātas atzīt tās neatkarību. Tā, atsaucoties uz aģentūru «Interfax», ziņo «Leta». Savukārt interneta portāls www.news.ntv.ru vēsta, ka paziņojumā teikts: mēģinājums atņemt republikai iekaroto suverenitāti novedīs pie plaša bruņota konflikta.
Krievija 6. martā pavēstīja, ka atceļ tirdzniecības ierobežojumus Abhāzijas reģionam, taču noraidīja šī soļa saistību ar Kosovas neatkarības atzīšanu Rietumos. Gruzija 7. martā Krievijas lēmumu nosodīja kā "ārkārtīgi bīstamu".
Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka "Krievija sev par saistošiem vairs neuzskata sankciju noteikumus, kurus 1996. gadā apstiprināja NVS". Ārlietu ministra vietnieks Andrejs Deņisovs paziņoja: "Šis solis nekādi nav saistīts ar Kosovu. Nepastāv nekādas saistības. Šis solis tika sen apspriests."
Krievija sankcijas pret Abhāziju noteica tāpēc, lai tur ierobežotu separātiskās tendences.
Taču neatkarīgie analītiķi norāda, ka sankcijas praksē tikpat kā nav strādājušas un Abhāzija kopā ar otru Gruzijas separātisko reģionu Dienvidosetiju kļuvušas par kontrabandas kanāliem uz Krieviju.
Turklāt Ārlietu ministrijas paziņojumā Gruzija tika apsūdzēta par uzticības veidošanas pasākumu graušanu, kurus Abhāzija esot izrādījusi vēlmi īstenot, it īpaši bēgļu jomā.
Lai arī Abhāzija esot gatava šādiem pasākumiem, "Gruzijas puse neizrāda līdzīgu konstruktīvu pieeju agrāk noslēgto vienošanos izpildei", teikts paziņojumā, piebilstot, ka situācija Abhāzijā ir "pilnībā izmainījusies".
Paziņojumā arī pārējās 12 NVS locekles aicinātas sekot Krievijas paraugam un atcelt ierobežojumus Abhāzijai.
Gruzijas Iekšlietu ministrija iesniegusi protesta notu Krievijas sūtnim. Tā oficiālā Tbilisi reaģējusi uz Krievijas lēmumu atcelt ekonomiskās sankcijas pret Abhāziju. Gruzijas puse norāda, – sankciju atcelšana nozīmē arī to, ka tagad Krievija drīkst piegādāt Abhāzijai militāro tehniku un nevar traucēt algotņu sūtīšanai uz turieni.
Jau nākamajā dienā pēc Krievijas paziņojuma par sankciju atcelšanu Abhāzija iesniedza lūgumu piešķirt tai neatkarību. Lūgumā ir atsauce uz Kosovas piemēru. Abhāzijas parlamenta ārpolitikas komitejas priekšsēdētājs Gurams Gumba norādījis: "Abhāzijas republikai ir visi varas atribūti, kas radīti, ievērojot demokrātijas standartus. Veiksmīgi darbojas un attīstās demokrātijas institūti, pilsoniskā sabiedrība."
Portāls www.news.ntv.ru ziņo, ka ANO Abhāzijas lūgumu izskatīs noteikti. Krievijas parlaments to skatīs 13. martā. Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Oļegs Morozovs žurnālistiem atzinis: jautājums jāskata nesteidzīgi, "ar skaidru galvu", nedrīkst ņemt vērā tikai Kosovas precedentu, taču tajā pašā laikā neņemt to vērā arī nedrīkst.
Abhāzija un Dienvidosetija atdalījās no Gruzijas 20. gadsimta 90. gadu konfliktos. Abas provinces faktiski ir neatkarīgas, taču neviena valsts, arī Krievija, tās nav atzinusi, kaut gan Maskava šajos reģionos dislocējusi miera uzturētājus un piešķīrusi pilsonību daudziem to iedzīvotājiem.
Dienvidosetijas republikas parlaments jau 5. martā vērsās pie ANO ģenerālsekretāra, Krievijas prezidenta, Krievijas Federālās sapulces Federācijas padomes un Valsts domes, NVS un Eiropas Savienības valstu vadītājiem un parlamentiem ar prasību atzīt Dienvidosetijas republikas neatkarību.