70% iedzīvotāju ir paaugstināts holesterīna līmenis

Kā liecina Latvijas kardiologu veiktais «Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums», 70% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 74 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis.

Augsts holesterīna līmenis ir viens no riska faktoriem saslimšanai ar sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārajām slimībām, kas Latvijā vidēji izraisa vairāk nekā pusi nāves gadījumu gada laikā.

Lai aktualizētu sirds veselības jautājumus, februāris ir pasludināts par Sirdsmiera mēnesi, kurā ar izglītojošu kampaņu speciālisti no LR Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, pacientu biedrības «ParSirdi.lv», un citi eksperti aicina sabiedrību jau savlaicīgi rūpēties par savas sirds veselību. Projekta iniciators ir AS «Hanzas Maiznīcas».

Sirdsmiera mēneša laikā eksperti izglītos, kā samazināt riskus, ko veicina paaugstināts holesterīns, kas ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu saslimšanas iemesliem.

Paaugstināts holesterīns tikai veciem cilvēkiem – maldīgs uzskats

Sabiedrībā valda viedoklis, ka par holesterīna līmeni jāsāk uztraukties tikai mūža otrajā pusē, tomēr medicīniski ir pierādīts, ka process sākas jau no mazām dienām un turpinās visu mūžu. Mūsdienu mazkustīgais dzīvesveids un neadekvāta ikdienas uztura izvēle, dažkārt, rada situācijas, ka pat bērniem, kuri sasnieguši 10 gadu vecumu, jau vajadzētu noteikt holesterīna līmeni, un tas būtu jāveic ģimenes ārstam. Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta dati liecina, ka vecumā no 35 gadiem paaugstināts holesterīna līmenis ir jau 70% sieviešu un vīriešu. Līdz ar to, nerūpējoties par savu uzturu, ikvienā vecuma grupā var kļūt par paaugstināta holesterīna upuri.

Holesterīns atrodas gandrīz visos organisma audos un tas ir nepieciešams tā normālai funkcionēšanai, jo kalpo kā izejmateriāls hormonu, žultsskābju, D vitamīna sintēzei. Problēmas rodas, ja tā līmenis pārsniedz normu, kas ir 5,0 mmol/l (milimoli litrā). Holesterīns tiek dalīts – tā saucamais labais un sliktais holesterīns. Zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīns ir tā dēvētais „sliktais holesterīns”, savukārt, augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) holesterīns ir „labais” holesterīns. Ja uz paaugstināta kopīgā holesterīna fona ir pazemināta „labā” holesterīna frakcija un palielināta „sliktā”, tad iepriekšminēto slimību risks ir vēl izteiktāks. Lai noteiktu holesterīna saturu asinīs, jādodas pie sava ģimenes ārsta.

Jāsāk ar pārdomātu uzturu

Ja holesterīns ir normas robežās vai arī tas ir tikai nedaudz paaugstināts, tad jāveic preventīvi pasākumi, kā piemēram, jālieto pārdomāts veselīgs uzturs. Mūsdienās cilvēki maz kustās un parāk daudz lieto neveselīgu pārtiku. Jau no mazotnes bērnus vajadzētu radināt pie veselīga uztura pamatprincipiem – uzturā lietot vairāk dažādus graudaugu produktus, kas satur daudz šķiedrvielu (rudzu maize, auzu putra, griķi, brūnie rīsi utt.), ikdienas ēdienkartē iekļaut vairāk augļu un dārzeņu, izvēlēties piena produktus bez cukura piedevas, mazāk treknu ēdienu, saldinātu dzērienu un pusfabrikātu.

Ēdiet auzas!

Uzturā sevišķi ieteicami būtu produkti, kuri gatavoti no pilngraudu auzām, jo tajās sastopamā īpašā balastvielu frakcija beta-glikāni optimizē holesterīna apriti organismā un tādejādi uzlabo tā rādītājus asinīs..

Paaugstināts holesterīna saturs – kā to noteikt un kā ārstēt

Paaugstināts holesterīna līmenis ir kā bumba ar laika degli. Sākuma stadijā nekādas izmaiņas vai diskomfortu var pat nesajust, kamēr kādā dienā viss nebeidzas ar infarktu vai citām sirds un asinsvadu slimībām.

Holesterīna satura noteikšanas procedūra ir vienkārša un neaizņem daudz laika. No pirksta tiek noņemts asins paraugs, kuru uzklāj uz testera, rezultāts ir zināms jau pēc dažām minūtēm. Ja holesterīna līmenis ir normas robežās (līdz 5,0 mmol/l), atkārtoti holesterīnu vajadzētu kontrolēt ik pēc 5 gadiem. Ja tā līmenis ir paaugstināts, vai arī ir konstatēta kāda no sirds un asinsvadu saslimšanām, pārbaudes būtu jāveic reizi gadā.

Jebkurā gadījumā vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu un pēc ģimenes ārsta norādes – ar kardiologu, kurš noteiks, vai ir nepieciešama medikamentu lietošana vai arī holesterīna līmenis ir paaugstināts nedaudz un to varēs samazināt, mainot dzīvesveidu un ievērojot diētu.

Sirds veselības diēta

Konstatējot paaugstinātu holesterīna līmeni, kardiologi var noteikt medikamentu terapiju un paralēli arī tā saucamo sirds veselības diētu. Mainot ēšanas paradumus, varam būtiski uzlabot savu veselības stāvokli ilgtermiņā.

Sirds veselības diētas ietvaros būtu vēlams izvairīties no dažādiem trekniem piena un gaļas izstrādājumiem, cepumiem un kūkām, ātri pagatavojamiem kulinārijas izstrādājumiem. Tos var aizstāt ar liesu gaļu, zivīm, pazemināta tauku satura piena un skābpiena produktiem. Jāatceras, ka graudaugu produkti mūsu ēdienkartē ieņem nozīmīgu vietu, tādēļ, izvēloties maizi, svarīgi ir pievērst uzmanību tās uzturvērtībai. Veselīgāka būs ar šķiedrvielām jeb balastvielām bagātāka maize, arī no auzām gatavotā maize. Speciālisti ik dienas aicina uzņemt vismaz 30 līdz 45 gramus šķiedrvielu.