ES vēlas no 2009. gada 1. janvāra īstenot jaunu drošāka interneta programmu. Ņemot vērā ļoti pozitīvo 23. oktobra balsojumu, kurā Eiropas Parlaments izteica savu atbalstu jaunajai drošāka interneta programmai, Eiropas Ministru Padome 11. decembrī pieņēma jauno programmu.
Kā norādīts Īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās mājas lapā internetā, jauno programmu «Lielāka drošība internetā», kura attiecas uz laika posmu no 2009. līdz 2013. gadam, Eiropas Komisija ierosināja 2008. gada 28. februārī, lai aizsargātu bērnus arvien sarežģītākajā tiešsaistes pasaulē un dotu viņiem iespēju droši izmantot tīmekļa pakalpojumus, piemēram, draugošanos, tīmekļa dienasgrāmatas rakstīšanu (blogging) un tūlītēju ziņojumapmaiņu. Laikā, kad 75% bērnu vecumā no 6 līdz 17 gadiem jau atrodas tiešsaistē un 50% desmitgadīgo ir mobilais telefons, 11. decembrī publicētais jaunais eirobarometra apsekojums liecina, ka 60% Eiropas vecāku ir satraukušies par to, ka viņu bērns varētu kļūt par psiholoģisko manipulāciju upuri tiešsaistē (kad pieaugušie mēģina iegūt bērnu draudzību, lai viņus seksuāli izmantotu) un 54% par to, ka viņu bērni varētu tikt terorizēti tiešsaistē (tīmekļa vietnēs vai ar mobilā telefona īsziņām). Jaunā interneta programma «Lielāka drošība internetā» cīnīsies pret psiholoģisko manipulāciju un teroru, padarot tiešsaistes programmatūru un mobilās tehnoloģijas sarežģītākas un drošākas. No 2009. līdz 2013. gadam ES tērēs 55 miljonus eiro, lai darītu internetu daudz drošāku.
"Mūsdienās bērni ļoti agri iekļaujas interneta un mobilo tehnoloģiju pasaulē un bieži vien jau padsmitnieku vecumā kļūs par kvalificētiem tehnoloģiju lietpratējiem un klejotājiem internetā. Tā kā šīs tehnoloģijas palīdz tiem mācīties un piedāvā jaunus vilinošus veidus, kā iegūt draugus, viņi šīs prasmes bieži apgūst ātrāk nekā viņu vecāki. Mums jānodrošina, ka, lai kad arī bērni izmantotu tiešsaisti vai mobilos pakalpojumus, viņi spētu saskatīt iespējamos draudus un tikt ar tiem galā," teica ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga. "Esmu gandarīta, ka Parlaments un Padome tik drīz ir piekrituši Komisijas priekšlikumam, dodot mums iespēju reaģēt uz vecāku ļoti saprotamo satraukumu un garantēt, ka Eiropa ir droša vieta, lai bērni varētu apgūt jaunās tehnoloģijas."
11. decembrī Ministru Padome pieņēma programmu «Drošāks internets» laika posmam no 2009. līdz 2013. gadam, un tajā izmantoti iepriekšējās, 2005. līdz 2008. gada programmas sasniegumi.
Ko paredz programma
Ierosinātā jaunā programma līdzfinansēs projektus, lai
* padziļinātu sabiedrības izpratni – panāktu, ka jaunieši, viņu vecāki un skolotāji spēj izdarīt tiešsaistē atbildīgu izvēli, iesakot viņiem, kādi piesardzības pasākumi būtu jāievēro;
* nodrošinātu iedzīvotājus ar kontaktpunktu tīklu, ar kuru var sazināties, izmantojot vai nu tīmekļa vietni vai telefona numuru, lai varētu ziņot par nelikumīgu vai kaitīgu saturu un uzvedību jo īpaši par materiāliem, kas saistīti ar bērnu seksuālu izmantošanu, psiholoģisku manipulāciju un kiberteroru;
* veicinātu pašregulējošas iniciatīvas šajā jomā un iesaistītu bērnus drošākas tiešsaistes vides izveidošanā;
* izveidotu zināšanu bāzi par jaunajām tiešsaistes tehnoloģiju izmantošanas tendencēm un to sekām bērnu dzīvē, apvienojot Eiropas mērogā tehniskās, psiholoģiskās un socioloģiskās zināšanas.
Jaunajai programmai «Drošāks internets» paredzētos 55 miljonus eiro sadalīs šādi: 48%, lai padziļinātu sabiedrības izpratni, 34% cīņai pret nelikumīgu saturu un kaitējošu uzvedību tiešsaistē, 10% drošākas tiešsaistes vides veicināšanai un 8% zināšanu bāzes veidošanai.
Saskaņā ar jauno eirobarometra apsekojumu, kas tika veikts visās ES dalībvalstīs, 75% bērnu vecumā no 6 līdz 17 gadiem jau izmanto internetu – tā ir tendence, kas turpina augt. Puse no vecākiem, kas paši neizmanto internetu, ziņoja, ka viņu bērniem ir tiešsaistes pieeja.
Un visbeidzot, puse vecāku apgalvoja, ka viņi runājot ar saviem bērniem par to tiešsaistes darbībām. Turklāt viņi veicot piesardzības pasākumus, piemēram, neļaujot bērniem atklāt tiešsaistē personīgo informāciju (92%) vai sarunāties ar nepazīstamiem cilvēkiem (83%).
59% vecāku paziņoja, ka viņi izmanto atlasītas vai uzraudzītas programmatūras. Vecāki, kas neizmanto atlases sistēmas, izsakās, ka viņi uzticoties saviem bērniem (64%) vai nezinot, kā tām piekļūt vai tās izmantot (14%). Komisijas nesen publicētais SIP salīdzinošais pētījums par filtrēšanas sistēmām liecina, ka vispārējās sistēmas pēdējos trīs gados uzlabojušās un ir vieglāk instalējamas.