Pēdējo mēnešu laikā ir bijušas pozitīvas pazīmes, ka Eiropā notiek ekonomikas atveseļošanās. Pēc sarukuma līdz pat 2013. gada pirmajam ceturksnim otrajā ceturksnī Eiropas ekonomika sāka atkal pieaugt, un paredzams, ka reālais IKP atlikušā gada laikā turpinās palielināties.
Izaugsme ES 2013. gada otrajā pusē paredzama 0,5% apmērā salīdzinājumā ar to pašu periodu 2012. gadā. Ik gadu reālā IKP pieaugums šajā gadā tiek lēsts 0,0% apmērā ES un -0,4% eirozonā. Raugoties nākotnē, paredzams, ka ekonomikas izaugsme pakāpeniski pieaugs prognozes aplūkotajā laikposmā līdz 1,4% ES un 1,1% eirozonā 2014. gadā, 2015. gadā sasniedzot attiecīgi 1,9% un 1,7%.
Eiropā turpinās iekšēja un ārēja pielāgošanās, kam daudzos gadījumos pamatā ir pēdējo gadu laikā īstenotās ievērojamās strukturālās reformas un fiskālā konsolidācija. Tas ir uzlabojis nosacījumus, lai iekšzemes pieprasījums pakāpeniski kļūtu par galveno izaugsmes virzītājspēku Eiropā. Tomēr, ņemot vērā vājākas prognozes jaunietekmes ekonomikas valstīm, atgriešanās pie stabilas izaugsmes būs pakāpenisks process.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Olli Rēns, kura atbildībā ir ES ekonomiskās un monetārās lietas un eiro, sacīja: “Pazīmes arvien vairāk liecina, ka Eiropas ekonomika ir sasniegusi pagrieziena punktu. Eiropā veiktā fiskālā konsolidācija un strukturālās reformas ir radījušas pamatu ekonomikas atveseļošanai. Tomēr ir pāragri paziņot par uzvaru: bezdarba līmenis joprojām ir nepieņemami augsts. Tāpēc mums ir jāturpina strādāt, lai modernizētu Eiropas ekonomiku ilgtspējīgas izaugsmes un darba vietu radīšanas labā.”
Pakāpeniska atveseļošanās uzņem apgriezienus
Kopējā makroekonomikas nelīdzsvarotība samazinās, un paredzams, ka izaugsmes temps mēreni pieaugs. Tomēr notiekošā bilances korekcija dažās valstīs joprojām negatīvi ietekmē ieguldījumus un patēriņu. Lai gan finanšu tirgus situācija ir ievērojami uzlabojusies un procentu likmes neaizsargātām valstīm ir samazinājušās, tas vēl nav devis rezultātus reālajā ekonomikā, jo saglabājas finanšu tirgu sadrumstalotība un ir vērojamas ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm un starp dažādu lielumu uzņēmumiem.
Tādējādi pašreizējā prognoze atbilst iepriekšējo atveseļošanos iezīmēm pēc smagām finanšu krīzēm. Tā kā aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas vajadzības mazinās, paredzams, ka iekšzemes pieprasījums nostiprināsies lēnām, pateicoties tam, ka atjaunojas privātā patēriņa pieaugums un atsākas bruto pamatkapitāla veidošana, jo uzlabojas vispārējie finansēšanas nosacījumi un ekonomikas situācijas novērtējums. Ņemot vērā pēdējo gadu laikā panākto progresu, paredzams, ka fiskālās konsolidācijas temps palēnināsies prognozes aplūkotajā laikposmā. Paredzams, ka 2014. un 2015. gadā iekšzemes pieprasījums būs galvenais izaugsmes virzītājspēks, ņemot vērā vājākas prognozes attiecībā uz ES eksportu pasaulē.
Tā kā darba tirgus attīstība parasti atpaliek no IKP attīstības par pusgadu vai vairāk, paredzams, ka ekonomiskās aktivitātes atveseļošanās tikai pakāpeniski novedīs pie jaunu darbavietu radīšanas. Šogad bezdarba līmenis dažās valstīs ir saglabājies ļoti augsts, bet nodarbinātība turpināja samazināties. Tomēr pēdējo mēnešu laikā darba tirgus nosacījumi ir sākuši stabilizēties, un prognozes liecina par pieticīgu bezdarba līmeņa samazinājumu līdz 10,7% Eiropas Savienībā un 11,8% eirozonā līdz 2015. gadam, kaut gan starpvalstu atšķirības joprojām saglabāsies ļoti lielas.
Paredzams, ka prognozes aplūkotajā laikposmā patērētāju cenu inflācija saglabāsies neliela gan ES, gan eirozonā, līmenim tuvojoties 1½%.
Tekošā konta bilances neaizsargātajās dalībvalstīs pēdējos gados ir stipri un konsekventi uzlabojušās. Pēc pastāvīga cenu konkurētspējas pieauguma un eksporta nozares stiprināšanas paredzams, ka vairākas neaizsargātas dalībvalstis šogad reģistrēs tekošā konta pārpalikumus.
Agrīnu izšķirošu centienu vietā lēnāks konsolidācijas temps
Vispārējās valdības budžeta deficīta samazināšanās turpināsies. 2013. gadā tiek prognozēts, ka pamata fiskālais deficīts samazināsies līdz 3½% no IKP ES un 3% eirozonā, bet parāda attiecība pret IKP sasniegs gandrīz 90% ES un 96% eirozonā. Tiek prognozēts, ka 2013. gadā strukturālais budžeta deficīts, t.i., vispārējās valdības deficīts, kas koriģēts, lai ņemtu vērā cikliskos faktorus, vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, ievērojami samazināsies par vairāk nekā ½% no IKP abās jomās, pateicoties konsolidācijas pasākumiem, kas īstenoti vairākās dalībvalstīs. Saskaņā ar 2014. gada budžeta projektiem, kas bija pieejami pirms prognozes sagatavošanas beigu termiņa, paredzams, ka šis uzlabojums turpināsies 2014. gadā, bet lēnākā tempā. Daļēji tas ir skaidrojams ar to, ka dažas lielās dalībvalstis jau ir sasniegušas to attiecīgos vidēja termiņa mērķus attiecībā uz to strukturālo budžeta bilanci, kam būtu jāpalīdz panākt valsts parāda samazināšanos.
Līdzsvarotāki riski
Šīs prognozes pamatā ir pieņēmums par saskaņoto politikas pasākumu stingru īstenošanu ES un dalībvalstu līmenī, kas atbalstīs notiekošo un nepieciešamo pielāgošanās procesu un uzturēs uzlabojumus uzticības, kā arī finanšu nosacījumu jomā.
Politikas apņēmīgas īstenošanas dēļ ir zuduši šķietamie riski eiro integritātei, kas saistīti ar valsts parāda krīzi. Ir radušies vairāk augšupvērstu risku, kas saistīti ar iespēju, ka pēdējos gados īstenotās reformas varētu sniegt papildu pozitīvus rezultātus ātrāk nekā paredzēts. Tomēr, lai gan nenoteiktība ir mazinājusies, tā joprojām ir paaugstināta un joprojām draud kavēt izaugsmi. Saglabājas risks, ka politikas kavēšanās varētu palielināt nenoteiktību un no jauna saasināt finanšu spriedzi, un ir pieauguši ārējās vides negatīvie riski.
