Latvijas Dendrologu biedrības biedri balsojumā par 2013. gada koku ar pārliecinošu pārsvaru ievēlējuši parasto egli, kā īpaši izceļamas atzīmējot šīs sugas formas ar īpatnēji izlocītiem un mazzarotiem dzinumiem – tā sauktās čūskegles. Kā balsojumā uzsvēra vairāki šīs kandidatūras atbalstītāji – kad tad, ja ne čūskas gadā celt godā čūskegles.
Čūskegles nav kāda īpaša egļu suga, gluži otrādi dažādām egļu sugām dabā atrastas formas ar savdabīgu skraju zarojumu un parupjām skujām, kas nereti atgādina izlocījušos čūsku. Pazīstamākās no parastās egles šāda veida šķirnēm – ‘Virgata’ un ‘Viminalis’ var iegādāties ar Latvijas stādu audzētavās. Kolekcijās Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un LVM Kalsnavas arborētumā tiek uzturētas arī citas formas un šķirnes, šo institūciju vairākus gadus ilgas sadarbības rezultātā (Andrejs Svilāns, Jānis Zīliņš) ir ievāktas un pavairotas vairāk nekā 150 egļu un priežu mutantās formas, tostarp Latvijā savvaļā atrastas čūskegles. Vienu no iespaidīgākajām šobrīd zināmajām čūskeglēm Žīguru Katlešos atradusi pazīstamā mežkope Anna Āze.
No citu sugu „čūskeglēm” var pieminēt Engelmaņa egles šķirni ‘Snake’, Kanādas egles šķirni ‘Fort Ann’, Glēna egles šķirni ‘Kishi Snake’ kā arī vairākas citas. Starp jaunākajiem šāda veida atradumiem minama ārsta, politiķa un dendrologa Āra Audera atlasītā Sibīrijas egles šķirne ‘Snake Auders’.
