13. jūnijā 14 00 Tukuma bibliotēkā tiks atklāta Latvijas un Čehijas Republikas Nacionālās bibliotēkas izstāde «Latviešu – čehu literāro sakaru pieci gadsimti». Izstādes atklāšanā piedalīsies Čehijas Republikas vēstnieks Latvijā PhDr. Tomišs Pštross un vēstniecības darbinieki, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Tukuma pilsētas domes pārstāvji.
Pateicībā rakstniekiem, tulkotājiem, zinātniekiem
Izstādes «Latviešu – čehu literāro sakaru pieci gadsimti» ekspozīciju veido 19 tekstiliju planšetes un 186 grāmatas. Tajā pirmo reizi apkopoti materiāli par latviešu – čehu kultūras un literāro sakaru vēsturi. Izstādes autori akcentējuši ne vien slavenas vai mazāk zināmas personības abu tautu literatūrā, bet arī viņu darbu tulkotājus. Īpaši pieminams tulkotāja Vinifreda Krauča devums – 24 grāmatu tulkojumi un desmitiem publikāciju par Čehiju Latvijas presē. Izstāde ir arī kā pateicība Kārļa Universitātes profesoram Radegastam Parolekam – latviešu literatūras tulkotājam un popularizētājam. Viņa grāmata «Baltijas literatūras salīdzinošā apcere», kas iznāk 1978. gadā, rakstīta kā mācību līdzeklis čehu studentiem. Latviešu lasītājs ar šo grāmatu iepazīstas 1985. gadā.
Kopā ar prāģeriem un hernhūtiešiem
Latvijas un Čehijas savstarpējo attiecību pirmsākumi meklējami 17. gs. sākumā, kad Latvijas teritorijā no Prāgas ieceļo muzikanti, kurus sāk dēvēt par "prāģeriem". Vēlāk pēc nekatoliskās ticības muižniecības sakāves pie Baltā kalna 1620. gadā Čehijas teritoriju spiesti pamest desmitiem tūkstošu cilvēku. Par vienu no patvēruma vietām dažiem čehu trimdiniekiem kļūst luteriskā Livonija un Kurzemes hercogiste, bet līdz ar viņiem Vidzemē sāk izplatīties katoļu baznīcas reformatora Jana Husa idejas, un vēlāk, jau 18. gs., hernhūtiešu kustība. Līdz šim nepietiekami novērtētajai hernhūtiešu kustībai ir liela ietekme latviešu tautas ētisko vērtību nostiprināšanā, tā stāv arī pie latviešu rakstniecības šūpuļa. Hernhūtiešu sludinātāji rada, tulko un pārraksta dažādus tekstus, drīz vien tiem pievienojas arī latviešu brāļi un māsas. Tādējādi sāk veidoties latviešu rokrakstu literatūra.
Aizgūst himnu un šņāceņu apzīmējumu
19. gs. no hernhūtiešu kustības izaug pirmie latviešu literāti Jānis Ruģēns, Juris Neikens, Apsīšu Jēkabs, Reinis un Matīss Kaudzītes un citi. Hernhūtisms kļūst par vienu no latviešu nacionālās atmodas avotiem, turklāt latviskā atmoda ne reizi vien meklē palīdzību čehu pieredzē. Par to liecina himna «Nevis slinkojot un pūstot», kas ir dzejnieka Františeka Ladislava Čelakovska un Jura Alunāna kopdarbs, kā arī latviešu pareizrakstības diakritiskās zīmes, ko daļēji ietekmējusi čehu valoda. Latvijā interese par čehu tautas un kultūras likteņiem īpaši pieaug 19. gs. beigās un 20.gs. sākumā. Parādās vesela virkne čehu autoru tulkojumu, nodibinās kontakti starp čehu un latviešu kultūras darbiniekiem, literātiem, latviešu periodikā parādās informācija un raksti par izciliem notikumiem Čehijas sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
Populārākie – Rūdolfs Blaumanis un Jaroslavs Hašeks
Arī Čehijā dzīvi interesējas par latviešu literatūru. 1901. gadā klajā tiek laista Ādolfa Heiduka grāmata «Latviešu motīvi», kurā apkopotas vairāk nekā 100 tautasdziesmas. Par vienu no populārākajiem latviešu rakstniekiem Čehijā kļūst R. Blaumanis. 1910. gadā atsevišķā izdevumā iznāk R.Blaumaņa noveles. Vēlāk tiek pārtulkoti J. Poruka, A. Brigaderes, A. Saulieša, A. Upīša u.c. autoru darbi. Latviešu un čehu tautu kultūras sakaru nodibināšanu un stiprināšanu daudzējādi veicina Rainis. Viņš arī atbalsta čehu – latviešu kultūras biedrību darbību. Rainis nopietni studē čehu literatūru, viņam tuvi ir daudzi pazīstami rakstnieki, kā J. Neruda, J. Vhrlickis, P. Bezručs. Savukārt Raiņa darbu popularizētājs Čehijā ir Rūdolfs Tesnoglideks. 20. gadsimta 20. un 30. gadu Latvijā, lai iepazīstinātu latviešu lasītājus ar čehu literatūru lielu darbu veic tulkotāja Marta Grimma. Viņas atdzejojumi 1932. gadā iznāk grāmatā «Čehu lirika». Vēlāk viņa izdod arī čehu prozas izlasi «Čehu rakstnieku sejas».
1927. gadā Jānis Grots pārtulko šodien Latvijā vispopulārāko čehu autora darbu – J. Hašeka grāmatu «Drošsirdīgā kareivja Šveika piedzīvojumi», kas vēlākos gados iznāk vairākkārt, arī Annas Baugas tulkojumā. Padomju gados Latvijā tulko un izdod diezgan daudz čehu autoru grāmatu Laimdotas Rūmnieces, Veltas Grabes, Ainas Rudzrogas un Jāņa Krastiņa tulkojumā. Kā ļoti ražīgs tulkotājs un čehu literatūras popularizētājs Latvijā šajos gados savu darbu uzsāk Vinifreds Kraučis. Ar viņa gādību latviešu lasītājs iepazīst tādus autorus kā F. Kožīku, Z. Pluhāržu, O. Koseku, P.Otu, P. Frībortu, B. Hrabalu, arī trešā populārākā čehu rakstnieka Latvijā aiz J. Hašeka un J. Čapeka Milana Kundera grāmatas.
***
Izstādē izmantoti materiāli ne tikai no abu valstu bibliotēkām, bet arī Čehijas Nacionālā muzeja un Rakstniecības muzeja Prāgas Kārļa Universitātes pasniedzēja Pāvela Štolla un Ivana Malija privātajiem arhīviem.