Lai arī aktīvās atpūtas sezona ūdens tilpņu apkārtnē tuvojas noslēgumam, pastaigu un pārgājienu sezona joprojām turpinās. Daba sāk iekrāsoties sārti raibos toņos un gaiss atdziest pēc vasaras tveices, tāpēc ir laiks doties dabā baudīt rudens ainavas.
- Sietiņiezis pie Gaujas
Sietiņiezis ir viens no augstākajiem baltā smilšakmens atsegumiem Latvijā. Tas atrodas Gaujas labajā krastā starp Valmieru un Jāņmuižu, ietilpst Gaujas Nacionālajā parkā, un tā augstums ir 15 m, bet garums aptuveni 500 m. No Sietiņieža takas paveras gleznains skats uz Gaujas senleju un apkārt esošajiem priežu mežiem. Speciāli izveidotā taka ar atpūtas vietām ir aptuveni 1,4 km gara.
- Slūnu iezis un Melnais iezis pie Braslas
Slūnu iezis ir lielākais un, iespējams, iespaidīgākais Braslas upes iezis. Tā garums ir 180 m, taču augstums sasniedz pat 30 m atzīmi, un tas atrodas Braslas labajā krastā. Slūnu iezis izceļas ar savu izteikti sarkano krāsu un stāvo, vertikālo nogāzi. Turpretī Melno iezi dēvē par Braslas upes gleznaināko iezi. Tā augstums ir 12 m un garums 180 m. Šī ieža vidusdaļā atrodas divas alas. Melnais iezis savu nosaukumu ieguvis pateicoties melnās cistokolejas ķērpim, kas aug uz ieža virsmas.
- Ventas rumba
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā. Tās platums ir 249 m un augstums sasniedz 2 m. Ventas rumba ir viens no populārākajiem apskates objektiem Kuldīgā, ko iecienījuši gan Latvijas iedzīvotāji, gan arī ārzemju tūristi. Īpaša parādība ir Kuldīgas lidojošās zivis, kad katru gadu rudenī un pavasarī nārstojošās zivi cenšas pret straumi pievarēt Ventas rumbu, lecot tai pāri un radot ļoti interesantu skatu.
- Abavas rumba
Abavas rumba ir otrs platākais ūdenskritums Latvijā aiz Ventas rumbas. Tās platums ir 35 m, bet augstums 1 m. Abavas upe ir 7. garākā upe Latvijā, apsteidzot pat Aivieksti un Lielupi. Senos laikos Abava tika uzskatīta par svēto upi, tādēļ tajā notika bērnu kristīšana. Mūsdienās Abavas upe ir īpaši iecienīta laivotāju un makšķernieku vidū.
- Dabas parks “Daugavas loki”
Daugavas loku dabas parks atrodas Daugavas ielejas posmā starp Krāslavu un Naujeni. Tas izveidots ar mērķi saglabāt savdabīgo un unikālo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, kultūrvēsturiskos pieminekļus, kā arī augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību. Dabas parka teritorijā atrodas astoņi gleznaini un krāšņi Daugavas loki, kas tiek uzskatīti par senākajiem Daugavas ielejas veidojumiem Latvijā. Daļu no tiem iespējams apskatīt no Priedaines skatu torņa. Dabas parks “Daugavas loki” 2011. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
- Daudas ūdenskritums
Daudas upes ūdenskritums atrodas Siguldas apkārtnē, un tas tiek uzskatīts par vienu no gleznainākajiem un skaistākajiem ūdenskritumiem Vidzemē un arī Latvijā. Skatoties pēc augstuma, tas ir trešais lielākais ūdenskritums Latvijā. Tā augstums sasniedz 2,4 m, bet platums 2,5 m. Lielākā daļa Daudas upes teritorijas iekļauta Gaujas Nacionālajā parka sastāvā.
- Īvandes ūdenskritumi
Īvandes ūdenskritumā ietilpst divas rumbas – Īvandes un Valdātu rumba. Īvandes upe ir Abavas pieteka, kas atrodas Rendā. Ūdenskritumi uz Īvandes izvietojušies 200 m attālumu viens no otra, veidojot vienu no unikālākajiem apskates objektiem Latvijā. Īvandes rumba ir aptuveni 2 m augsta un 10 m plata, bet Valdātu rumba 1,5 m augsta un aptuveni 5 m plata.
- Tilts uz nekurieni pāri Abavai
Šis unikālais, nepabeigtais tilts pāri Abavas upei atrodas pie Sātu ciema Tukuma novadā, netālu no Tukuma-Kabiles ceļa. Tilta nepabeigtās konstrukcijas dēļ tas tautā iesaukts par “Tiltu uz nekurieni”. Tilts uzbūvēts 20. gadsimta 30. gadu beigās kā daļa no tobrīd plānotās Tukuma-Kuldīgas šaursliežu dzelzceļa izbūves. Tomēr darbi tika pārtraukti Otrā pasaules kara dēļ. Tilts 2008. gadā iekļauts Eiropas kultūras mantojuma “Neparastais kultūras mantojums” sarakstā.
- Kokneses viduslaiku pilsdrupas pie Daugavas
Kokneses viduslaiku pilsdrupas atrodas Kokneses parkā, tās no vienas puses apskalo Daugava, no otras – Pērses upe. Mūsdienās pilsdrupas kalpo kā apliecinājums kādreizējai Kokneses pilij, kas bija viena no nozīmīgākajām un lielākajām viduslaiku pilīm Latvijā. Kokneses pilsdrupas ir vienas no vizuāli krāšņākajām viduslaiku liecībām Latvijas teritorijā. Šobrīd tajās notiek dažāda veida kultūras pasākumi, koncerti, kāzu ceremonijas viduslaiku un senlatviešu tradīcijās, kā arī monētu kalšana, cirvju mešana, ekskursijas gida pavadībā, izbraucieni ar kuģīti un citas izklaidējošas un izglītojošas aktivitātes.
- Paradīzes kalns Gaujas senlejā pie Vējupītes
Paradīzes kalns atrodas Siguldā un ir viena no Latvijas gleznainākajām vietām, no kuras paveras skats uz Turaidas pili un ainavisko Gaujas senleju. Šī bijusi V.Purvīša, J.Rozentāla, J.Federa un citu gleznotāju iecienīta vieta, tādēļ kalnam piedēvēts otrs nosaukums – Gleznotājkalns. Blakus kalnam atrodama Vējupītes grava, kurā ierīkota specializēta pārgājienu taka aptuveni 10 km garumā.
Par projektu
Dabīgā minerālūdens zīmols Mangaļi ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu šogad ir uzsākuši ilgtermiņa projektu “Par tīrām upēm!”, kurā rūpēsies par Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanu. Projekta sākumā tiks iegūta informācija par dabīgi vai mākslīgi izveidotiem aizsprostiem Latvijas upēs, kā arī tiks veikts vides pētījums ar Pasaules Dabas Fonda ekspertu iesaisti, lai izvērtētu šo aizsprostu ietekmi uz dabu. Latvijas upju ekosistēmas uzlabošana plānota vairāku gadu garumā, taču jau šogad uzsākta upju izpēte un sabiedrības izglītošana.
Par minerālūdens zīmolu Mangaļi
Dabīgais minerālūdens Mangaļi ir pazīstams jau kopš 1994. gada, kad tika uzsākta tā ražošana. Tas ir pirmais Latvijā ražotais reģistrētais dabīgais minerālūdens. Minerālūdens Mangaļi iegūts no sertificētas 213 m dziļas pazemes ūdens atradnes. Šādā dziļumā nogulumieži ir pasargāti no jebkāda piesārņojuma, kas ļauj iegūt dabiski tīru, dzīvu un minerālsāļiem bagātīgu ūdeni. Dabīgais minerālūdens Mangaļi ir SIA „Cido Grupa” produktu zīmols.
Vairāk par projektu: www.partiramupem.lv
Iespēja uzzināt jaunāko: https://www.facebook.com/MineraludensMangali/
