Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (28%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka viņiem vai viņu ģimenei ir parāds par dzīvokļa īri vai citiem komunālajiem pakalpojumiem (gāze, elektrība, apkure u.c.). Šādu atbildi biežāk snieguši nepilsoņi, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem ģimenes un personīgajiem mēneša ienākumiem. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, maija beigās veiktais pētījums.
Tomēr lielākajai daļai (71%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav parādu par dzīvokļa īri vai citiem komunālajiem pakalpojumiem. Par saņemtajiem pakalpojumiem biežāk spēj norēķināties iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem ģimenes un personīgajiem mēneša ienākumiem.
1% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par šo jautājumu.
Starp tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuriem ir parāds par dzīvokļa īri vai citiem komunālajiem pakalpojumiem (gāze, elektrība, apkure u.c.), vairāk nekā ceturtā daļa (28%) parāda apjoms ir līdz 100 latiem, 41% – parāda apjoms ir robežās no 100 līdz 499 latiem, 16% – parāda apmērs ir virs 500 latiem. Savukārt 5% nav skaidras atbildes uz jautājumu par parāda apjomu.
Par aptauju
Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no 2013.gada 28. līdz 30. maijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 850 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
