Ir daudzas pavasara pazīmes. Gājputnu klaigas, sniegpulkstenīšu, tikai sirdij dzirdamie zvaniņi, pirmie pavasara strautiņi, pūpolvēderiņu gozēšanās saulītē.
Bet Somijas pilsētā Haminā ir savādāk. Tā atrodas Somijas pašos dienvidos pie jūras, vistuvāk Latvijai. Tāpēc visa Somija seko tieši Haminas pavasara zīmēm, – tā uzskata mans mazdēls. Vēl lielajos salos, kad gandrīz nekas neliecina par pavasari, sākas rosība koku zaros. To vēsta sniega mātes padoto rosīšanās gan kokos, gan uz zemes. Mazdēls šogad viņus nosaucis par sniega trollīšiem.
Ieskatoties zaros arī es tos sāku redzēt. Tur lēkā ziemas karalienes cauniņas, pūķīši, jeb dinozauriņi. Lēnām peld sniega raja ar skuju asti. Gadās, ka ieraugi kāda trollīša atstāto cepurīti un svārciņus. Spēlējoties mazie nerātneļi pārvēršas par Kā – lielo čūsku no Maugļa pasakas. Tur laiski zaros atpūšas ledus jūras zirdziņi. Mazdēls parādīja arī trollīšu pazemes dūmvadiņu. Tas apkārt bija izsvaidījis aukstuma tvaiku radītās zvaigznītes. Nu gluži, kā mazs pasaku vulkāns.
Visvairāk man patika Sniega karalienes vēstneši. Divi dimanta bruņurupuči. Ziņnešu augstais amats apzīmēts ar briljanta kruzuļiem, kas noklāj visas viņu bruņas. Ziemeļu pavēlniecei nepatīk ziņas par pavasara māsas ierašanos. Tāpēc par to viņai ziņo tieši rupuču dzimtas augstmaņi. Tikai šis trollīšu klans māk pieņemt dižciltīgo, gudro un cēlo dzīvnieku paradumus un līdzību.
Bet lai kā nesteidzas ziņneši, tiem beidzot ir jāatnes ziņa karalienei. Un tad, kādu rītu pamodušies Haminas iedzīvotāji vairs neredz ziemas trollīšus kokos. Tas arī ir pirmais signāls, ka pavasaris ir tuvu.
Hamina, Somija, 16.03. 2011.g.