Supermēness no Haminas pilsētas

Visa pasaule 19. martā sekoja līdzi lielajam gada notikumam – supermēnesim. Arī mani tas interesēja gan kā fotogrāfu, gan kā jūsu padevīgo kalpu. Būšu godīgs, un uzreiz pateikšu, ka jūs redzēsiet fotogrāfijas, kas uzņemtas 18. un 20. martā. 19. martā Somijas pilsētas Haminas debesis klāja bieza mākoņu kārta.

Zinātnieki uzskata, ka mūsu pavadonis, kas veido dubultplanētu sistēmu ir vienādā vecumā ar zemi. Vismaz spriežot pēc tā, ka uz Mēness ir apdzisuši vulkāni, var apgalvot, ka savu pavadoni zeme ir dabūjusi savā orbītā, kā ļoti karstu kartupeli.

Mēness radītie paisumi un bēgumi ir radījuši veselu ekosistēmu ķēdi. Šie okeānu un jūru atviļņi ir palīdzējuši izdzīvot mūsu tālajiem senčiem. Vajadzēja tikai paspēt savākt atsegtajos krastos noliktās dabas veltes. Paisums un bēgums tiek izmantots arī elektroenerģijas ražošanai.

Mēness, spriežot pēc meteorītu atstātajām rētām ir pasargājis zemi no daudziem bīstamiem uzbrukumiem. Ieskatoties Mēnes fotogrāfijās mēs kreisajā pusē redzam spilgtu punktu, ko sauc par Kopernika krāteri. Varam tikai iedomāties, tā izmērus, ja to var saredzet no 354 000 kilometru attāluma, kad Mēness ir vistuvāk zemei, jeb perigejā. Nemaz nerunājot par Tiho krāteri, kas atrodas Mēness “dienvidpola“ rajonā un ir redzams pat no 410 000 kilometru attāluma, jeb apogeja. Ielejas, kas atrodas zemāk un tāpēc ir tumšas, sauc par jūrām. Kreisajā pusē lielo aizēnojumu sauc par Vētru okeanu. Augtāk par to kreisajā pusē ir Lietus jūra. Blakus tai nedaudz apakša ir Skaidrības jūra, tad lielākā ieplaka, ko sauc par Miera jūru. Pašā apakšā šai ķēdītei ir Pārpilnības jūra. Labā augšējā stūrī ir ieplaka, ko sauc par Krīžu jūru.

Mēness, spriežot pēc Zemes ģeoloģijas, ir arī cilvēces rezerves noliktava. Uz tā ir dimanti, zelts, dzelzs un citu metālu rūdas. Pavisam nesen NASA nofotogrāfēja Menesi no neredzamās puses. Izbrīnu radīja fakts, ka tumšajā puse nav vulkānu krāteru. Ir tikai meteorītu pēdas. Acīm redzot magma koncentrējās Zemes pievilkšanas spēka pusē.

Uz Mēness būs visa Mendeļējeva periodiskā tabula. Nebūs tikai kūdras, akmeņogļu un naftas produktu. Jo uz Mēness nekad nav bijusi atmosfēras, kas sargā Zemi un visu dzīvo. Mūsu planētas lielo kataklizmu laikā, tika aprakti milzīgie tropiskie mūža meži, kas mums pašlaik ir devuši akmeņogles. Tas pats spēks ir apracis neaprakstāmu daudzumu biomasas, kas veido fosilo kurināmo – naftu un gāzi.

Mēness ir četras reizes mazāks par Zemi un viņa diametrs ir tikai 3475 kilometri. Tas ir par mazu, lai noturētu atmosfēru. Atmosfēru, kas satur skābekli un ozonu, kas sargā mūs no navējošā saules starojuma. Tieši tāpēc jau tūkstošiem un pat miljoniem gadu visu kontinentu mīlnieki var divatā skatīties uz noslēpumaino sudraba apli debesīs. Dzejnieki – apdziedāt šo gaismas devēju tumsā. Bet mēs varam justies daudz, daudz drošāk mūsu Meness aizsardzībā.

Hamina, 25.03.2011.g.

Ar cieņu Leons Stiprais