Kas ir primārais – drošība vai sods? Šāds jautājums rodas, iepazīstoties ar Ceļu policijas priekšnieka Edmunda Zivtiņa neseno rīkojumu – policisti, uz krūmiem! Izskatās, ka kārtējo reizi mūsu valstī ceļu satiksmes drošība ir ieslīdējusi sodīšanas sistēmas veicināšanas ēnā. Atkal varam piedzīvot traģikomiskus brīžus ar policistiem, kuri traucas ārā no krūmiem kā balerīnas, bet kopējo ceļu satiksmes drošību tas ietekmē tikai un vienīgi ar mīnusa zīmi!
Skumīgākais ir tas, ka arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece sazvērnieciski klusē un vienoti ar pārējiem valdošajiem politiķiem akceptē šo rīkojumu. Kas šādā situācijā notiek, mēs labi zinām – apturēti tiek vienīgi tie braucēji, kuri ievērojami pārsniedz braukšanas ātrumu, lai būtu iemesls uzlikt augstas soda naudas, bet pārējie uz ceļiem var izrādīties, kā nu māk. Diemžēl tas satiksmes drošību nevairo nekādā mērā! Atšķirīga situācija būtu, ja policisti ikdienā atklāti dežurētu bīstamākajos ceļu posmos. Zinot autovadītāju savstarpējās sazināšanās kultūru, attiecīgajā ceļa posmā vidējais braukšanas ātrums krītas līdz likumā pieļaujamajam, vienlaicīgi būtiski uzlabojot ceļu satiksmes drošību.
Šajā darbā var būtiski palīdzēt arī jaunākās tehnoloģijas – ātruma kontroles radari, – kas pat mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Polijā tiek uzstādītas atklāti kopā ar attiecīgām brīdinājuma zīmēm visbīstamākajos ceļa posmos. Parasti pie gājēju pārejām uz šosejām, lai tik tiešām nodrošinātu satiksmes drošību uz valsts autoceļiem. Savukārt mūsu pašu zemītē tiek izvietotas vien dažas informatīvas zīmes, ka ātruma kontroles radars var būt paslēpts kaut kur netālu. Nav jābūt profesoram, lai saprastu, ka satiksmes drošības vietā kārtējo reizi tiek veidota naudas pelnīšanas mašīna valsts budžetam, kurā paredzētas pavisam konkrētas summas, kas jāiekasē ceļu policijai.
Līdz ar to izpaliek izbrīns, kādēļ bariņš «likuma sargu» faktiski kļūst par naudas vergiem, vietā un nevietā mēģinot saskatīt pārkāpumu. Līdzīga situācija veidojas ar ātruma kontroles radariem, ko paredzēts apsaimniekot ar privātu uzņēmumu starpniecību, kam atšķirībā no valsts iestādes ir nevis jānodrošina to netraucēta darbība, bet gan vēl solīdi jānopelna.
Tā vietā, lai skaļi un publiski paziņotu par valsts ačgārno politiku, ierēdnis Zivtiņš uzticīgi gatavs izpildīt uzdoto un ieplānoto soda naudu apjomu iekasēt jebkurām metodēm. Arī pavēlot policistiem pulcēties krūmos! Tik spēcīga ir vēlme saglabāt ieņemamo amatu un saņemt uzslavas no priekšniecības. Risinājums šajā gadījumā ir acīmredzams. Ātruma kontroles radari uzstādāmi tikai un vienīgi noteiktos ceļu posmos satiksmes drošības veicināšanai, turklāt kopā ar attiecīgām brīdinošām ceļa zīmēm. Ceļu policijai jāveicina satiksmes drošība, nevis jāveido bizness valsts budžeta papildināšanai.
Ivars Jakovels
politikas zinātnes maģistrs
politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs”
sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”
Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks