Blogi

Brīvprātīgais darbs rietumvalstīs ir vērtība un iesakņojusies tradīcija, kamēr Latvijā brīvprātīgā darba kustība ir ne visai sena parādība, kas aizsākusies pirms vairākiem gadiem un maz pamazām attīstās, galvenokārt, balstoties uz sabiedrisko organizāciju iniciatīvām. Pagājušajā gadā, kad 2011. gadu Eiropā pasludināja par brīvprātīgā darba gadu, sabiedrībā ir aktualizējušies jautājumi – kas ir brīvprātīgais darbs un kādas ir iespējas, ieguvumi un izaicinājumi piedaloties brīvprātīgajā darbā?

Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novada biedrības aicina iedzīvotājus un citus interesentus uz “Tukuma NVO Apvienības” biedru organizāciju Atvērto Durvju Dienu šī gada 24.aprīlī, no plkst. 12:00 – 16:00, Tukuma NVO Apvienības mājā Talsu ielā 20, Tukumā.

Atvērto Durvju Dienā apmeklētāji varēs degustēt  kulinārijas un konditorejas izstrādājumus, zāļu tējas, aplūkot rokdarbus – adījumus un tamborējumus, iegūt praktiskus padomus adīšanai ar adāmmašīnu, piedalīties “Pavasara sveiciena” gatavošanā, tikties ar pavasara zaļo asniņu, izmēģināt velo trenažieri, galvas un pēdu masāžas aparātu asinsrites uzlabošanai un uzzināt par iespējām iesaistīties un līdzdarboties biedrību rīkotajās aktivitātēs un piedalīties daudzās citās biedrību vadītajās nodarbībās.

Kāds naudas iekasēšanas kantoris atgādinājis tautai, ka jau 1993. gadā pieņemts likums par radio mūzikas nodokli sabiedriskajā transportā. Beidzot naudas iekasēšanas kantoris nolēmis, ka vairs netēlos labdarīgu filantropu un turpmāk iekasēs šo nodokli par radio mūzikas klausīšanos starppilsētu autobusos, pilsētas autobusos, maršruta taksometros, parastajos taksometros, birojos, zobārstu kabinetos, frizētavās un sazin kur vēl. Publiski izskanējušie tarifi neizskatās pārāk lieli (taksometram – 70 santīmi mēnesī, starppilsētu autobusam – 1,70 lati mēnesī, tātad gadā attiecīgi 8,40 lati un 20,40 lati; zobārsta kabinetam tie varētu būt kādi 5 lati mēnesī vai 60 lati gadā). Taču – runa ir par principu, proti, kāpēc vispār par to jāmaksā autotransporta uzņēmumam vai zobārstam, frizierim un citiem (finālā – klientam)?

Nav nekāds noslēpums, ka smagu priekšmetu pārvietošana var radīt risku cilvēka veselībai un drošībai, un tikpat būtiski kā jebkurā sadzīviskā situācijā tas ir arī darba vietā. Nodarbinātie, kuri norīkoti veikt fiziski smagu darbu, ne vienmēr apzinās, cik lielu smagumu drīkst celt un kā to pareizi darīt, lai netraumētu sevi, izraisot muguras vai cita veida traumas, kas ļoti bieži pārtop nopietnās arodslimībās. 

 Šodien “Lauku Avīzē ” izlasīju sekojošo tekstu, un tas lika vēlreiz aizdomāties par to, cik

Neskatoties uz Latvijas tautas vispārēju ieslīgšanu nabadzībā, kopš ekonomiskās krīzes sākuma, Latvijā valdošie politiķi un viņu oficiāli pārstāvji ne reizi vien norādījuši uz valsts veiksmīgi izvēlēto stratēģiju ekonomisko grūtību pārvarēšanai, ko bez maz vai apbrīno ikviena Eiropas valsts un to redzamākie finanšu eksperti. Diemžēl to nemanām ne vien mēs – vietējie reņģēdāji, – bet izskatās, ka arī tā izdaudzinātie starptautiskie finanšu eksperti.

Somijas pilsētā Hamina katru otro gadu notiek starptautiskais militāro orķestru festivāls.

Šogad tas notiks no 29. jūlija līdz 5. augustam. 

Tieši divdesmit gadus atpakaļ 31. janvārī tiek izdota pavēle par Armijas Štāba bataljona izveidošanu. Top pirmā un vienīgā vēsturiski atjaunotā Latvijas armijas militārā vienība.

Gribu atgādināt dažas pamatlietas, kas skar mūsu apņēmību nosargāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā un mūsu oponentu vēlmi izkaulēt kādas “īpašas” tiesības viņu “dzimtajai valodai”, līdz pat otras valsts valodas statusam. Šo referendumu mums uzspieda!

Kādos gadījumos vadītājs darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā var izveidot un uzturēt ar uzņēmuma iekšējiem resursiem, deleģējot šīs funkcijas savam darbiniekam, bet kad pieaicināt kvalificētu speciālistu “no malas”? Tas ir jautājums, kas bieži tiek uzdots gan bezmaksas konsultācijās, kuras Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) konsultāciju centrā sniedzam uzņēmējiem, gan arī ikdienas sarunās ar darba devējiem. 

Kopā ar savu draugu pensionētu mediķi ,atcerējāmies pēkšņos nāves iemeslus,kas izskanējuši presē. Sev par pārsteigumu secinājām, ka lielākā daļa no tiem ir notikuši pirmdienās. Arī Nila Ušakova gadījums,kas gan beidzās laimīgi.

Jau 1999. gadā rakstnieks Alberts Bels iestājās par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu Latvijā. Toreiz viņu nesadzirdēja…