Pirms apmēram viena gada Latvijas iedzīvotājiem kļuva pieejami līdzekļi no Eiropas Savienības daudzdzīvokļu ēku siltināšanai. Programma ir unikāla ar to, ka ieguvējs no tās var būt katrs daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs personīgi – gan samazinot siltuma rēķinus, gan uzlabojot savu mājokli.
Nupat kā atzīmējām 20 gadus, kopš Augstākā padome pieņēma Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju. Ir izaugusi vesela paaudze, kopš slavenā saukļa «Kaut pastalās, bet brīvā Latvijā!» skandēšanas. Kā izmantots šis laiks un ko esam sasnieguši?
Laiks, kad silda saule un acis priecē no pelēkā ziemas miega atmodušies koki un ziedi, vienmēr ir cilvēkus izvilinājušas no saviem betona pilsētas džungļiem. Katrs, kuram ir tāda iespēja un vēlme, dodas pie dabas, lai veldzētos no pilsētas steigas, auto izplūdes gāzēm un rastu mieru dabas romantikā. Pļavās sasēdušas ne tikai pienenes, bet arī ģimenes, draugu kompānijas, romantiski pārīši.
Atpūta pie dabas parasti prasa ne tikai labu un siltu laiku, jauku vietu piknikam, bet arī dažādus palīglīdzekļus šīs jaukās atpūtas nodrošināšanai. Lai steigā neaizmirstos kas svarīgs neaizmirstos, palīdzēsim ar saviem ieteikumiem veiksmīga piknika īstenošanā!
Bieži tiek runāts, ka neskatoties uz to kādas partijas ir vai būs Latvijā pie varas, tieši uzņēmēji būs galvenais, spēks, kas spēs panākt Latvijas valsts ekonomisko atkopšanos un augšupeju. Es tam lielā mērā varu piekrist, jo uzskatu, ka tieši uzņēmēji būs tie, kas radīs jaunas darba vietas. Valstij ir jārada uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, netraucējot uzņēmējiem darboties.
Sestdien, 24.aprīlī, Rīgā, Kongresu namā tika aizvadīts sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» kongress. Kongresā tika uzsvērts – mums ir plāns, kā izvest valsti no sabrukuma. Iztiekot bez lieka patosa, samākslotības un populistiskiem solījumiem, visi no tribīnes runājušie politiķi ne vien asi norādīja uz valdošās koalīcijas īstenotās politikas trūkumiem, bet arī izteica virkni priekšlikumu situācijas uzlabošanai, stingri paužot apņēmību savas ieceres realizēt pēc uzvaras 10.Saeimas vēlēšanās.
Aizvadītās pirmdienas, 19.aprīļa “Neatkarīgajās Tukuma ziņās” lasīju žurnālistes Rūtas Fjodorovas rakstu “Strādājot un zāģējot, lūgsim padomu speciālistam”. Varu tikai piekrist Fjodorovas kundzes sacītajam, ka, jebkuru darbu darot pirmo reizi, vispirms labāk pajautāt padomu speciālistiem. Lielā Talka varētu būt notikums, uz ko šo ieteikumu var attiecināt jau šonedēļ.
Jelgavas novada Zaļenieku zemnieku saimniecībā "Mežacīruļi" pagājušās nedēļas nogalē atklāja otru biogāzes ražotni Latvijā, ar jaudu viens megavats. Biogāzes iegūšanai tiks izmantoti kūtsmēsli un dažādi lauksaimnieciskajā ražošanā radušies pārpalikumi – kukurūzas salmi, zāles atgriezumi un citi.
AIRSOFT SPĒLE Tukumā 10.
aprīlī
Beidzot tas ir noticis. Vismaz “uz papīra”, kā saka, astronomiskais pavasaris ir iestājies un arī dabā sniegs piekopj strauju atkāpšanās taktiku. Pavasaris jau tradicionāli nāk ar jaunām problēmām – netīrumiem, kas ziemoja zem biezās sniega segas. Ja ziemas sniegotajā periodā problēmas bija tīri fiziskas – grūti braukt, grūti iet, tad pavasarī problēmas ir estētiskas dabas. Kur vien paveries – papīra gabali, pet pudeles, čipsu paku drazas un izsmēķu gali. Arī sētnieki un pilsētas komunālie dienesti ir noguruši no garās ziemas un cīņas ar sniegu, bet tagad atkal nāk klāt jauni izaicinājumi.
Šķiet, ka sniegs nu visiem ir pieriebies līdz mielēm. Snieg ar intensitāti “vismaz reiz nedēļā un pamatīgi”. Pie mums veikalā atkal izbeigušās sniega lāpstas, bet ārzemju ražotāji nespēj tās saražot, jo sniegs šoziem valda it visur Eiropā un šī ir tikpat pieprasīta prece kā bērnu ragaviņas un distanču slēpes.
Nupat publiski kļuvis zināms, ka nacionālā aviokompānija “Airbaltic” atteikusies no plāniem sākot ar vasaru nodrošināt tiešos lidojumus starp Rīgu un Irānas galvaspilsētu – Teherānu. Interesantākais, ka par šādu lēmumu “Airbaltic” izšķīrusies nevis finansiālu apsvērumu vadīta, bet gan Latvijas valdības spiediena rezultātā. Līdz ar to joprojām saglabāsies šķēršļi tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas apceļot seno Persiju vai attīstīt uzņēmējdarbības saites ar šo Tuvo Austrumu valsti. Latvijas valdības pārstāvji atsaucas uz cilvēktiesībām un stratēģiskā partnera – Amerikas Savienoto Valstu – starptautiskajām interesēm.
Nesen piedalījos kādā sarunā. Tā notika ciemojoties pie attāliem radiem, kur viens no radiniekiem bija ticis pie jauna darba gaļas pārstrādes kombinātā un, šokā par redzēto, tagad dalījās savos vērojumos. Piemēram, cik daudz reālas gaļas ir, vai pareizāk sakot – nav, cīsiņos vai pelmeņos. No kā sastāv žāvētās desas un citi tā saucamie gaļas izstrādājumi? Noklausoties stāstīto, neviļus roka stiepjas paņemt un pārlasīt produktu sastāvu vai ikvienā pārtikas produktā, ko pērkam veikalā un tad ņemt talkā ķīmijas mācību grāmatu, kurā izskaidroti visi uz iepakojumiem redzamie E un to izpētītā vai neizpētītā ietekme uz cilvēka veselību.
