Kas ir primārais – drošība vai sods? Šāds jautājums rodas, iepazīstoties ar Ceļu policijas priekšnieka Edmunda Zivtiņa neseno rīkojumu – policisti, uz krūmiem! Izskatās, ka kārtējo reizi mūsu valstī ceļu satiksmes drošība ir ieslīdējusi sodīšanas sistēmas veicināšanas ēnā. Atkal varam piedzīvot traģikomiskus brīžus ar policistiem, kuri traucas ārā no krūmiem kā balerīnas, bet kopējo ceļu satiksmes drošību tas ietekmē tikai un vienīgi ar mīnusa zīmi!
Ziniet, runā, ka vardi varot izvārīt, ja to ieliek katlā ar aukstu ūdeni un tad pamazām ūdeni silda līdz vārīšanās temperatūrai. Varde pamazām adaptējas, kamēr izvārās. Karstā ūdenī iemesta tā sasprindzinoties un izlecot ārā. Mēģinājis neesmu, bet, ņemot vērā, ka uz šīs pasaules pamatprincipi darbojas kā lielās, tā mazās lietās, esmu drošs, ka tā ir.
Nesen publiskajā telpā parādījās Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidenta Edgara Bērziņa viedoklis – ja students sācis izglītoties par valsts naudu, bet studijas pametis pusceļā, viņam jāsaņem kāds sods par valsts naudas nelietderīgu tērēšanu. Šo diskusiju vajadzētu turpināt un spriest ne vien par studiju pamešanu pusceļā, bet arī par zināmām garantijām, ka par valsts (lasi: nodokļu maksātāju) līdzekļiem studējošajiem studentiem, iegūstot diplomu, vajadzētu atbilst augstiem zināšanu un prasmju kvalitātes standartiem.
Par krīzes cēloņiem pasaulē un Latvijā ir uzrakstīts neskaitāms daudzums mazāk vai vairāk nopietnu autoru rakstu.
Latvijā tuvojas kārtējās vēlēšanas, un kārtējo reizi tiek aktualizēts tā dēvētais Krievijas jautājums. Labējie politiķi sacenšas par to, kurš spēs izrādīt noraidošāku un skeptiskāku attieksmi pret Latvijas Austrumu kaimiņu un vienlaikus arī vienu no lielākajām pasaules valstīm. Bet kas mums, Latvijas iedzīvotājiem, no tā?
Pēdējā gada laikā ne reizi vien nākas uzklausīt pie varas esošo labējo politiķu tīkojumus samazināt valsts vecuma pensijas un bērnu kopšanas pabalstus – māmiņu algas. Valdības ministriem pamatojums vienkāršs – jaunās māmiņas un pensionāri šai valstij izmaksā pārāk dārgi un nav tā vērti, lai izrādītu rūpes. Aklie ciniķi neredz dažas patiesības – pensijas un māmiņu algas silda nacionālo ekonomiku!
Pēc garajiem ziemas un vēsā pavasara mēnešiem, svaigs gaiss un saules stari ir tas, pēc kā visi esam ļoooooti noilgojušies.
Vasara ir bērnu mīļākais gadalaiks, kad var ļauties rotaļām un baudīt visus vasaras labumus. Svaigs gaiss un saules stari ir vitamīni, kas palīdz bērniem augt stipriem un veseliem. Rotaļāšanās ir bērna pasaules izziņas veids, kas attīsta bērna spējas un iemaņas. Tātad apvienojot šīs abas lietas – svaigu gaisu un rotaļas – kopā sanāk bērnu laukums!
Tie, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, samierinās ar sabiedriskajiem bērnu laukumiem. Savukārt, ja ir privātmāja, tad saviem bērniem rotaļu laukumu iespējams uzstādīt mājas pagalmā. Un tas nebūt nav sarežģīti!
Sestdien ar komunistiskajai partijai apskaužamu delegātu vienprātību (300 delegāti no 300) pirms starta 10. Saeimas vēlēšanās notikusi Latvijas nacionālistiski orientēto politisko spēku apvienošanās. Spriežot pēc mediju atsauksmēm, nacionālistu sapulce notikusi tradicionālā garā – visās nelaimēs vainojot pirms tālajiem 20 gadiem izčibējušo PSRS režīmu un mūsu zemes mazākumtautību pārstāvjus.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka būvniecības gaita Latvijā no tās sākumstadijas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā bijusi smagnēja un ilgstoša. Ir skaidrs, ka esošais Būvniecības likums ir novecojis. Pie tam kā vienā no saviem pētījumiem norāda Pasaules Banka – Latvijas problēma ir nesaprotamais un garais periods līdz būvatļaujas saņemšanai, kas rada pamatu koruptīvai videi.
Pienācis laiks, kad tuvējos tirgos un citās tirdzniecības vietās parādās dabas velšu tirgotāji ar pašu salasītajiem augiem un sēnēm. Tie parasti ir mūsu līdzcilvēki – draugi, kaimiņi un paziņas, kuru ienākumi ir pārāk zemi, lai nodrošinātu sev pilnvērtīgu iztikšanu. Visbiežāk papildu ienākumu gūšanas nolūkos šie cilvēki dodas mūsu zemes pļavās un mežos, lai sagatavotos ziemai, bet ar pāri palikušajām dabas veltēm nopelnītu kādu lieku latu savām un savu bērnu vajadzībām. Netrūkst ģimeņu, kur par dabas veltēm ietirgotā nauda ir vienīgie līdzekļi, ar kuru palīdzību iespējams sagatavot bērnus skolai – nopirkt nepieciešamo apģērbu un dārgos mācību līdzekļus. Vai ar šo ģimeņu palīdzību paredzēts izglābt Latvijas budžetu?!
Iespējams, būs tādi, kurus virsrakstā iekļautais jautājums izbrīnīs, bet kādu tas pamatoti šokēs. Diemžēl nupat aizvadīto Tukuma novada svētku laikā nācās svērt un vērtēt šos divu, nekādi nesalīdzināmo kategoriju jēdzienus. Svērt un vērtēt cilvēcisko iejūtību un cinismu! Uz jautājumu, kāpēc dzīvības briesmās nonākušam draugam svētku epicentrā nespēj palīdzēt neviena mediķu brigāde (jo tāda vienkārši nebija nodrošināta pilsētas gada lielākajā masu pasākumā), saņēmu Tukuma novada vadības atbildi – labāk pārtrauksim šo sarunu un necilāsim tādus jautājumus, jo ir taču svētki, bet mums priekšā vēl vairāki nozīmīgi pasākumi!
Šādu jautājumu daudziem latviešiem ir nesen uzdevis Jānis Rožkalns – viens no “Helsinki 86” dibinātājiem. Tieši tādu pat jautājumu viņš bija uzdevis arī vāciešiem, francūžiem, itāliešiem. Un viennozīmīgi saņēmis attiecīgās atbildes – kam gan citam kā mums vāciešiem, francūžiem, itāliešiem.
