Šķiet, ka sniegs nu visiem ir pieriebies līdz mielēm. Snieg ar intensitāti “vismaz reiz nedēļā un pamatīgi”. Pie mums veikalā atkal izbeigušās sniega lāpstas, bet ārzemju ražotāji nespēj tās saražot, jo sniegs šoziem valda it visur Eiropā un šī ir tikpat pieprasīta prece kā bērnu ragaviņas un distanču slēpes.
Tikmēr Tukuma mērs Juris Šulcs šonedēļ paziņoja, ka sniegu no pilsētas ārā nevedīs, jo iztērēta jau trešā daļa no naudas, kas paredzēta ziemas darbiem. Bail gan iedomāties, kas notiks, kad viss šis sniega apjoms sāks kust. Mēs pat esam apsvēruši domu rīkot totalizatoru, kurš visprecīzāk uzminēs pavasara iestāšanās datumu – kurā brīdī šogad kokiem pirmās lapas parādīsies? Populārākie datumi varētu būt starp jūnija sākumu un Līgo svētkiem. Savukārt vasaras pirmās peldes Apšuciema, Ķesterciema vai Engures pludmalēs droši vien būs iespējamas vien augustā. Lūk, jums arī globālā sasilšana vai tomēr sasalšana.
Tomēr dabā un dzīvē visam jābūt līdzsvarā. Šonedēļ rūpju pilnās runas par sniegu, veiksmīgi izkonkurē priecīgas runas par ziemas Olimpiskajām spēlēm Vankūverā un Vistlerā. Ja naktīs nenāk miegs vai arī nākamajā dienā iekrīt brīvdiena, vari būt pirmais, kas rīta agrumā ģimenes locekļiem un draugiem pavēstīs par mūsu olimpiešu nakts sasniegumiem planētas otrā malā. Kamaniņas, skeletons, šorttreks – tie ir sporta veidi, par kuriem nepelnīti atceramies vien tajās reizēs, kad kāds no mūsu vīriem vai sievām iegūst presē atspoguļošanas cienīgus rezultātus kādās Pasaules vai Eiropas mēroga sacensībās. Tagad varam būt lepni, ka mums ir pirmie medaļnieki kamaniņu divniekos un skeletonā.
Tukumniekiem, saprotamu iemeslu dēļ, tuvākais ziemas sporta veids ir bobslejs, tāpēc ar nepacietību gaidām mūsu braucēji startus. Sevišķi jau četriniekos, kur brīnumus veikt grasās Jānis Miņins pēc tikko veiktās apendicīta operācijas. Bet vīri ir kā no dzelzs, tāpēc ticēsim viņiem.
Domāju, ka skatoties mūsējo startus, katrs Tukumnieks sajutīsies lepns un atcerēsies slavenāko bobslejistu – Tukumnieku Jāni Ozolu, kurš cienījami startēja trijās iepriekšējās ziemas Olimpiskajās spēlēs Turīnā, Soltleiksitijā un Nagano. Protams, Ozola lielākais sasniegums ir Eiropas čempionāta zelta medaļas Vinterbergas trasē 2003. gadā kopā ar Sandi Prūsi. Prūsis tagad trenē mūsu olimpiešus Vankuverā, tā kā nekur tālu neesam.
Pabeidzot šo stāstu par dzelzs vīriem, vien gribu pieminēt, ka februāris manā darba vietā – Tukuma “K-rautā” – arī ir nodēvēts par “vīru mēnesi”. Tāpēc dzīvojam un strādājam ar saukli “laiks vīriem” . Tas par godu mūsu olimpiešiem!
Juris Pone, “K-rauta” Tukuma veikala klientu konsultants
Zinām, zinām par to vīru mēnesi – maināt vecos instrumentus pret jauniem. Bet ne jau par velti, vai ne? Olimpiskās noskaņas viņiem…:)
Nodevu sajāto urbi, vietā dabūju jaunu makitnieku, bet gribēju arī lāpstu kuras nebija. tagad dajoš gumpīšus.
Juri ,kad beigsi uzdoties par lielo rakstnieku?Tu pat vienu teikumu nemāki pareizi uzrakstīt.
Bet man gan patīk Juris, vismaz kāds kurš nevāvuļo par politiku, kā te viens otrs cits.